Kultūrkapitāla fonda budžets pirmoreiz kopš dramatiskā 70% grieziena krīzes laikā atkal pārsniedzis piecus miljonus latu jeb nu jau septiņus miljonus eiro. Teju par pusmiljonu latu vairāk piešķirs četriem regulārajiem kultūras projektu konkursiem, dubultojies arī atbalsts valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem, kur pusi veido „Latvijas valsts mežu" ziedojums.
„Mums tā ir pirmā pazīme, ka arī mēs pamazām sākam pārvarēt krīzi. Pagājušā gada finansējums valstiski nozīmīgiem pasākumiem bija apmēram 300 tūkstoši [latu], kas bija apmēram trešdaļa no tā, ko darījām pirms krīzes. Šajā gadījumā tās jau ir divas trešdaļas. Kaut kā pamazām tuvojamies tam optimālajam ciparam, bet tas diemžēl ir tikai šajā vienā programmā," stāsta VKKF direktors Edgars Vērpe.
Šajā programmā nauda jau sadalīta – kopumā 49 projekti saņēmuši atbalstu no 750 līdz pat 70 tūkstošiem eiro katrs. Starp atbalstītajiem projektiem ir, piemēram, Rīgas starptautiskais kinofestivāls, Cēsu Mākslas festivāls, Siguldas opermūzikas svētki un daudzi citi. Pārējās mērķprogrammās, kā arī četros regulārajos kultūras projektu konkursos vēl varēs pieteikties šī gada laikā. Starpnozaru mērķprogrammas šogad aptvers plašāku pretendentu loku.
VKKF Padomes priekšsēdētāja Anda Beitāne īpaši izceļ jauno mūžizglītības, radošuma un mobilitātes programmu.
„Sāksim jau ar to, ka mūžizglītība, kas ir ļoti populāra un svarīga daudzviet pasaulē, Latvijā, manuprāt, ir vājais punkts. Un tas ir ļoti labs veids, kā injicēt šīs jomas attīstībā. Tā ir kultūras un mākslas mūžizglītība, sākot no zīdaiņa vecuma līdz pavisam cienījamam vecumam," uzsver Beitāne.
Mērķprogrammās turpinās atbalstīt arī profesionālas nevaldības kultūras organizācijas, nacionālo identitāti veicinošus projektus, profesionālās mākslas pieejamību reģionos. „Latvijas valsts meži" atbalstīs koru un tautas deju tradīcijas attīstību un kultūras programmas reģionos. Jaunas mūža stipendijas pagaidām vēl nepiešķirs, esošo lielums būs 150 eiro.
Finansējums ir ļoti nepietiekams. Salīdzinot kaut vai ar Igauniju, mums ir apmēram trešdaļa no tā finansējuma, kas ir Igaunijas Kultūrkapitāla fonda rīcībā," saka Vērpe.
Vērpe atgādina par VKKF nenogurstošo cīņu par Igaunijā eksistējošo un Latvijā savulaik likvidēto budžeta piesaisti ieņēmumiem no akcīzes nodokļiem tabakai, alkoholam un azartspēlēm, lai tā budžets būtu stabils un neatkarīgs.
Politiķiem nosakot šāda fonda finansējuma apmēru, mēs ļoti vienkārši varam sodīt nepakļāvīgo kultūru, kas taisa filmas, kuras nepatīk politiķiem, vai glezno gleznas, kas nepatīk politiķiem, vai vēl kaut ko," atzīst VKKF direktors.
Vērpe cer, ka priekšvēlēšanu gadā izmaiņas beidzot varēs panākt. Atbalstu tam paudusi arī jaunā kultūras ministre Dace Melbārde, kura Latvijas Radio nesen uzsvēra - Kultūrkapitāla fonda budžetam jābūt neatkarīgam un ilgtspējīgam.
„Šobrīd, ja lūkojamies uz Latvijas ekonomiku, par kuru mēs sakām, ka tā ir atveseļojusies un ir viena no straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā, tad es uzskatu, ka ir pamats runāt par atgriešanos pie iepriekšējā Kultūrkapitāla fonda [finansēšanas] modeļa," norādīja Melbārde.
Kultūras ministres ieskatā tas ir pavisam iespējams, vajadzīga tikai politiskā griba.
Kā vēstīts, VKKF projektu konkursu finansējums 2014.gadā palielinājies visās nozarēs, salīdzinot ar 2013.gadu. Kopumā četros regulāros kultūras projektu konkursos tiks sadalīti 3 665 047 eiro. Tas ir par 479 056 eiro vairāk nekā 2013.gadā.
