Labrīt

Cietuma ēnā: Ieskats Rīgas Centrālcietumā darbinieka acīm

Labrīt

"Impact Hub" darbība Liepājā un NVO stiprināšana. Saruna ar Vili Brūveri

Vēsturnieks Agris Dzenis tulko senāko Rīgas hroniku - "Helevega hroniku"

Vēsturnieks Agris Dzenis tulko senāko Rīgas hroniku – «Helevega hroniku»

Kā nozīmīgi vēstures avoti zināma "Indriķa hronika" un "Atskaņu hronika", bet mazāk dzirdēts par "Helevega hroniku", kas ir Rīgas pilsētas senākā hronika un stāsta par notikumiem 15. gadsimta otrajā pusē. Tā ir arī senākā pilsētas hronika Baltijas mērogā, un to sarakstījis Rīgas rātes sekretārs Hermanis Helevegs. Drīzumā šī hronika būs pieejama ikvienam interesentam, jo ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu to šobrīd tulko viduslaiku vēstures speciālists Agris Dzenis. Tulkojumu plānots pabeigt līdz šī gada beigām un ar ievadu un komentāriem publicēt portālā "Historia.lv".

''Helevega hronikas'' centrā ir notikumi Rīgā 15. gadsimta otrajā pusē. Lielākais uzsvars ir uz tā laika politiskajām un militārajām norisēm, bet ieskicēts arī sociālais un ekonomiskais fons.

Hronikas tapšana bija kā protests pret Salaspils līgumu, kas tika noslēgts 1452. gadā un paredzēja Rīgas divkāršu atkarību no Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa.

Rīgas rāte iebilda pret šo divkāršo virskundzību, un, lai pierādītu, ka līgums ir nelikumīgs, uzdeva rātes sekretāram Hermanim Helevegam sarakstīt hroniku. Sekretārs par to saņēma astoņas markas un 12 šiliņus.

Hronikā ir ļoti daudz darbojošos personu, detalizēti aprakstītas viņu sarunas, kas atklāj saspringtās attiecības starp Rīgas rāti un ordeni un arhibīskapu. Kā rātes piederīgais Helevegs hronikā aizstāv Rīgas pilsētas intereses, lūk, mazs fragments no hronikas ievaddaļas:

"Kā, pastāvot labai veiksmei, mainās cilvēku raksturi, īpaši to, kuri pieraduši rīkoties ar zobenu, un tiek ievēroti vienīgi pašu, ne citu principi, tā arī Vācu ordeņa kungi, izcīnījuši mieru ar kaimiņiem, drīz pacēla ieročus gan pret saviem priekšniekiem un kolēģiem arhibīskapiem, gan viņu pavalstniekiem, it īpaši pret labo Rīgas pilsētu, kurai vienmēr nācās mukt no vilka ūdenī. Un, kā no vienas dzirksteles bieži izceļas liela uguns, tā Rīgas pilsēta gan bija apjozta ar mūriem un vaļņiem, bet ne vienmēr spēja pretoties izejošā ledus spēkam". 

Hronikā pieminētas dažādas konkrētas vietas, kas lasītāju aizved iztēles ceļojumā uz 15. gadsimta Rīgu, kas izskatījās pavisam savādāka, stāsta hronikas tulkotājs Agris Dzenis: "Par vietām runājot, minēti daudzi objekti tagadējā Vecrīgā, kas ir zuduši – Rīgas nocietinājumi, nocietinājumu torņi, Rātsnams, ģilžu ēkas, kas bija pavisam savādākas nekā tagadējā apbūve un atradās pavisam citā vietā. Rīgas plānojums 14., 15. gadsimtā ļoti atšķīrās no tagadējā Vecrīgas plānojuma".

Hronika izceļas arī ar daudziem detalizētiem kauju aprakstiem. "Ir minēti arī labākie un lielākie Rīgas lielgabali.

Lielākais lielgabals, saukts "Lauva" piederēja rīdziniekiem. Kas ar to noticis tālāk, nav skaidrs. Rīgas ordeņa pils labākais lielgabals savukārt ir saukts "Krauklis".

Hronikā ir diezgan detalizēta informācija par bruņotajiem formējumiem, par apbruņojumu," atklāj Dzenis.

Helevegs tikpat kā nav aprakstījis sadzīviskas lietas, nav vizualizējis aprakstīto personu izskatu un apģērbu, toties detalizētie sarunu un apspriežu apraksti ļauj nolasīt cilvēku personiskās īpašības un raksturus. "Teiksim, arhibīskapa Silvestra Stodevešera svārstīgums, divkosība, tieksme izdabāt gan rīdziniekiem, gan ordenim, gūstot no tā maksimālu labumu sev, samērā spilgti attēlota," min hronikas tulkotājs.

Hronikas oriģināls nav saglabājies, visticamāk, tas gājis bojā 1677. gadā lielajā Rīgas ugunsgrēkā. Vai tas bija sarakstīts latīņu vai viduslejas vācu valodā, arī īstas skaidrības nav. Agris Dzenis savam darbam izmanto hronikas tulkojumu augšvācu valodā, ko 17. gadsimta vidū veicis Rīgas rātskungs un arhivārs Johans Vite. Viņa rokrakstu salasīt nav viegls uzdevums, jo ir daudz svītrojumu un labojumu, un, lai arī teksta valoda kopumā nav sarežģīta, izaicinājums ir saprast daudz izmantotos specifiskos juridiskos terminus, skaidro Dzenis: "Acīmredzot, rātes sekretārs, hronikas autors ir bijis jurists pēc izglītības. Viduslaikos šādus darbus parasti veica tie, kas bija jurista izglītību ieguvuši Eiropas augstskolās. Un attiecīgi viņa darba specifikai ir lietoti diezgan daudzi specifiski juridiskie termini, kuru jēga ir jānoskaidro. Tas tiks paskaidrots hronikas komentāros."

Agris Dzenis ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kas šo vēsturisko sacerējumu var iztulkot ļoti kvalitatīvi un profesionāli, jo viņam ir ne tikai vēsturnieka, bet arī paleogrāfa zināšanas – atzīst projekta vadītājs Valters Grīviņš, platformas "Historia.lv" redaktors, kur arī tiks publicēta iztulkotā "Helevega hronika".

Platformas galvenais mērķis ir aktualizēt vēsturi, tur jau brīvā pieejā publicētas gan "Indriķa hronika", gan "Atskaņu hronika", gan Baltazara Rusova "Livonijas hronika", kam "Helevega hronika" būs ļoti likumsakarīgs papildinājums.

"Viens no mērķiem, ko "Historia.lv" ir uzstādījusi jau no paša sākuma, ir publicēt iztulkotos materiālus, un tagad mēs cenšamies paši tulkot tos, kas vēl nav iztulkoti, bet kuri ir nozīmīgi vēstures avoti. No tiem "Helevega hronika", manuprāt, ir viens no svarīgākajiem, nozīmīgākajiem un interesantākajiem," uzsver Grīviņš. "Es domāju, ka šis tulkojums izdosies patiešām kvalitatīvs un lietderīgs. To varēs izmantot ne tikai vēstures interesenti, bet arī profesionāli vēsturnieki, veicot savus tālākos pētījumus."

''Helevega hroniku'' plānots iztulkot līdz šī gada beigām un kopā ar ievadu un komentāriem publicēt "Historia.lv" sadaļā "Bibliotēka".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt