Lai no kritiskā stāvoklī esošajiem griestiem gleznojumu varētu noņemt, tiek fiksēts gluži vai katrs tā milimetrs. To veic restauratores, Mākslas akadēmijas maģistratūras studentes Evita Lamasa un Inguna Stroža. Viņas ir gandarītas par iespēju piedalīties tik unikālā procesā kā gleznojuma noņemšana, jo abas restauratores tādu procesu vēl nav veikušas.
Vispirms tiek veikta fotofiksācija, jo gleznojumam noņemšanas procesā var būt arī kādi zudumi. Ja būs nepieciešams, varēs veikt rekonstrukciju, bet izpēte ir sarežģīts un laikietilpīgs process.
Meklēt jaunu metodi, kā saglābt gleznojumu, lika torņa griestu kritiskais stāvoklis, pastāstīja restaurators un restaurācijas darbu vadītājs Juris Pavlovs. 
"Pārsegumi bija ļoti sliktā stāvoklī un, izvērtējot dažādas glābšanas metodes, nonācām pie slēdziena, ka visveiksmīgākais variants ir uzmanīgi šo gleznojumu noņemt nost no pārseguma virsmas," paskaidroja Pavlovs. "Uz laiku to pārnes uz papīra un marles pagaidu kārtas, un tad uz jaunu pārsegumu. Tas tiek atkal pielīmēts, tā ir sena, pietiekami sena tehnoloģija, Dienvideiropā izmantota. Latviskots nosaukums – transfērs, gleznojuma transfērs."
Palīgos tika aicināts poļu restaurators Bartolomejs Kubjaks, kuram ir pieredze darbos, kad nākas meklēt dažādus netradicionālus risinājuma ceļus.
"Ļoti skaists objekts, kuru ir vērts glābt, labi, ka tagad notiek šie darbi," teica Kubjaks. "Bet es jau te esmu tikai kā transfēra speciālists un gribu palīdzēt, lai šo tehnoloģiju Latvijā restauratori vairāk izmantotu, lai saglabātu tos pieminekļus, kuri tāpat kā šis ir sliktā stāvoklī un kurus varam jebkurā mirklī zaudēt." 
Transfēra metodi Valmiermuižā kopā ar poļu restauratoru apgūst arī mūsu speciālisti, jo, kā vērtē restaurators Juris Pavlovs, šī iespēja pārnest gleznojumu var ļaut saglabāt ne vienu vien vēsturisku vērtību. 
"Ir mājas, kuras ir brūkošas, kuras ir paredzēts nojaukt, bet viņās ir kaut kādi mākslas darbi vai to fragmenti, kurus nedrīkst nojaukt, nedrīkst iznīcināt, un šī metode palīdz to noņemt un kaut vai nodot muzejam glabāšanā," paskaidroja Pavlovs. "Tas paliek, tas nepārvēršas gruvešos - vai tur ugunsgrēks, vai plūdi, tā ir pēdējā glābšanas metode."
Griestu gleznojuma saglābšanai Valmiermuižas pils tornī 20 tūkstošus eiro piešķīrusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Tornim gan šobrīd vēl ir tikai atjaunotnes ceļa sākums, jo arī konstrukcijas ir kritiskā stāvoklī, tāpēc pirmais darbs ir tā nostiprināšana, informēja Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume.
"Paralēli pašvaldība no sava budžeta arī 15 tūkstošus [eiro] pavasarī atvēlēja un šogad veicam pašus neatliekamākos darbus, lai nostiprinātu drūpošos ķieģeļus un mazliet sakārtotu arī ūdens noteces un tā iekonservētu šo ēku," teica Straume.
Ieceru Valmiermuižas pils torņa nākotnei novadā ir daudz,
jo tas varētu būt gan interesants apskates objekts, gan varētu tik izmantotas tā telpas, paskaidroja Straume. "Ir bijuši dažādi skiču projekti, konkursi, ko un kā, ir pat projektiņš uzzīmēts, kur ir pirmā stāvā izstāžu zāle, trešā stāvā vēl ir kāda telpiņa semināriem," viņš piebilda.
Pašlaik galvenais ir Valmiermuižas torņa konservācija, lai to paglābtu no bojāejas, un tad, kad izdosies piesaistīt lielāku finansējumu, varētu jau veikt pilnu atjaunošanu. 
