Kultūras ziņas

Rīgā tiekas muzeju profesionāļi no visas pasaules

Kultūras ziņas

Pirmie soļi ceļā uz koncertzāli Rīgā

Veselības ministrija cenzē mākslas izstādes plakātu

Veselības ministrija cenzē mākslas izstādes plakātu

Domstarpības radušās poļu mākslinieka Artūra Žmijevska izstādes “Neredzamās zonas” rīkotājiem un Veselības ministrijai par plakātu ar invaliditātes tēmai veltītās izstādes fotogrāfiju, kurā redzami divu vīriešu kaili ķermeņi, viens ir bez kājas un otrs viņu balsta. Plakātu bija plānots izvietot uz Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ārsienām. Taču, muzeja ēkas īpašniece, Veselības ministrija, nav devusi atļauju šādu plakātu tur izvietot.

Pagājušajā nedēļā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā atklāta starptautiski pazīstama poļu mākslinieka Artūra Žmijevska pirmā personālizstāde Baltijas valstīs ar nosaukumus “Neredzamās zonas”.  Tā atklāti runā un rāda kailu cilvēka ķermeni, ko skārusi invaliditāte.

Izstādē mākslinieks sarīko mācību stundas skatītājiem: pirmā - “Ķermenis ar problēmām”, otrā - “Mīli savu tuvāko”, kur fiziski slimi ķermeņi kļūst par draugiem, aizskarami un mīlami.

Paula Stradiņa Medicīnas vēsture muzeja direktores vietnieks zinātniskajā darbā Juris Salaks stāsta, ka izstādi neuzskata par provocējošo, “jo mākslinieks strādā kā Ķīnas tradicionāli ārsti ar akupunktūru, precīzi atrod sabiedrībā šos punktus, sauksim viņus par slepeniem, neredzamiem punktiem, un iedarbojās”.

“Tāpēc viņa mākslas valoda ir tik ļoti skaļa, redzama, pamanāma,” saka Salaks.

Mākslinieka izraudzītajai plakāta bildei jeb vizuālajai reklāmai būtu jāatrodas uz medicīnas muzeja ārsienām, taču muzeja ēkas īpašniece Veselības ministrija to nav atļāvusi tur izvietot.

“Tās fotogrāfijas ir pagājušā gadsimta beigu darbs, un mēs [plakātam] izvēlējāmies visneitrālāko,” stāsta Salaks.

Atbildes vēstulē izstādes rīkotājiem Veselības ministrija neieslīgst plašos paskaidrojumos.  

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders “Kultūras ziņām” gan skaidro, ka “plakāta vizuālais noformējums bija visai provokatīvs un neviennozīmīgi vērtējams, Veselības ministrija izmantoja tiesības šo lielformāta plakātu nesaskaņot”.

“Tas nekādā veidā neietekmē izstādes atrašanos Medicīnas vēstures muzejā vai cita veida šos reklāmas pasākumus izstādei,” piebilst Šneiders.

Cilvēki, kuri paši ikdienā saskaras ar atšķirīgo, uzskata, ka gan izstāde, gan šāds drosmīgs plakāts cilvēkam ar īpašām vajadzībām liktu justies sabiedrībai piederīgākam.

Apvienības “Apeirons” pārstāvis Jurģis Briedis spriež, ka “šī izstāde varbūt iedrošinās kādu, bet tie, kas negrib likt plakātus.. tā ir savā ziņā aprobežotība – kāpēc tas cilvēks ir sliktāks nekā tā modele uz plakāta”.    

Invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” vides pieejamības eksperts Aigars Bolis piebilst – “kamēr mēs noliedzam un klusējam par to, nekad nekas nebūs, ja ir dialogs vai ir sarunu tēma, tad ir cerība”.  

Savukārt reklāmas speciālists Kristaps Siliņš zina teikt, ka katrs cilvēks pats sev ir visuzticamākais cenzors.

“Reklāmu cenzēt ir bezjēdzīgi, reklāma jau ir pašcenzējoša, ja reklāma cilvēkam nepatiks, tā liksies pretīga, nepatīkama vai citā veidā nepieņemama, cilvēks uz to neatbildēs un neapmeklēs šo pasākumu,” norāda Siliņš.

Izstādes rīkotāji cer, ka līdz izstādes beigām septembrī Veselības ministrija prasīto atļauju tomēr sniegs.  

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti