Labrīt

Pavļuts: "Brīvās rindas" pieeju, visticamāk, izmēģinās kādā lielajā vakcinācijas centrā

Labrīt

Re:Check pēta: Bordāna pārveidotā balss; neesam ieguvuši imunitāti pret Covid-19

JRT būvdarbu laikā atrastajā laika kapsulā ievietots īpaši plašs un rūpīgs vēstījums

Vēsturniece: JRT būvdarbu laikā atrastajā laika kapsulā ievietots īpaši plašs un rūpīgs vēstījums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Jaunā Rīgas teātra būvdarbu laikā atrastās kapsulas saturs nogādāts Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam. Visi kapsulā esošie dokumenti saistīti ar Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrību. Pētnieki turpmākos mēnešus restaurēs dokumentus un pēc pētniecības tie tiks izstādīti.

Jaunā Rīgas teātra ēkā Lāčplēša ielā 25 atrasto laika kapsulu pirms 120 gadiem ievietoja Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības pārstāvji. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma glabātāja Antija Erdmane-Hermane stāsta, ka kapsulā atrasti vairāk nekā 60 priekšmeti.

“Uz 1901. gada septembri tika ieliktas avīzes. Bez šaubām – “Dienas Lapa”. “Dienas Lapa” bija šīs organizācijas dibināta avīze. Tie ir pirmsākumi. Tas ir Fricis Bergmanis – pirmais redaktors. Pēteris Stučka, Pliekšāns, pēc tam Aspazija. Tie ir mūsu korporatīvā sociālisma pamati. Tad ir biedrības statūti, dažādu gadu pārskati. Ļoti interesanti, bez šaubām, tas ir vienīgais rokraksts, datēts ar 1875. gada 6. septembri – Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības dibinātāju saraksts. Mūsu numismātiem būs prieks apstrādāt arī divas monētas – cara laika, datētas tieši ar 1901. gadu. Un šīs biedrības nozīmīte,” stāsta Hermane.

Muzeja krājumā līdzīgu dokumentu par biedrības rašanos nav, turklāt par tās pirmavotiem patlaban arī nav īpaši daudz pētījumu. Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība darbojās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Jaunā Rīgas teātra ēka tā laika Romanova ielā 25 bija biedrības mītnes nams, kas ir būtiska Rīgas vēstures daļa un simbolizē vienkāršo ļaužu organizācijas pirmsākumus.

Antija Erdmane-Hermane norāda: “Biedrība namu vēlējās celt jau ilgi, bet jāsaprot, ka biedrība apvienoja ne tos bagātākos pilsoņus. Nama celtniecība negāja ātri, nevarēja dabūt atļaujas un uzcelt šo namu, kur varētu pulcēties, ar lielu zāli. Bet tā kā Rīgā uz 1901. gadu bija plaša celtniecība, tomēr arī “Dienas Lapas” darbiniekiem un biedrībai izdevās uzsākt šī nama celtniecību.

Bez šaubām, šajā zālē un šajā namā sākās Latvijas arodbiedrību pirmsākumi.”

Vēsturniece vērtē, ka Lāčplēša ielas namā atrastā kapsula bijusi īpaši rūpīgi nokomplektēta, jo parasti ar šo tradīciju nākotnes paaudzēm tiek nodots krietni mazāk dokumentu un vēstījumu.

Viņa skaidro: “Parasti kapsulā var būt viens dokuments – kāpēc šī ēka tika celta, kas ir viņas mecenāts. Bet jāsaka, ka tik plaši – ka viņi ielikuši izbraukuma, izklaižu biļetes, par pasākumiem, eglītēm. Tās bija Ziemassvētku eglītes arī bāreņiem un atraitnēm – arī tiem cilvēkiem, kuriem nebija pieejamas dārgas lietas, viņiem tika piedāvāts Ziemassvētku prieks, kopā saiešana un atbalsts. Kāpēc [kapsulā ieliktas] mazas monētiņas? Tieši tāpēc, ka tā nebija bagātākā daļa.”

Vēsturniece arī atzīmē:

“Viņi tik smalki salika tos priekšmetus, lai tad, kad viņus izņems, var redzēt, kādas sajūtas bija, cik viņi bija entuziastiski, cik viņi vēlējās darīt priekš Latvijas, priekš mūsu tautas.

Viņi vēlējās parādīt visu to plašo darbību, ko viņi darīja.”

Dokumentu un avīžu saturs vēl nav pētīts, jo tie šobrīd ievietoti īpašā saldētavā un pēc sākotnējās dezinfekcijas un uzskaites pilna satura restaurēšana var ilgt pat pāris gadus. Antija Erdmane-Hermane neizslēdz, ka atrastie dokumenti var atklāt arī kādus jaunus faktus par šīs amatnieku organizācijas vēsturi. Savukārt par tālāku satura eksponēšanu lems pēc tā pētīšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti