Cēsis, Kuldīga, Gulbene ir dažas no pilsētām, kas attīsta radošo industriju virzienu. Vai to vērts darīt arī citām Latvijas mazajām pilsētām? Un kā to darīt pēc iespējas veiksmīgāk? Šie ir daži no jautājumiem, ko šodien apspriedīs īpašā šim tematam veltītā diskusijā. Tā notiks tiešsaistē un būs Kultūras akadēmijas konferences "Kultūras krustpunkti" sastāvdaļa. Diskusiju varēs vērot tiešraidē LKA "Facebook" vietnē.
Radošās industrijas ir ļoti plašs un kodolīgos vārdos grūti definējams jēdziens. Vieglāk to saprast ar praktiskiem piemēriem, nu kaut vai Miera ielas radošais kvartāls Rīgā, kurā esošie veikaliņi, kafejnīcas, kultūras vietas un dažādas citas radošas iniciatīvas veido it kā vienotu veselumu ar savu īpašo atmosfēru un tieši šai vietai raksturīgo noskaņu.
Radošie kvartāli attīstās arī citās Latvijas pilsētās. Siguldā tas ir Zaļās villas kvartāls, Ogrē – radošais kvartāls "Pasts", Kuldīgā – Kaļķu ielas kvartāls, bet Cēsīs – radošo industriju centrs "Skola6".
Projektu "Skola6" Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis raksturo kā absolūtu veiksmes stāstu. Bet sākotnēji pirms aptuveni pieciem gadiem tas radās kā eksperiments, mēģinot telpās, kur kādreiz bija skola, dot iespēju strādāt radošo industriju uzņēmumiem, Atis Egliņš-Eglītis skaidro: "Tagad ēkā, kur atrodas "Skola6", strādā pāri par 40 radošu uzņēmumu un individuāli nodarbināto, un mēs esam nonākuši situācijā, ka mums ir jāmeklē jaunas vietas. Pagājušajā nedēļā Cēsu novada pašvaldība pieņēma lēmumu iegādāties tādus vecus ražošanas korpusus, kur kādreiz strādāja vājredzīgi un neredzīgi cilvēki. Tagad tie korpusi ir tukši, un mēs plānojam tur attīstīt radošo un digitālo kvartālu."
Atis Egliņš-Eglītis arī uzsver – lai saistībā ar radošajām industrijām izdotos veiksmes stāsti, nepietiek tikai ar labām idejām un pliku infrastruktūru, ļoti svarīga ir pašvaldības, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju un citu pušu ieinteresēta sadarbība, ļoti būtisks ir vietas konteksts: "Mēs gluži mežā nevaram uzcelt tādu veiksmes stāstu vai, piemēram, kaut kur tālu, tālu puspamestā kultūras namā teikt – mēs tagad pārdēvēsim to par radošo industriju centru un viss notiks. Nē, tā tomēr nebūs. Manuprāt, ir nepieciešama tomēr konkrētajā vietā kaut kāda kritiskā masa ar cilvēkiem, un otrs svarīgais aspekts ir – veidot kopienu. Kopienas veidošanai, sadarbības tīklu veidošanai ir superkritiska nozīme, lai kaut kas izdotos vai neizdotos."
Atis Egliņš-Eglītis ar Cēsu pieredzi šodien piedalīsies arī Kultūras akadēmijas rīkotajā diskusijā par radošo industriju nozīmi Latvijas mazajās pilsētās, un viņš ir pārliecināts, ka radošās industrijas var dot patiešām lielu pienesumu:
"Tas veido vietas vai pašvaldības gaisotni, paaugstina dzīves kvalitāti un veido tādu vietas vibrāciju kopumā.
Bet otra sadaļa, ko mēs jau varam mērīt arī ekonomiski, ko tad radošās industrijas rada vietas infrastruktūrā. Šai ziņā var minēt faktu par Cēsu koncertzāles pienesumu ekonomikā. Normālos apstākļos koncertzāle rada vēl divu miljonu pienesumu, kas paliek Cēsu restorānos, viesnīcās, kas atspoguļojas arī viesmīlības sektora investīcijās."
Diskusijā ar Kuldīgas pieredzi piedalīsies arī šīs pilsētas radošo iniciatīvu virzītājs, uzņēmējs Roberts Jansons. Kuldīgā šobrīd attīstās Kaļķu ielas kvartāls, un tas notiek industriālā teritorijā, kur padomju laikā darbojās autoservisi un garāžas. Šobrīd Kaļķu ielas kvartālā darbojas pasaulē slavenais unikālo klavieru būvētājs Dāvids Kļaviņš, alus ražotne, kafijas grauzdētava, restaurācijas darbnīca, metālapstrādes meistari un vēl citi radošie uzņēmēji, vasarā teritorijā notika koncerti un citi kultūras pasākumi. Kā stāsta Roberts Jansons – kvartāla princips ir būt atvērtam cilvēkiem, satikties un sadarboties: "Tā galvenā ideja ir attīstīt uzņēmējdarbību, bet arī parādīt sabiedrībai, ka visi tie uzņēmumi ir pieejami, apskatāmi. Piemēram, mēs veidojam Kaļķu ielas kvartālā no ceturtdienas līdz sestdienai pilnībā atvērtu teritoriju, var staigāt, apskatīties uz vietas, kā rodas alus, kā rodas kombuča vai tējas sēne, kā skārdnieks darbojas, – nu tieši to, kā ražotnes ikdienā strādā. Un liels akcents tiek likts tieši uz mākslinieku piesaisti."
Pirms diskusijas veikta arī aptauja, kāda ir mazo pilsētu iedzīvotāju attieksme pret radošajām industrijām, vai viņiem tās ir vajadzīgas, stāsta projekta vadītāja, Kultūras akadēmijas asociētā profesore Ieva Zemīte:
"Iedzīvotāji saka, ka viņiem vajag radošo kvartālu pilsētā, ka viņiem vajag kultūras aktivitātes, pasākumus, festivālus. Viņi to grib.
Ir skaidri redzams, ka cilvēks zināmā mērā grib to pašu, ko Rīgā – pasaules vēsmas ar visu pievienoto vērtību. Viņš grib zaļāku dzīves vidi, patīkamāku, harmoniskāku, bet viņam ir svarīgi arī informāciju tehnoloģiju uzņēmumi pilsētā, pieejami pakalpojumi dažādās radošās jomās. Un tas ir izaicinājums mazai pilsētai, to visu tā spēt akumulēt, nodrošināt, un teikt, jā, lūk, te jūs saņemsiet gan to globālo pasauli, gan to lokālo pievienoto vērtību."
Kas veicina un kas kavē radošo industriju attīstību Latvijas mazajās pilsētās, kādi ir būtiskākie priekšnoteikumi, lai radošās industrijas dotu pienesumu pilsētai – šie ir galvenie jautājumi, kas būs uzmanības centrā šīs dienas diskusijā, kura iekļaujas Kultūras akadēmijas konferenču ciklā "Kultūras krustpunkti".
