Ventspils muzejā, iekārtojot Tīdemaņa darbu izstādi, atrod gleznu dāvinātāja paslēptu vēstuli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ventspils muzejā šobrīd apskatāmi gleznotāja Jāņa Tīdemaņa darbi. Māksliniekam šomēnes aprit 125 gadi. Iekārtojot izstādi, muzeja darbinieki ir atklājuši kādu vēstuli, kas 26 gadus bijusi noslēpta rāmī. Kārlis Upītis 1987. gadā, dāvinot Ventspils muzejam Tīdemaņa gleznas, vēlējies glabāšanā nodot arī savas pārdomas par padomju laiku. Tās ir domas, ko matemātikas un mūzikas skolotājs nekad nebūtu izpaudis publiski, ja nebūtu iespēja vēstuli paslēpt.

Starp atpazīstamākajiem mākslinieka Tīdemaņa darbiem ir "Bārtiete". Šo un vēl piecus darbus, sākoties Atmodai,  muzejam uzdāvinājis skolotājs Kārlis Upītis. Pēc vairākām desmitgadēm dāvinājums sagādājis pārsteigumus muzeja krājumu glabātājiem.

Jāņa Tīdemaņa glezna "Bārtiete"
Jāņa Tīdemaņa glezna "Bārtiete"

Ventspils muzeja projektu vadītāja Ieva Rupenheite pauž: "Kaut kādi mazie atklājumi vienmēr ir tas, kas piesaista muzeja darbam, jo tu esi tāds kā detektīvs arī."

26 gadus muzeja krājumu telpas glabāja šo noslēpumu, jo neviens pat iedomāties nevarēja, ka Kārlis Upītis rāmī starp fotogrāfijām atstājis arī vēstuli. Tā atrasta brīdī, kad krājumu glabātāji no rāmja centās izņemt un ieskenēt fotogrāfijas. "Mēs viņu gatavojāmies eksponēt, jo viens no Kārļa Upīša vēlējumiem bija, ka šo kolāžu eksponē kopā ar Tīdemaņa gleznu "Bārtiete", jo tur ir redzama sasaiste ar to dzīvo cilvēku un konteksts. Muzeja krājuma glabātāja noņēma šo aizmugurīti, un tad, kad noņēma aizmugurējo daļu nost, atklājās, ka Upītis atstājis tur vēstuli!" stāsta Rupenheite.

Tīdemaņa gleznu kolekcijas slepenā vēstule
Tīdemaņa gleznu kolekcijas slepenā vēstule

Vēstulē aprakstīta situācija Padomju Latvijā, stagnējošā Ventspils kultūras dzīve, appludinātais Staburags un citas laika liecības. Tas ir viedoklis, ko matemātikas un mūzikas skolotājs atklāti nevarēja paust 1987. gadā, kad vēl valdīja padomju laiki.

Vēstulē rakstīts, ka "gaisa piesārņojuma dēļ mirst koki, Latvijas likteņupes Daugavas nepārtraukto tecējumu pārtrauc spēkstaciju dambji. Nogrimis ir Staburags un Pērse". Vēl vēstulē minēts, ka sākusies Gorbačova "perestroika", kas varētu izmainīt notikumus Latvijā, iekustināt kultūras dzīvi novados un atgriezt gleznotāja Tīdemaņa piemiņu. 

Tīdemaņa gleznu kolekcijas slepenā vēstule
Tīdemaņa gleznu kolekcijas slepenā vēstule

Izcilā latviešu gleznotāja dzīve beidzās Kanādā, emigrācijā, tāpēc ilgi viņš bija aizliegto mākslinieku sarakstā. Tīdemaņa darbnīcu visus padomju gadus pieskatīja mākslinieka mūzas Haneles vīrs, pensionētais skolotājs Kārlis Upītis, kuru labi atceras ugālniece, novadpētniece Laimdota Junkara: "Darbnīcā Pārdaugavā palika visas gleznas pie sienām, visa mantība, kāda tur bija. Un tas faktiski bija padomju laika nelegāls muzejs, jo, kā viņš stāstīja, pie viņa nāca visi redzamie mākslinieki un pulcējās. Jo ekspozīcijā tie darbi nebija, viņš bija emigrācijas autors toreiz, viņš bija kaitīgs."

Vēstules oriģināls tagad atrodas muzeja krājumu glabātuvē, bet tās kopija kopā ar dažām privātām Tīdemaņa mantām apskatāma Ventspils muzejā. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā patlaban ir vairāk nekā simt Jāņa Ferdinanda Tīdemaņa gleznu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti