Iesniegto priekšlikumu skaits pagarinātajā iesniegšanas laikā teju dubultojies. Priekšlikumi ietver gan ļoti konkrētas ieceres, piemēram, novadu kultūrainavai svarīgu vēstures objektu (pilskalnu, muižu, apskates u.c. objektu) sakopšanu vai atjaunošanu, novadu kultūras un valodas popularizācijas pasākumus (svētkus, izstādes, ekspozīcijas), gan apjomīgas, visu Latviju ietverošas iniciatīvas, piemēram, latviešu valodas paveidu apzināšanu un pieejamības nodrošināšanu, novadu savdabības pētniecību, vēsturisko zemju robežu iezīmēšanu dabā, biedrošanos un daudzas citas novadu savdabības saglabāšanai un Latvijas vēsturisko zemju attīstībai svarīgas iniciatīvas, norādīja LNKC.
Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādes semināros piedalījās 447 interesenti, pārstāvot Latvijas valsts institūcijas, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Tiešsaistes semināros interesenti tika iepazīstināti ar likuma plāna mērķiem, kā arī aicināti sniegt savas idejas plāna izstrādē.
Visi iesniegtie priekšlikumi tiek apkopoti un tiks izmantoti Latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu attīstības plāna izstrādei. Plāna projektu pirms virzīšanas izskatīšanai Ministru kabinetā apstiprinās, kā arī tā izpildi pārraudzīs Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome, kuru veidos Ministru kabineta locekļi, Valsts prezidenta, Saeimas un pašvaldību deleģēti pārstāvji, kā arī vēsturisko zemju intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Padomi plānots izveidot līdz 2022. gada aprīlim.
2021. gada 1. jūlijā stājies spēkā jaunais Latviešu vēsturisko zemju likums, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.
