Depozītā ietilpst 765 monētas, noguldītas 16. gs. pēdējā ceturksnī. Monētas bijušas ievietotas alvas kannā, kura saglabājusies fragmentāri. Līdz ar monētām noglabātas arī divas 16. gs. sudraba karotes.
Vēl pirms tālākas depozīta attīrīšanas un apstrādes jau var spriest, ka tā sastāvā ir samērā daudz retu un interesantu monētu, vairums kaltas Rīgas brīvpilsētā, norāda muzeja pārstāvji. Ir arī Livonijas perioda monētas, kaltas gan Rīgā, gan Tallinā, gan Ārensburgā, tai skaitā arī lielāku nominālu - pusmārkas un vērdiņi. Vecākā depozīta monēta ir Livonijas ordeņmestra Bernharda Borha (1471-1483) šiliņš, savukārt jaunākās kaltas Rīgas brīvpilsētā (1561-1582). Tas ļauj spriest, ka uzietais monētu noguldījums varētu būt ilgstoša uzkrājuma depozīts.
Ārvalstu monētu vidū pētnieku uzmanību varētu piesaistīt gan Zviedrijas karaļa Ērika XIV laika sudraba klipes, gan arī vienīgais depozītā esošais dālderis, kas kalts kādā no Vācu Nācijas Svētās Romas impērijas pilsētām. Protams, pilnīga depozīta izpēte būs iespējama tikai pēc tā attīrīšanas no patīnas.
Depozīts atrasts līdzās mākslinieka Agra Liepiņa veidotajai 12. gs. latgaļu koka pilij.
