Jaunā kultūrtelpa “Creatio” tiek īstenota Rīgas Katoļu ģimnāzijas telpās, bet tā būs pieejama visplašākajam jauniešu lokam, kurus interesē māksla.
Vietas ideja izauga no projekta, kam izdevās iegūt finansiālu atbalstu Rīgas domes un Baltijas Reģionālā fonda konkursā. Idejas autori bija četri Katoļu ģimnāzijas audzēkņi sadarbībā ar Rīgas Dizaina mākslas vidusskolu.
Ieguldīt līdzekļus tieši kultūrtelpas izveidē bija svarīgi tādēļ, ka Rīgā šādu vietu ir daudz profesionālajiem māksliniekiem, bet jauniešiem akūti trūkst, stāsta idejas autore un koordinatore Emīlija Paula Andersone.
“Es pati ļoti mīlu teātri, es arī gleznoju un dziedu, un man vienmēr ir bijis tā, ka man to visu ļoti patīk darīt, bet tas vienmēr ir bijis savā individuālā “burbulītī”, sev pašai: ka es varu dziedāt mājās ar draugu vai es varu gleznot, bet tās gleznas stāv manās mājās. Es varu izveidot izrādi, bet – ko man ar to darīt, es jau neiešu uz Dailes teātri...
Un tāpēc es nonācu līdz šai idejai, ka varētu veidot kultūrtelpu, kas būtu tieši jauniešiem ar domu, ka viņi beidzot var izstādīt savas gleznas, viņi beidzot var taisīt koncertus, izrādes, visu, ko sirds kāro.
Varbūt vienkārši veidot kādus projektus, koordinēt,” skaidro Emīlija Paula Andersone.
Idejas īstenošanai Rīgas Katoļu ģimnāzija atvēlēja telpu vecā korpusa pagrabstāvā, kas jau ilgu laiku nebija izmantota un ko jaunieši paši izremontēja un saveda kārtībā.
Emīlija Paula Andersone stāsta: “Tur pagrabā kādreiz bija ēdnīca, un kad mēs pirmo reizi tur ienācām, visa telpa līdz griestiem bija piekrauta ar galdiem, ar krēsliem. Būtībā ļoti skaists tas pagrabiņš bija, ar ķieģeļu sienām, bet tāds dīkā nostāvējies. Un tad mēs tos galdus vācām ārā, pirkām apmetumu, apmetām sienas. Tā ir tāda laba sajūta pēc tam redzēt, ka tu to telpu esi fiziski radījis ar savām rokām, nerunājot par ideju.”
Pēc vairāku mēnešu darba aizvadītā gada novembra beigās telpa “Creatio” tika attālināti atklāta ar tiešsaistes koncertu. Vēl pietiek darba, lai to pilnveidotu un attīstītu, un paralēli tam tiek domāts par projektiem, kas telpu saturiski piepildīs, kad tiks atcelti pulcēšanās ierobežojumi. Skaitliski zālē ir iespēja sapulcēties apmēram 30 skatītājiem.
Emīlija Paula Andersone atklāj: “Interese ir. Manā draugu lokā vien ir daudz cilvēku, kuri jau tagad zina, ko viņi vēlas izstādīt, ko vēl šeit darīt.
Tagad gan viss ir iespējams tikai attālināti, bet ir arī plāns uztaisīt attālināto izstādi un vairākas diskusijas par jauniešiem aktuālām tēmām.”
Paralēli projektu idejām notiek darbs pie kultūrtelpas komandas izveides. Tajā jau aktīvi iesaistījusies Emīlijas Paulas Andersones draudzene Liene Skvarika no Rīgas Teikas vidusskolas, kura veido kultūrtelpas sociālo tīklu saturu, kā arī kopā ar Emīliju Paulu Andersoni strādā pie jaunas izrādes. Abas arī savulaik sadraudzējušās aktiermeistarības kursos un ir ļoti lielas teātra mīļotājas.
Liene Skvarika: “Oriģināldramaturģija mūsu. Mēs gan režisējam, gan taisām scenogrāfiju, gan esam galveno lomu atveidotājas. Vēl izrādei ir piesaistīts ārkārtīgi talantīgs puisis Gatis Breijers, kurš raksta mūziku izrādei, viņš dzīvajā spēlēs klavieres, viņš būs trešais varonis mūsu izrādē.”
Izrādes centrā būs mātes un meitas attiecības, kas savīsies ar citām jauniešiem šobrīd aktuālām tēmām. Izrādes nosaukumam izraudzīts Raiņa citāts – “Liktens tev dāvā dzīvību, un tu prasi par to algu”.
“Stāsts ir mums abām ļoti personisks, mēs teorētiski varbūt ar dažādiem pārspīlējumiem un pielikumiem, bet runājam par savām dzīves lietām un iekšējām sāpītēm,” skaidro Emīlija Paula Andersone un Liene Skvarika. “Protams, tā pamattēma ir attiecības ģimenē. Tur sašķeļas tie daudzie iespējamie likteņi. Mēs ar Lieni esam daudz runājušas un domājušas, cik tas tomēr ļoti traki, ka Latvijā ir tik ļoti liels šķirto ģimeņu skaits. Mēs pašas redzam arī apkārt, cik ļoti mums draugi cieš no kaut vai mazdrusciņ neiedotās mīlestības. Un tas ir ļoti bēdīgi, jo tā neiedotā daļiņa no vecākiem bērnam bērnībā ļoti atspoguļojas uz bērnu nākotnē. Vēl mēs pieskaramies tādai tēmai kā izvēles. Kāds var būt rezultāts mūsu izvēlēm, ja mēs laicīgi pievēršam uzmanību problēmai, sākam to risināt, kā tas var izmainīt mūsu nākotni.”
Topošā izrāde esot tik intīma un personiska, ka to kultūrtelpas “Creatio” radošā komanda izrādīs tikai tad, kad tas būs iespējams klātienē un mijiedarbībā ar skatītājiem.
