Veco koka ēku logi nofotografēti, izmērīti un par katru izveidots apraksts ar restauratora ieteikumiem par to atjaunošanu un saglabāšanu. Meklējot vecās koka ēkas, restaurācijas izglītības programmas audzēkņi kopā ar pedagogiem izbraukāja visu Rēzeknes pilsētu.
Kopumā atrada un nofotografēja vien ap 50 veco koka ēku, kurām vēl saglabāti koka logi ar rotājumiem.
Par to, ka koka ēku ir saglabājies tik maz, pārsteigts ir Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Restaurācijas izglītības programmas vadītājs Andris Anspoks:
“Es baidos, ka paies kaut kāds laiks - divi, pieci, desmit gadi, un, izbraucot pa to pašu maršrutu, trešdaļas vairs nebūs no tā visa.”
Jo vecāks koka logs, jo tam ir krāšņāka logu kokgriezuma apdare un ēkas kokgriezuma rotājumi. Tomēr, jo vecāka ēka, jo lielāka iespēja, ka tā laika gaitā tiek pārveidota vai pat nojaukta.
“Šī ir ļoti veca celtne ar logu vērtnēm, tās vērtnes raksturīgas vairāk krievu tautības cilvēkiem. Šī ir ļoti veca ēka, ap tūkstoš astoņsimto gadu celta. 1902.gadā nonākusi šīs ģimenes rīcībā, kas tur dzīvo, un tā viņiem pieder līdz šim laikam. Šī ir ļoti krāšņa māja, tikai dažas šeit tādas palikušas. Mazdēls, kurš tur dzīvo, teica: “Ko jūs fotografējat, vajadzētu ar buldozeru nojaukt un uzcelt kaut ko jaunu un smuku”,'' stāsta Andris Anspoks.
Apskatot veco koka logu fotogrāfijas, koka logu apdarēm var novērot līdzīgas iezīmes, kā kokgriezuma mežģīnes, ornamentus. Koka logu apdares esot pie mums ienākusi tradīcija, stāsta Restaurācijas izglītības programmas vadītājs Andris Anspoks:
“Ja runā par tiem meistariem, kādreiz Pēteris I vecticībniekus nevis dzina projām, bet pārvērta citā ticībā, un tad viņi devās uz divām pusēm - vai uz Sibīriju, vai šeit uz Latviju, uz Igauniju, un vecticībniekiem nebija daudz zemes, jo viņi bija ienācēji. Viņiem vajadzēja kaut kur papildus nopelnīt, un tad viņi papildus pelnīja ar šo rotājumu griešanu.”
Koka ēku un logu atjaunošana ir sarežģīta un prasa darbu, taču šobrīd cilvēki, veicot ēku atjaunošanu vai būvniecību, lielākoties pieturas pie principa - jo vienkāršāk un ātrāk, jo labāk. Un šā brīža materiāli vairs neprasa dekoratīvos koka logus ar apdari. Projektā koka logus pētīja arī restauratora palīga 2. kursa audzēkne Dagne Devjatnikova. Jaunietei ir žēl, ka koka logu paliek arvien mazāk:
“Īstenībā koka logi, ja viņi ir labā stāvoklī, viņi ir ļoti labi. Pateicoties tiem, ir pilnvērtīga gaisa ventilācija, ko nedod plastmasas logi.”
Projekta mērķis ir Rēzeknē iemūžināt to, kas vēl ir saglabājies no veco koka ēku logu arhitektūras, lai nākotnē būtu paraugs un informācija, kā logus atjaunot.
“Mēs fotografējām gan pašu logu, gan likām klāt mērlenti un skatījāmies, lai tās proporcijas ir redzamas, cik liels, kādi rotājumi,” saka Andris Anspoks.
Projekta laikā ir izstrādāta arī digitālā burtnīca ”Logs Latgales vecā koka ēkā”, kura būs pieejama Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas mājaslapā. Digitālajā burtnīcā būs apskatāmas koka logu fotogrāfijas, pievienots īsts stāsts par logiem un restauratora ieteikumi, kā tos saglabāt arī turpmāk. Pat ja māju saimniekiem šī informācija nebūs aktuāla, koka logu paraugi un veiktie izmēri būs informatīvs materiāls tiem, kuri vēlēsies, ievērojot senās tradīcijas, atjaunot vai izveidot no jauna koka logus ar kokgriezuma apdarēm. No logu fotogrāfijām ir tapusi arī izstāde, kas šajā gadā būs apskatāma Latgales mākslas skolās.
