ĪSUMĀ:
- Valsts kontrole revidējusi Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā.
- Revīzijā kritizē darbības stratēģiju neesamību teātros un koncertorganizācijās.
- Ministrija nav pētījusi teātra un mūzikas mākslas tirgu, lai noteiktu, vai tajā nepieciešama valsts iesaiste.
- Valsts kontrole norāda uz lieku birokrātiju, pieprasot formālas atskaites, un dotāciju aprēķināšanas atšķirīgiem principiem.
- Norāda uz bažām par ēku nodošanu bezatlīdzības lietošanā.
Valsts kontrole secinājusi, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) definēto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības labo praksi Kultūras ministrija ievēro tikai daļēji. Valsts finansē 14 profesionālos teātrus un koncertorganizācijas, tērējot tiem vidēji 23 miljonus eiro gadā.
Kaut arī Kultūras ministrija pauž pārliecību, ka kapitālsabiedrības ir labākā valsts iesaistes forma profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, tomēr izvērtējums, kāda ir valsts teātru un koncertorganizāciju loma un vieta šajā pakalpojumu tirgū, nav veikts. Proti, nav skaidrs, vai valstij vajadzētu ieguldīt kapitālsabiedrībā, jo, iespējams, pakalpojumu var nodrošināt nevalstiskais sektors.
Vairums profesionālo teātru un koncertorganizāciju joprojām strādā bez skaidras darbības stratēģijas, tām dotie uzdevumi neaptver visas kultūrpolitikas prioritātes un
finansējums daudzos gadījumos tiek piešķirts, balstoties uz vēsturiskiem datiem.
Valsts kontrole norāda uz Kultūras ministrijas skaidrojumu, ka valsts kapitālsabiedrības nodrošina augstāku kvalitātes standartu. Tomēr tikai teātriem, aprēķinot valsts budžeta dotāciju, tiek ņemts vērā rādītājs, kas raksturo kvalitāti, proti, nomināciju skaits “Spēlmaņu nakts” balvām. Šis rādītājs gan vidēji veido tikai 1% no dotācijas apmēra.
Daļu no ministrijas izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem teātri un koncertorganizācijas gadu no gada neizpilda, savukārt daļu pārpilda pat līdz 800%. Tas revidentu ieskatā liecina par formālu ministrijas pieeju, izvirzot kapitālsabiedrībām sasniedzamos rezultātus.
Lēmumu pieņemšanai nepieciešamie finanšu rezultātu izvērtējumi ir virspusēji un nepamato izdarītos secinājumus, norāda Valsts kontrole.
Tajā pašā laikā Kultūras ministrija no teātriem un koncertorganizācijām četras reizes gadā pieprasa apjomīgas atskaites, kas nav izmantojamas ne valsts piešķirto līdzekļu izlietojuma kontrolei, ne arī kopējo finanšu situācijas izvērtēšanai kapitālsabiedrībās.
Valsts kontrole nobažījusies arī par to, ka kapitālsabiedrībām bezatlīdzības lietošanā tiek nodotas ēkas, bet nav rasts risinājums tam, kurš par tām rūpējas. Ilgtermiņa saglabāšanu neveic ne Kultūras ministrija, ne kapitālsabiedrības.
Tā kā noslēdzoties revīzijai, Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību darbības stratēģijas laika periodam no 2017.gada līdz 2020.gadam joprojām ir dažādās izstrādes un apstiprināšanas stadijās, revīzijas ietvaros netika vērtēta kapitālsabiedrību darbības stratēģijās iekļautie kapitālsabiedrību stratēģiskie mērķi un darbības stratēģiju sasaiste ar deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Ministrija nepiekrīt revidentu secinājumiem
Kultūras ministrijā norāda, ka Valsts kontroles revīzija veikta par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pārmaiņu laiku no 2014. līdz 2017.gadam. Tāpēc objektīvākus un visaptverošus secinājumus par reformas plusiem un mīnusiem, tās nestajiem ieguvumiem varot izdarīt, veicot revīziju pēc reformas pabeigšanas, nevis tās laikā.
Lai arī Valsts kontrole savā ziņojumā atzīmējusi, ka tikai trim no 14 ministrijas kapitālsabiedrībām ir apstiprinātas darbības stratēģijas, atbilstoši Pārresoru koordinācijas centra vadlīnijām tās izstrādājušas jeb darbu turpina visas profesionālā teātra un mūzikas mākslas iestādes.
Ministrija nepiekrīt, ka tās kapitālsabiedrībām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu un sasniedzamo rādītāju kopums ir vispārīgs, neietver kvalitātes prasības un netiek saistīts ar valsts budžeta finansējumu to īstenošanai. Kapitālsabiedrībām deleģētie valsts pārvaldes uzdevumi precizēti ar tām noslēgtajos līdzdarbības līgumos un noteikti atbilstoši kultūrpolitikai. Turklāt to izpildes kontrolei esot noteikti arī novērtējuma kritēriji.
Arī Valsts kontroles norādījumam, ka nav veikts rūpīgi izsvērts, visaptverošs profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomas izvērtējums, ministrija nepiekrīt, norādot, ka 2015.gadā iesniedza valdībai izvērtējumu par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās un priekšlikumus par turpmāko darbību.
Vienlaikus Kultūras ministrija sola pastiprināt uzraudzību pār kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādes un apstiprināšanas procesu kontroli un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma prasību izpildes uzraudzību attiecībā uz informācijas publiskošanu kapitālsabiedrību tīmekļvietnēs. Tāpat ministrija noteiks valsts budžeta dotācijas aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību Latvijas Nacionālajai operai un baletam un Rīgas cirkam.
