ĪSUMĀ:
- Mūziķi kritizēja ieceri celt koncertzāli uz AB dambja.
- Kultūras ministrija nolēma nogaidīt.
- Zemi koncertzālei Andrejostā piedāvā dāvināt ar Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums.
- Uzņēmums gan prasa pārbūvēt Eksporta ielu un noteikti uzcelt zāli.
- Ielas pārbūve izmaksātu 10 miljonus eiro.
- KM atzīst – naudas koncertzālei budžetā trūkst; cer uz ES fondiem.
- Vēl viens variants - meklēt koncertzāles celtniecībai privāto partneri.
- Zālei uz AB dambja var ieguldīt jau saņemtos 23 miljonus eiro no ES fondiem.
- JKP iebilst pret koncertzāli uz AB dambja - tas sabojās Daugavas krasta ainavu.
- Nākamais kultūras ministrs Puntulis grib zāli pie Daugavas, gatavs izskatīt variantus.
- JKP grib atsākt diskusiju par koncertzāli kādā no Rīgas degradētajām teritorijām.
Šonedēļ diskusijas par AB dambja piemērotību nacionālās koncertzāles būvniecībai uzjundīja vairāku mūziķu un citu nozaru ekspertu atklāta vēstule valdībai, kurā iecere asi kritizēta. Ēka būšot dārga un grūti pieejama.
Pretrunīgā reakcija uz ambiciozo projektu likusi nogaidīt arī Kultūras ministrijai, kas iepriekš solīja izšķirošo ziņojumu likt uz valdības galda maijā.
Šobrīd ministrija no jauna izvērtē iespēju koncertzāli būvēt Andrejostā, kur zemi dāvināt piedāvā ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums, tiesa, ar saviem nosacījumiem – valstij jāpārbūvē Eksporta iela un koncertzāle obligāti jāuzbūvē.
“Riski šeit pastāv. Viens no tiem – ja neizdodas rast risinājumu finansējumam koncertzāles izbūvei un valdība neīsteno konkrētā termiņā koncertzāles projektu, tad droši vien seko privāto partneru sankcijas,” atzina Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.
“Un otrs - jāatrod risinājums ielas pārbūvei, un ielas pārbūve pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta sniegtās informācijas veido aptuveni 10 miljonu eiro izmaksas,” norādīja Vilsone.
Viņa atzina, ka valsts budžetā koncertzāles celtniecībai naudas trūkst. Tāpēc līdzekļus varētu rast nākamajā Eiropas Savienības fondu finansēšanas periodā, kas sāksies 2021. gadā.
Otrs variants ir meklēt koncertzāles celtniecībai privāto partneri.
AB dambja projekta īstenošanas gadījumā 23 miljonus eiro infrastruktūras sagatavošanai varētu ieguldīt no Latvijas rīcībā jau esošās Eiropas fondu naudas.
Tomēr Jaunā konservatīvā partija (JKP) paziņojusi, ka ir pret koncertzāles celtniecību uz AB dambja.
“Mūsu ieskatā kopējās izmaksas, kas šobrīd tiek lēstas ap 120 miljoniem eiro, ir neadekvāti lielas tam dzīves līmenim, kas šobrīd ir Latvijā,” norādīja JKP valdes loceklis Krišjānis Feldmanis.
“Un, pat ja tie ir Eiropas Savienības līdzekļi, nodokļu maksātāji iemaksā Eiropas Savienības budžetā šos līdzekļus. Tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda. Es nezinu, vai tas ir pats pareizākais, bērt šo naudu ūdenī,” sacīja Feldmanis.
Jaunā konservatīvā partija pret AB dambja projektu iebilst arī tāpēc, ka tas sabojāšot Daugavas krasta ainavu.
Topošais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka ir gatavs izskatīt arī citus koncertzāles atrašanās vietas variantus, taču pats vēlētos, lai koncertzāle būtu pie Daugavas.
“Es arī pieturos pie viedokļa, ka šai vietai pēc mana ieskata vajadzētu būt pie Daugavas, Daugavas akvatorijā. [..] Kurā krastā? Nav man strikta viedokļa. Tas tiešām ir diskusiju jautājums, un es negribētu, ka šis jautājums tiktu izlemts, pirms visas diskusijas ir beigušās,” sacīja Puntulis.
Vēl apsvērts koncertzāli būvēt Uzvaras parkā vai arī mūziķu vajadzībām pārbūvēt Kongresu namu. Pret to gan iebilst Rīgas dome.
Savukārt Jaunā konservatīvā partija vēlas atsākt diskusijas par koncertzāles celtniecību kādā no Rīgas degradētajām teritorijām.
