Sadaļas Sadaļas

Kultūršoks

Kultūršoks: «Glābšanas riņķis kultūrai»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Kad teātri un koncertzāles varēs uzņemt skatītājus?»

Kultūršoks: «Vai Vanšu tiltam jākļūst par valsts aizsargātu arhitektūras pieminekli?»

Vanšu tiltam šogad 40. Kultūras mantojuma sargi vēlas būvi iekļaut pieminekļu sarakstā; dome – sagaidīt remontu

Jau vairāk nekā trīs gadus ilgst sarakste starp Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Rīgas domi par to, vai Vanšu tilts iekļaujams valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. “Gumijas vilkšanu” Rīgas dome gan savā labā nav izmantojusi, jo tilts joprojām gaida remontu, kuru industriālā pieminekļa statuss, iespējams, sadārdzinās.

Īsumā:

Ukraiņu projektēto Vanšu tiltu atklāja 1981. gadā

Fanfarām skanot, Vanšu tiltu atklāja 1981. gada 21. jūlijā. Toreiz to oficiāli dēvēja par Gorkija tiltu, bet tautas valodā par “Vosa balalaiku” (Augusts Voss – toreizējais Latvijas Komunistiskās partijas pirmais sekretārs). Tiltu, kurš pēdējais savieno abus Daugavas krastus pirms ietecēšanas jūrā, projektēja Kijevā. Tilta metālisko laidumu konstrukcijas nākušas no Voroņežas, no Krievijas.

109 metrus augstais slīpsaišu tilts mainīja Rīgas vaibstus.

Modernās kustības celtņu un vietu dokumentēšanas un restaurācijas darba grupas “DoCoMoMo” pārstāve, arhitekte Velta Holcmane stāsta, ka 1976. gadā, projektējot tiltu, piedāvājumā bijis tilts ar diviem piloniem. Taču tā laika Rīgas galvenais arhitekts Gunārs Asaris panācis, ka projekts tiek pārstrādāts un divu pilonu vietā atstāts viens, kas neaizsedz Vecrīgas ainavu. “Es domāju, ka tas ir visiem redzams un saprotams, ka šis ir ārkārtīgi vērtīgs objekts,” norāda arhitekte.

Aizsargāt Vanšu tilta kultūrvēsturisko vērtību aicina studenti

Tiesa, ne visus sajūsmināja padomju arhitektūras brīnums, par kuru tā autori saņēma augstus PSRS apbalvojumus. Arhitekts Pēteris Blūms ir publiski izteicies, ka Vanšu tiltu pat vajag nojaukt. 2016. gada filmā “Varas rezidence” Blūms uzsvēra, ka “pilij ir jādominē ainavā” nevis tiltam.

Kamēr atzītajam kultūras mantojuma ekspertam aktīvi sekotāji neradās, Kultūras akadēmijas studenti sāka darboties pretējā nometnē, lai aizsargātu tilta oriģinālos vaibstus. 2017. gada maijā viņi vērsās pie Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) ar lūgumu piešķirt Vanšu tiltam industriālā pieminekļa statusu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde studentu iniciatīvai nepretojās.

NKMP speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Elvita Ruka atzīst, ka cilvēka un sabiedrības attieksme par to, kas ir vērtība, mainās.

“Tāpēc arī ir šādi gadījumi, kad atskārstam, ka arī modernisms, arī Vanšu tilts, taču ir vērtība.

Un vienā brīdī arī šie pieminekļi var kļūt apdraudēti, var tikt mainīts viņu izskats, veidols, un tas ir tas, ko nevajadzētu pieļaut,” uzsver Ruka.

Pirmā iniciatīva piešķirt Vanšu tiltam industriālā pieminekļa statusu neveiksmīga

2017. gada nogalē NKMP aicināja Vanšu tilta saimniekus – Rīgas domi, izteikt savu viedokli par Vanšu tilta iekļaušanu pieminekļu sarakstā, kas automātiski paredzētu virkni ierobežojumu tā apsaimniekošanā vai rekonstrukcijā. Rīgas būvvalde atbildes vēstulē atzina, ka Vanšu tilts ir nozīmīgs industriālā mantojuma objekts, bet, lai izvērtētu tā atbilstību kultūras pieminekļa statusam, lūdza no mantojuma pārvaldes papildu informāciju par tilta iekļaušanu sarakstā un būves inventarizācijas atzinumu.

Tikmēr Rīgas domes Satiksmes departaments paziņoja, ka par tilta iekļaušanu pieminekļu sarakstā varot runāt tikai pēc Vanšu tilta kapitālremonta.

Departamenta direktors Vitālijs Reinbahs ir pārliecināts, ka vispirms jāpadara tilts atbilstošs mūsdienīgām prasībām: “Ja mēs remontēsim tiltu, mums ir noteiktas prasības – ilgmūžība un nestspēja. Tad droši mēs varēsim bez kaut kādām pārmaiņām nodzīvot vēl tikpat ilgu periodu.” No mantojuma pārvaldes nekāda reakcija uz Rīgas domes vēstulēm nesekoja. Tāpat kā vārdos uzburtais Vanšu tilta remonts, kuru amatpersonas pārvaldei solīja pabeigt līdz 2020. gadam. Remontam pat bija atvēlēti 14 miljoni eiro, bet darbi netika sākti. Šajā laikā par 376 tūkstošiem eiro atjaunotas tikai pussabrukušās Vanšu tilta kāpnes gājējiem. Pat bez pieminekļa statusa dome deva būvniekiem uzdevumu saglabāt to arhitektonisko izskatu.

Pēc trīs gadu pauzes NKMP mēģina vēlreiz

Pagājušā gada nogalē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde atkal vērsās pie Rīgas domes, atkārtoti lūdzot sniegt viedokli par tilta iekļaušanu valsts pieminekļu sarakstā. Atbildes vēstules ir gandrīz identiskas pirms trim gadiem rakstītajām. Satiksmes departaments joprojām vēlas vispirms tiltu remontēt.

“Tiltu plānojam pilnīgi izremontēt līdz 2025. gada beigām.

Tātad šogad veiksim iepirkumu un sāksim projektēšanas darbus,” sola Vitālijs Reinbahs.

Tikmēr būvvalde atkārto, ka tai ir nepieciešama papildu informācija no pārvaldes par tilta iekļaušanu aizsargājamo pieminekļu sarakstā un tā kultūrvēsturiskās inventarizācijas atzinums. “Ja mēs varētu atrast kādu veidu vai mēs dzirdētu no mantojuma pārvaldes, kas tieši tiltam ir vajadzīgs, kas ir tas saglabājamais. Vai tās ir vantis, vai tas veidols, tad mēs varētu atrast kādu risinājumu, kā to saglabāt, bet tās pārejās lietas padarīt funkcionālas,” norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība"). 

NKMP sola prasīto informāciju Rīgas domei nosūtīt tuvākajā laikā

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde sola, ka tuvākajā laikā Vanšu tilta saimnieki saņems visu pieprasīto informāciju. “No mūsu puses šie norādījumi tikko ir izstrādāti un tuvākajā laikā tiks apstiprināti mūsu iekšējā sēdē, tad tiks sūtīti Rīgas domei,” stāsta pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Elvita Ruka. Pārvaldei ir cerības, ka divu mēnešu laikā dokumenti būtu kārtībā, lai sagatavotu rīkojumu par Vanšu tilta atzīšanu par reģiona nozīmes industriālo pieminekli. Saskaņā ar Kultūras pieminekļu aizsardzības likumu,

gala lēmumu, vai objektu iekļaut aizsargājamo pieminekļu sarakstā, pieņem kultūras ministrs. Īpašnieka piekrišana nav vajadzīga.

Šobrīd valsts aizsargājamo objektu sarakstā ir iekļauti vairāk nekā astoņi tūkstoši arhitektūras, mākslas un citu kultūrvēsturisku vērtību. Šajā sarakstā ir tikai 21 padomju laikā tapusi būve.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt