Izstādē “Valsts pirmā flīģeļa stāsts” centrālajā vietā atrodas Baumaņu Kārļa flīģelis. Izstādi papildina mūzika, ko 2007.gadā, kad flīģelis tika restaurēts, izpildīja pianiste Vilma Cīrule.
Flīģelis ražots Pēterburgā 19. gadsimta 50. gados Krievijas klavieru fabrikā “Diederich”. Baumaņu Kārlis, kad ierodas Pēterburgā, lai strādātu par vācu valodas pasniedzēju, iegādājas šo instrumentu. Flīģelis šobrīd ir Rakstniecības un mūzikas muzeja eksponāts.
“Mēs esam iekārtojuši izstādi, kura stāsta gan par flīģeļi kā instrumentu, vēsturi, ceļojumu, uzbūvi, likteņiem gan arī par Latvijas himnas tapšanu, gan vēsturi. Izstādē ļoti liela nozīme ir personīgajiem stāstiem, himnas dziedāšanas pieredzes stāstiem gan trimdā, gan Sibīrijā, gan atjaunotajā Latvijā,” stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule.
Pēterburgā 1872. gadā komponista dzīvoklī pie šī flīģeļa tika sacerēta dziesma “Dievs, svētī Latviju!”, kas pusgadsimtu vēlāk kļuva par Latvijas valsts himnu. Instruments, Baumaņu Kārlim atgriežoties uz Latviju, tiek vests līdzi, pēc komponista nāves viss viņa īpašums tiek izsolīts ūtrupē, tai skaitā arī flīģelis, tomēr nav šaubu, ka flīģelis piederējis Baumaņu Kārlim:
“Šim instrumentam ir arī tāda personificēta iezīme, uz tā rezonatora ir pašrocīgi komponista iegravēts paraksts un datums, kurā viņš šo instrumentu ir iegādājies, tāpēc mēs nevaram šaubīties par tā piederību,”
Izstādē komponists Jēkabs Nīmanis izveidojis interaktīvo spēli, ar kuras palīdzību ir iespējams nodziedāt ikvienam Latvijas valsts himnu.
“Tas ir tāds tests, kurā cilvēks var pārbaudīt, cik viņš precīzi dzied, cik liela viņam ir degsme, vai ir spējīgs dziesmu nodziedāt līdz beigām, pēc tam tiek dots gan kvantitatīvs, gan kvalitatīvs mērījums; kvalitatīvais mērījums ir tāds vārdisks, bet kvantitatīvais mēra, cik precīzi trāpi melodijā. To darot vairākas reizes, var savas prasmes uzlabot,” norāda komponists, spēles veidotājs Jēkabs Nīmanis.
Himnu iespējams dziedāt latviešu, angļu, krievu un latgaliešu valodā. Dziedāt himnu izstādes atklāšanā vēlējās daudzi, drosmīgākie, kuri ikdienā nerunā latgaliski, mēģināja himnu nodziedāt arī latgaliski, starp viņiem arī Indars Kraģis.
“Tā, kā to nekad nebiju darījis, izaicinoši un radoši. Es domāju, ka būs sarežģītāk, ka varbūt kaut kas neizdosies, ir kaut kādas nianses, bet tauta kopīga, nemaz nebija tik sarežģīti. Jā, es kā sāku, tā nevaru beigt, tas ir kaut kāds azarts. Ja dzied no sirds, tad nevar citādāk,” par himnas dziedāšanu stāsta Kraģis.
Latgalei ir savs īpašs stāsts saistībā ar Latvijas valsts himnu - Otrā pasaules kara priekšvakarā, 1940. gadā, Pirmajos Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī “Dievs, svētī Latviju!” pēdējoreiz pirms okupācijas izskan kā valsts himna.
Apskatīt Baumaņu Kārļa flīģeli, uz kura komponēta Latvijas valsts himna, izsekot dziesmas “Dievs, svētī Latviju!” vēstures lappusēm Latgales vēstniecībā ''Gors'' varēs līdz 10. decembrim.
