Valsts prezidents norādīja - Nacionālās bibliotēkas atklāšana ir nozīmīgi svētki ikvienai nācijai un valstij, bibliotēkai ir valstiska un kultūrvēsturiska nozīme, bet ikvienam grāmatu draugam tas ir arī personisks notikums.
"Tomēr šī ēka ir kas vairāk nekā bibliotēka. Tā ir mūsdienīga daudzfunkcionāla celtne, kura Rīgai un Latvijai ir gan ieguvums, gan uzdevums. Kā to pilnvērtīgi izmantot, piepildīt ar cilvēkiem, notikumiem un saturu, kā gūt atdevi no šī unikālā projekta - tas nav tikai bibliotekāru un bibliotēkas vadības uzdevums. Tas ir mūsu visu uzdevums un pienākums - ne tikai lepoties ar ievērojamo jaunieguvumu, bet arī aktīvi iesaistīties tā dzīvē. Katram no sava skatupunkta, katram ar savām iespējām," uzsvēra Andris Bērziņš.
Prezidents teic, ka katram ir sava mazā mājas bibliotēka, savs grāmatu plaukts un savas atmiņas par pirmo saskarsmi ar grāmatu, un Andra Bērziņa paaudzei - pēckara bērniem - iespēja lasīt bijis viens no aizraujošākajiem notikumiem.
"Tā bija iespēja izrauties no ikdienas un uz brīdi iejusties grāmatu tēlu pasaulē. Atceros, kā Nītaures bibliotēkā biju izlasījis vai visu grāmatu klāstu, kas pieejams, un sāku to lasīt atkal no jauna," atklāja Andris Bērziņš, uzsverot - arī šajā steidzīgajā laikmetā viņš katru vakaru atrod kaut brīdi, lai palasītu grāmatu.
Andris Bērziņš īpašus pateicības vārdus veltīja Gaismas pils arhitektam arhitektam Gunāram Birkertam, LNB ilggadējam direktoram Andrim Vilkam un visiem, kuri gadu desmitu garumā ir virzījuši šīs ēkas tapšanu līdz mirklim, kad varam svinēt jaunās bibliotēkas atklāšanas svētkus.
"Novēlu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai būt laikmeta simbolam, mūžīgi papildināmai zinību un latviešu valodas krātuvei, vienmēr dzīvības pilnai un apmeklētai, pieprasītai un interesantai! Lai šī ir vieta, kur satiekas cilvēki no visiem Latvijas novadiem! Paldies visiem, kas Latvijas Nacionālo bibliotēku veido, uztur, vada un attīsta! Lai viņiem izdodas!" tā Valsts prezidents Andris Bērziņš.
