Valsts muzeju direktoru amatu pilnvaras būs uz 5 gadiem; termiņu skaitu neierobežos

Valdība 19. maijā apstiprinājusi Kultūras ministrijas (KM) izstrādātos grozījumi Muzeju likumā, kas papildu esošajai nosaka alternatīvu juridiskās darbības formu valsts muzejos, paredzot, ka tie varēs darboties arī kā atvasinātas publiskas personas. Likuma grozījumi arī precizē muzeju akreditācijas kārtību un ievieš valsts muzeju direktoriem amata pilnvaru termiņus uz pieciem gadiem, neierobežojot termiņu skaitu, medijus informēja Kultūras ministrijā.

Līdz ar Muzeju likuma grozījumiem tiek veikti nepieciešamie grozījumi arī Kultūras institūciju likumā un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi likumā precizē muzeju akreditācijas kārtību, paredzot, ka gadījumā, ja muzejs divas reizes netiek akreditēts, tiek izvērtēta atbildīgo amatpersonu rīcība un muzeja dibinātājs pieņem lēmumu attiecībā uz muzeja turpmāko darbību.

Tāpat grozījumi risina muzeju pārvaldības jautājumus, valsts muzeju direktoriem ieviešot amata pilnvaru termiņu uz pieciem gadiem, neierobežojot termiņu skaitu. Amata pilnvaru termiņa ierobežojums uz pieciem gadiem nav attiecināms uz valsts muzeja, kas ir iestādes struktūrvienība, direktoru vai vadītāju.

Kā vēstīts KM izstrādātā likumprojekta anotācijā, valsts muzeju direktorus, ņemot vērā Latvijas Muzeju padomes priekšlikumus, pieņem darbā un atbrīvo no darba ministrs, kura padotībā atrodas attiecīgais valsts muzejs. Muzeju direktoriem līdz šim normatīvajos aktos nav bijis noteikts amata pilnvaru termiņa ierobežojums.

Nosakot alternatīvo juridiskās darbības formu valsts muzejos, paredzot, ka tie varēs darboties arī kā atvasinātas publiskas personas, vienlaikus saglabāts arī šobrīd spēkā esošais regulējums attiecībā uz muzeju darbību iestāžu statusā.

Ministrijā norāda, ka juridiskās darbības formas regulējums ir nepieciešams, lai līdztekus valsts budžeta finansiālajam atbalstam dotu iespējas aktīvākai muzeju saimnieciskajai darbībai.

Līdzsvarojot abus finansējuma avotus, tiek garantēta sabiedrības interešu īstenošana, nepakļaujot muzejus komercializācijas riskam, pamato KM.

KM izstrādātā likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Latvijā darbojas 16 valsts dibināti un uzturēti muzeji. Kultūras ministrijas padotībā ir deviņi muzeji, septiņi valsts muzeji atrodas to ministriju administratīvajā pakļautībā, kuru darbības politikas mērķi ir saistīti ar muzeja profilu un misiju. Visu šo valsts muzeju juridiskais statuss šobrīd ir valsts tiešās pārvaldes iestādes, kuru finansēšana un grāmatvedības uzskaite tiek organizēta Likuma par budžetu un finanšu vadību noteiktajā kārtībā, kā arī ievērojot citus valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību reglamentējošos normatīvos aktus. 

Anotācijā pamatots, ka līdzšinējais regulējums nepieļauj elastīgu pakalpojumu cenu veidošanu, nenodrošina operatīvas izmaiņas budžeta plānots, neparedz progresīvas atalgojuma politikas veidošanu un neveicina saimniecisko darbību, kā arī nav valsts muzejiem iespējama saimnieciskās darbības rezultātā iegūto līdzekļu uzkrāšana, kas novirzāmi muzeja darbības attīstībai un atslogotu valsts budžetu.

Likuma grozījumos tiek noteikta arī muzeju atbildība, veidojot un papildinot Nacionālo muzeju krājumu, lai nepieļautu nelikumīgi pārvietotu un iegūtu kultūras un dabas vērtību iekļaušanu Nacionālajā muzeju krājumā.

Likumu grozījumi stāsies spēkā, kad būs pieņemti Saeimā un tos izsludinās Valsts prezidents.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti