Valsts kontrole: Kultūras pieminekļu uzraugs nepietiekami aizsargā kultūrvēsturiskās vērtības

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) apņēmusies reizi divos gados apsekot katru kultūras pieminekli, tomēr tas netiek darīts, secinājusi Valsts kontrole (VK). Uz to norāda revīzijas laikā atklātās nepilnības un nenoteiktība VKPAI darbībā, tomēr pieminekļu uzraugs nepiekrīt VKPAI izteiktajiem pārmetumiem.

Valsts politika kultūras pieminekļu aizsardzības jomā nav skaidri definēta un netiek konsekventi īstenota, līdz ar to sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka valsts kultūrvēsturiskās vērtības ar laiku netiks zaudētas, secina VK. Lai arī VKPAI ir izstrādāts pietiekami efektīvs darbības regulējums, tas netiekot konsekventi ievērots.

Tāpat VK secinājusi, ka vairāku gadu garumā nav tikušas izmantotas tiesības deleģēt pašvaldībām vairākas funkcijas attiecībā uz vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Lai arī VKPAI izstrādājusi stingru regulējumu kultūras pieminekļu saglabāšanas jomā, VK revīzijā konstatēja atkāpes no tā inspekcijas rīcībā bez skaidra un saprotama pamatojuma.

Tas nerada pārliecību, ka VKPAI pati konsekventi ievēro izstrādātos normatīvus, un ļauj apšaubīt, ka visi kultūras pieminekļu īpašnieki saskarsies ar vienlīdzīgu attieksmi no inspekcijas puses.

Vienīgais tiešais valsts atbalsts, kuru VKPAI piešķir kultūras pieminekļu īpašniekiem, ir fi­nansējums no Glābšanas programmas, kas laikā no 2013. gada līdz 2015. gadam veidoja 2 268 807 eiro. Taču, tā kā inspekciju pārraugošā Kultūras ministrija (KM) nav noteikusi prog­rammas mērķus, prioritāri atbalstā­mos pasākumus un sasniedzamos rezultātus, pieļauta situācija, ka 610 619 eiro jeb 27% no Glābšanas programmai piešķirtā finan­sējuma VKPAI izlietojusi savas darbības nodrošināšanai, nevis kultūras pieminekļu neatliekamai glābšanai un izpētei.

Vienlaicīgi nav arī konsekventas rīcības attiecībā uz Glābšanas programmas līdzekļu piešķiršanu. Tā, piemēram, ievērojamas summas no fonda VKPAI ik gadu atvēlējusi Vecrīgas nama “Trīs brāļi” uzturēšanai, kurā pašai VKPAI atrodas darba telpas. Tas nerada pārliecību par objektīvu lēmumu pieņemšanas procesu finansējuma piešķiršanā.

Situācijas uzlabošanai VK revīzijā sniegusi 21 ieteikumu, aicinot izstrādāt KM un VKPAI darbības stratēģiju, kurā būtu noteikti konkrēti veicamie pasā­kumi un veidi, kā izmērāmi darbības rezultāti. VK arī aicina pārskatīt kultūras pieminekļu sarakstu, izvērtējot tajā iekļauto pieminekļu at­bilstību kultūras pieminekļu statusam.

VKPAI vadītāja Jura Dambja ieskatā Valsts kontroles secinājumi ir netieši, bet tomēr attiecas uz visas sabiedrības kopīgo ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā. 

Institūcijas ziņojumā uzsvērts, ka pēdējos gados labi saglabāto kultūras pieminekļu skaits pieaug, savukārt avārijas stāvoklī esošo kultūras pieminekļu skaits sarūkot. Inspekcija skaidro, ka izdevumi, ko Valsts kontroles ieskatā jāvērtē kā savas darbības nodrošināšana, Inspekcija faktiski trīs gadu laikā ir iztērējusi 372 407,75 eiro, un šī summa ietver dažādus pieminekļu aizsardzībai nozīmīgus pasākumus, reģionālo nodaļu telpu nomas maksu, transporta nomu kultūras pieminekļu apsekošanai, kā arī 69 171,18 eiro – valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu kompleksa “Trīs Brāļi” saglabāšanai un atjaunošanai.

Institūcija uzsvēta, ka pēdējos gados labi saglabāto kultūras pieminekļu skaits ir pieaudzis, savukārt avārijas stāvoklī esošo kultūras pieminekļu skaits turpina sarukt.

 

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti