Kultūras ministrija ir ieinteresēta turpināt kino zelta fonda digitalizāciju. “Neraugoties uz to, ka nebija atrisinātas autortiesības, mēs uzskatījām par savu pienākumu strādāt pie filmu atjaunošanas un digitalizēšanas. Un šis darbs tiks turpināts,” saka Melbārde.
Viņa gan atzīst, ka pašlaik ne visi jautājumi šajā lietā ir detalizēti atrisināti. Piemēram, jāizveido mehānisms darbam ar autoriem.
“Ja mēs gribam šīs filmas atjaunot, mums ir jāsaprot, kas ir pārstāvji katrai filmai, ar ko ir jārunā. Galvenais, lai nebūtu tā, ka ir vienlaikus jārunā ar vairākiem cilvēkiem. Tad nevar tikt pie filmas atjaunošanas, kamēr ar katru nav izrunāts,” norāda ministre.
Arī attiecībā uz digitalizāciju būs svarīga filmu autoru piekrišana.
“Iespējams noslēgt dažāda veida līgumus, kas šīs savstarpējās attiecības noregulē,” saka ministre.
Būtiski arī novērst to, ka autori pārdotu tiesības uz filmām uz ārvalstīm, uzsver Melbārde. Viņa cer, ka visos šajos gadījumos Latvijas valstij būs pirmpirkuma tiesības.
Jau ziņots par Augstākās tiesas spriedumu, ka autortiesības uz 973 padomju laikā uzņemtajām filmām nepieder ne valstij, ne “Rīgas kinostudijai”. Savukārt autoru – fizisko personu, kuru radošā darba rezultātā tapa šīs filmas, – tiesības turpina pastāvēt, un tās aizsargājamas vispārīgā kārtībā.
Līdz šim no Latvijas kino klasikas fonda digitalizētas un atjaunotas 15 spēlfilmas un deviņas animācijas filmas. Restaurētas tautā iemīļotās spēlfilmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Vella kalpi", un pašlaik atdzimšanu piedzīvo kino meistara Rolanda Kalniņa filma "Piejūras klimats".
