"KultūrElpa" ir Valsts kultūrkapitāla fonda īstenota un no Kultūras ministrijas valsts budžeta finansēta mērķprogramma kultūras projektu atbalstam, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari.
Dina Dūdiņa-Kurmiņa: Kas īsti slēpjas zem nosaukuma "KultūrElpa"? Ar ko tā atšķiras no citām mērķprogrammām?
Valts Ernštreits: "KultūrElpa" ir īpaša mērķprogramma pandēmijas krīzes izraisīto seku pārvarēšanai. Iecere veidot šādu programmu radās jau šī gada sākumā Kultūras ministrijā.
Lai gan mēs joprojām dzīvojam krīzes apstākļos un domājam par to, kā kultūrai būt šodien, ir ļoti svarīgi domāt ne tikai par šo brīdi, bet arī nākotni.
Pirms gada, sākoties pandēmijai, bija atbalsta mehānisms – nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās nozarēs. Iecere bija tāda, ka kultūras cilvēki, kuriem nav iespējams publiski uzstāties, koncertēt, tā vietā varētu izmantot šo formulu – radi, nevis rādi, pievērsties jaunu produktu veidošanai. Šogad, krīzei turpinoties, bija skaidrs, ka tas ir nepieciešams. Protams, kaut kad nākotnē visi jaunizveidotie kultūras produkti būs pieejami, bet gan kultūras cilvēkiem, gan arī sabiedrībai kopumā ir ļoti svarīgi, lai kultūra būtu pieejama arī tieši tagad kā līdzeklis, kas mums palīdzētu pārvarēt šo krīzes situāciju un pandēmijas izraisīto depresīvo noskaņojumu sabiedrībā.
Šim mērķim tika izveidota īpaša mērķprogramma, kuras viens no pirmajiem uzdevumiem bija padarīt to kultūras piedāvājumu, kas ir tapis iepriekš, pieejamu šodien, pandēmijas apstākļos, neraugoties uz ierobežojumiem, un liktu kultūras cilvēkiem domāt, kā to izdarīt. Mudināt meklēt inovatīvus risinājumus un tādu pieeju, lai sabiedrībai kultūras procesi būtu pieejami ne tikai videoierakstos, bet arī fiziski taustāmā veidā. Lai pašiem kultūras cilvēkiem būtu kaut kas noderīgs, lai pēc tam, kad pandēmijas krīze beigtos, viņi varētu darboties labāk, aizrautīgāk. Tāpēc arī radās šī mērķprogramma, kas savā ziņā bija līdzīga tam, kas notika visās kultūrkapitāla nozarēs un atgādināja projektu konkursu, taču tās uzstādījumi bija ļoti īpaši – padarīt kultūru pieejamu un likt cilvēkiem domāt par to, lai tas, ko mēs veidojam šodien, tiešām būtu pieejams ne tikai šodien, bet arī pēc gada, diviem un varbūt pat desmit.
Vēl divi būtiski aspekti – viens, protams, ko pandēmija ir pierādījusi – digitālās telpas nozīme. Bija atsevišķi uzstādījumi tieši digitālajiem produktiem, bet, domājot nevis par digitālo fiksāciju, bet gan digitālās pieejamības nodrošināšanu.
Viena īpaša lieta, kas, es ceru, atstās ietekmi uz kultūrkapitāla fonda tālāko darbību, bija pilotprojekts – piedāvājumu veidošana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Tā ir grupa, par kuru ne vienmēr aizdomājas, veidojot kultūras produktus. Savā ziņā tas bija tāds pilotprojekts, kas gan kultūrkapitāla fondam, gan projekta īstenotājiem liktu aizdomāties par to, kā radīt iekļaujošāku, pieejamāku kultūras produktu.
Tātad "KultūrElpa" ir vienlīdz nozīmīga gan radošiem cilvēkiem, gan kultūras patērētājiem. To apliecina arī skaitļi, jo konkursā tika iesniegti astoņsimt piecdesmit pieci pieteikumi. Pirmajā kārtā nauda piešķirta 204 projektiem, noslēgusies arī otrā kārta.
Šī bija tā mērķprogrammas daļa, kas bija atvērta visām nozarēm, un konkurss bija patiešām liels. Tas, manuprāt, ir ļoti labs rādītājs, kas parāda, ka arī šobrīd – pandēmijas laikā – radošie cilvēki joprojām ir radoši. Viņi ir spējīgi piedāvāt jaunas idejas, jaunus risinājumus. Tur bija labākie no labākajiem.
Ideja par programmas otro daļu parādījās vasarā, jo pirmais konkurss izcēla atsevišķas jomas, kurām arī nepieciešams atbalsts, bet cita veida – tas ir nemateriālais kultūras mantojums un institūcijas, kas ir iesaistījušās nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā, tai skaitā arī Dziesmu svētku rīkošanā. Arī šeit bija ļoti līdzīgs uzstādījums – finansēt tos, kas dara vairāk, finansēt tādus korus un muzikālās apvienības, kuras nevis vienkārši strādā ar Dziesmu svētku repertuāru, bet kas iet ārpus ikdienas komforta zonas un veido paši, gatavo jaunas koncertprogrammas, būtībā veidojot Dziesmu un deju svētku nākotni. Atsevišķa programma bija paredzēta arī muzejiem – tiem, kas nav valsts vai pašvaldību muzeji, kuriem pandēmijas laika situācija sagādāja visai pamatīgas problēmas.
Savā ziņā "KultūrElpas" uzstādījums ir iedot jaunu elpu, mazliet citādāku elpu esošajai kultūrai un padarīt to ilgtspējīgāku un spēcīgāku.
Visi atbalstītie projekti ir atrodami Valsts kultūrkapitāla fonda mājaslapā. [..]
Šie projekti ir ļoti atšķirīgi, daudzi šos "KultūrElpas" rezultātus ir redzējuši. Manuprāt, viens objekts, kurš gana lielu interesi piesaistījis visā Latvijā, bija spoguļstikla objekti ar dziedošiem cilvēkiem, kas bija skatāmi Rīgā un Rēzeknē. Ceru, ka projekti, kas ir tapuši šobrīd, turpinās darboties arī tālākajos gados. Visas šīs idejas tehniski bija jārealizē šī gada ietvaros, un vēl joprojām ir, jo projekti turpinās. Daži jau ir īstenoti, dažiem joprojām ir aktīvā fāze, bet, kā jau minēju, viens no uzstādījumiem bija tas, lai inovācijas un jaunās idejas, kas parādās, ir pieejamas ne tikai šogad, bet arī ilgtermiņā. Domāju, ka koncertprogrammas un izrādes, kas ir tapušas šīs programmas ietvaros, noteikti būs pieejamas un skatāmas arī vēlāk. Tieši tāpat, kā arī dažādi digitālie semināri.
Efekts nebūs tikai šodien, tikai šogad, jo šķiet, ka sabiedrībai kultūras palīdzība, lai pārvarētu šo krīzi, būs nepieciešama vēl ilgi.
Ir zināms, vai pamatā "KultūrElpas" patērētāji ir galvaspilsētas iedzīvotāji? Vai tomēr "KultūrElpa" palīdz arī Latvijas tālākajos novados?
Kā to parādīja arī paši projekti, ir ietvertas ļoti dažādas vietas Latvijā. Ir atbalstīti pasākumi Madonā, Cēsīs, Liepājā, arī citās vietās un faktiski ietver visu Latviju. Mērķis bija patiešām padarīt augstvērtīgus kultūras produktus pieejamus, un ne tikai digitālā formā. Jau pirmajā gadā cilvēki bija noguruši no tā. Lielais ieguvums "KultūrElpā" bija tieši tas, ka māksla kļuva daudz tuvāka cilvēkiem, un vairāk izgāja ielās, un arī ārpus pilsētām
Kas ar "KultūrElpu" notiks nākošgad? Vai ir kaut kāda cerību dzirksts visiem tiem radošajiem cilvēkiem, kas pirmajā konkursā neguva atbalstu, bet tikmēr ir projektus uzlabojuši?
Viena daļa no projektiem, kas tika radīti "KultūrElpas" vajadzībām un netika atbalstīti, startēja jau nākamajā projektu konkursā vai parādījās regulāro projektu konkursā. Ja ir laba ideja, tai vienmēr atradīsies finansējums. Jautājums ir par to, vai ideja, kad tika iesniegta, bija pietiekami izstrādāta. Pavasarī, kad ziņojām par "KultūrElpas" rezultātiem, aina šķita ļoti optimistiska. Likās, ka tūlīt būs vasara un pieejamas vakcīnas, situācija normalizēsies, rudenī vai ziemā mēģināsim sākt atgriezties pie normālas dzīves, pie normāla darba ritma kultūrkapitāla fondā, kas pēdējo divu gadu laikā ir ļoti pamatīgi pamainījies. Diemžēl realitāte ir tāda, kāda tā ir. Es ceru un, ņemot vērā situāciju un tās attīstību, kaut kādi papildu mehānismi kultūras atbalstam noteikti parādīsies. Un kāpēc lai neparādītos "KultūrElpai" otrā daļa? Vislabāk būtu tad, ja nekādi papildu ārkārtas atbalsti pandēmijas situācija nebūtu nepieciešami, un patiešām varētu brīvi un efektīvi strādāt, kā mēs to darījām līdz pandēmijai. Diemžēl tas nav atkarīgs no kultūras cilvēkiem vien.
