Kā skaidroja KM, būtiskais energoresursu cenu kāpums radījis apgrūtinājumu iestādēm esošā finansējuma ietvaros nodrošināt paaugstināto komunālo pakalpojumu apmaksu. Papildu finansējums nepieciešams, lai netiktu ietekmēta kultūras iestāžu pamatdarbība energoresursu sadārdzinājuma apstākļos. Saskaņā ar iestāžu iesniegtajiem aprēķiniem vienreizējai energoresursu sadārdzinājuma kompensēšanai valsts teātros un koncertorganizācijās piešķirti 50% no to pieprasītā finansējuma – 212 831 eiro. Savukārt LKA muzejiem un akreditētiem privātiem muzejiem – kopumā 202 340 eiro.
KM atgādināja, ka Krievijas uzsāktā karadarbība Ukrainā radījusi Eiropā energoresursu krīzi, tās tiešu ietekmi līdz ar elektrības, gāzes un citu energoresursu cenu sadārdzinājumu izjūt arī kultūras iestādes.
Lai taupītu energoresursus un ieekonomētu līdzekļus, iestādes īsteno arī daudzveidīgus taupības pasākumus, piemēram, telpās samazina apkures temperatūru, ierobežo ventilācijas sistēmu darbības laiku, daļēji atslēdz koplietošanas telpu apgaismojumu, atslēdz fasādes apgaismojumu, samazina karstā ūdens lietojumu, uzstāda termoregulatorus apkures sistēmām, izmanto attālinātā darba iespējas, taču ar to nepietiek, lai pilnībā kompensētu energoresursu cenu pieaugumu.
Atsevišķos kultūras norišu objektos izmaksas ir pieaugušas no 2,5 līdz 10 reizēm salīdzinājumā ar periodu pirms gada. Lai netiktu pārtraukta to darbība vai muzeju kolekcijās apdraudēta eksponātu saglabāšana pareizos apstākļos, iestādes spiestas slēgt līgumus par būtiski lielākām izmaksām.
