VIDEO: Gada balvu mākslas kritikā saņem Santa Hirša; Jaunā kritiķa balvu – Juta Ance Romberga

Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā piešķirta Santai Hiršai, Jaunā kritiķa veicināšanas balva – Jutai Ancei Rombergai, paziņojumā medijiem informēja balvas organizatori.

Par darbu dažādu mākslas jomu kritikā 2020. gadā žūrija Gada balvai bija nominējusi Valdu Čakari, Santu Hiršu un Ivaru Šteinbergu.

Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā ieguvēja Santa Hirša saņems naudas stipendiju 1500 eiro apmērā, kuru atbalsta tehnoloģiju uzņēmums "Tilde", Jaunā kritiķa veicināšanas balvu 500 eiro apmērā, kuru atbalsta SIA “Kurekss”, saņems Juta Ance Romberga.

Normunda Naumaņa Gada balvas mākslas kritikā žūrijas priekšsēdētājs Ilmārs Šlāpins uzsvēra: “Lai arī gads bijis smags kultūrai, tā laikā ir publicēts gana daudz interesantu, spilgtu un nozīmīgu rakstu, kuros aplūkoti notikumi, analizēti procesi un pausti viedokļi par parādībām, kas veido un uztur mūsu tautas gara dzīvi. Literatūra, teātris, kino, mūzika un māksla – sarunas par to ir ārkārtīgi svarīgas sabiedrības dzīvotspējai un kultūras turpinātībai.

Šoreiz mēs izceļam trīs dažādu paaudžu un atšķirīga temperamenta kritiķus – teātra zinātnieci Valdu Čakari, kas, būdama pieredzējusi un latviešu teātra tradīciju zinoša recenzente, nebaidās ieinteresēti aplūkot arī eksperimentālus un laikmetīgus teātra dzīves notikumus; mākslas kritiķi Santu Hiršu, kas ikvienu mākslas parādību vērtē ne vien mākslinieka radošās biogrāfijas kontekstā, bet arī samērojot to ar sociālo procesu aktualitātēm; dzejnieku Ivaru Šteinbergu, kas pārliecinoši pieteicis sevi ar jaunu, pārdomātu un pamatotu pieeju dzejas kritikai, ienesot tajā profesionālus kritērijus un izceļot objektīvas vērtības.

Šādā sīvā konkurencē uzvarējusi ir Santa Hirša."

Ņemot vērā ierobežojumus, šogad nenotiek tradicionālā “NN Nakts” ceremonija. Tās vietā balvas rīkotāji piedāvā ar Gada balvas mākslas kritikā nominantiem un Jaunā kritiķa veicināšanas balvas saņēmēju iepazīties video sarunās.

Žūrija uzsvēra, ka vizuālās mākslas kritiķe Santa Hirša pārliecina ar spēju atrast kritiskos punktus jebkurā materiālā, ar zināmu neiecietības devu reaģējot uz personīgās ideoloģijas kritērijiem neatbilstošo, taču vienlaikus spēj aplūkojamo parādību saasināti izcelt profesionālas problēmas līmenī, sociāli aktuālu refleksiju kontekstā. “Santas Hiršas kritikām piemīt zināma taisnprātība, taču tie ir mākslas procesā patiesi ieinteresēti viedokļi un allaž dod iemeslu lasītājam personiski reaģēt un iesaistīties vērtējumā, meklējot arī citu vai plašāku skatpunktu. Viņas recenzijas veiksmīgi panāk to, kam kritika arī domāta – dzīvīgu, izaicinošu atmosfēru mākslas pasaules vistiešākajā šodienā," norādīja žūrija.

Žūrijas ieskatā Valda Čakare spēj harmoniski savienot fundamentālas akadēmiskas zināšanas, erudīciju ar pingponga atsperīgo ekspresrecenziju stilu. “Savrupa no jebkādām teātra profesionālās vides kaislībām un noskaņojumiem, viņa savas recenzijas padara par elegantu vienotas formas un satura paraugu. Valda Čakare savos tekstos ar baudu brīvi “sērfo” pa ironijas, sarkasma, melnā humora, paradoksa un absurda mestajiem “viļņiem”, sagādājot baudu lasītājam. Viņai piemīt retā spēja būt asai un nesaudzīgai, reizē saglabājot delikātumu un zināmu aristokrātisku distanci,” pamatojot nomināciju, uzsvēra žūrija.

Žūrijas ieskatā dzejniekam un atdzejotājam Ivaram Šteinbergam 2020. gads bijis īpašs vairāku iemeslu dēļ. Gada beigās izdots viņa pirmais dzejoļu krājums "Strops", bet visa gada garumā Šteinbergs bijis viens no ražīgākajiem dzejas recenziju rakstītājiem. Pamatojot Šteinberga nomināciju balvai, žūrija uzsvēra: “Ir redzams, ka šāda sistemātiska iedziļināšanās dzejas procesā Šteinbergam ar laiku ļāvusi ieraudzīt arvien vairāk interesantu kopsakarību, un lasītājs var uzticēties Šteinberga spriedumam par to, kas pašlaik dzejā pastāv un ir aktuāls. Šteinberga kritiķa prāts apvieno gan praktizējoša dzejnieka, gan vērīga teorētiķa redzējumu, tāpēc recenzijās parasti ir daudz detalizētas un saprotami noformulētas informācijas par dažādām dzejas niansēm, kuras nepieredzējušam lasītājam, iespējams, paliktu nepamanītas.”

Jaunā kritiķa balvu saņem Juta Ance Romberga, kas uzsākusi darbu kā žurnāla "Teātra Vēstnesis" galvenās redaktores vietniece.  Žūrijas priekšsēdētājs Ilmārs Šlāpins norādīja, ka Romberga piedāvā savai paaudzei raksturīgu paradigmas maiņu – citu veidu, kā palūkoties uz mākslu, un citu veidu, kā to aprakstīt.

Žūrija vērtēja recenzijas, kas publicētas laikā no 2019. gada 1. decembra līdz 2020.gada 1. decembrim.

Par balvu

Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā 2015. gadā iedibināja Normunda Naumaņa biedrība. Lēmumu par šī gada nominantiem un apbalvotajiem pieņēma biedrības izveidota žūrija: tās priekšsēdētājs filozofs un rakstnieks Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, teātra kritiķe Undīne Adamaite, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, literatūras kritiķe Anda Baklāne, publicists Valdis Ābols un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.

Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā Kultūras ministrija ir piešķīrusi Nacionālās balvas statusu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt