Valdība apstiprina Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likumprojektu

Lai piedāvātu ietvaru pakāpeniskai un plānveidīgai Latvijas sakrālā mantojuma – 357 valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto dievnamu un to reliģisko rituālu priekšmetu – sakārtošanai un saglabāšanai nākamajām paaudzēm, valdība 26. septembra sēdē atbalstīja tālāku likumprojekta „Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums” virzību.

„Baznīcas ir Latvijas lauku un pilsētu kultūrvides neatņemama sastāvdaļa jau gadu simtiem. Katrai no tām – gan varenai Rīgas katedrālei, gan klusai un nelielai lauku baznīcai - ir sava loma tautas garīgās enerģijas un kultūras uzturēšanā un vairošanā, turklāt dievnamu nozīme vietējās sabiedrības kultūras dzīves bagātināšanā aizvien paplašinās. Latvijas sakrālā mantojuma ēku tehniskais stāvoklis ir ļoti dažāds – draudzes, kas spējušas piesaistīt finansējumu, veikušas pat visaptverošas pārbūves, kamēr citas vēsturisko pilsētu un ciemu centru ticības sirdis pukst diezgan nožēlojamā ietvarā. Lai izveidotu sistēmu Latvijas kultūrvēstures pieminekļu – sakrālo namu plānveidīgai un pakāpeniskai sakārtošanai, izstrādāts Sakrālā mantojuma likumprojekts,” saka kultūras ministre Dace Melbārde.

"Padomju laikā daudzas baznīcas draudzēm tika atņemtas, gājušas bojā, izpostītas vai pārveidotas. Atgūstot neatkarību, sākās apjomīgs dievnamu atjaunošanas darbs, pamestās baznīcas ir atguvušas savu vizuālo tēlu un garīgo saturu, ir pievērsta uzmanība cilvēka dzīves kvalitātei,” norāda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītājs Juris Dambis, vēršot uzmanību uz to, ka ne vienmēr sabiedrības vērtību sistēmā garīgumam ir bijusi pietiekama loma.

Daudzās vietās līdzekļu trūkuma, īslaicīga ekonomiskā labuma interesēs vai profesionāli neveiksmīgu risinājumu dēļ sakrālais mantojums joprojām ir apdraudēts. Tāpēc šis likums dos iespēju lielākā apjomā glābt un profesionāli kvalitatīvāk atjaunot sabiedrības kopīgas vērtības.

Likumprojekts paredz, ka valsts budžetā pieejamā finansējuma ietvaros izpētes, konservācijas, restaurācijas, remonta un citu atjaunošanas darbu finansēšanai tiek izveidota sakrālā mantojuma finansēšanas programma, arī pašvaldības var piedalīties sakrālā mantojuma uzturēšanā - tām ir tiesības no pašvaldības budžeta piešķirt finansējumu izpētei, būvprojektu izstrādei, konservācijai, restaurācijai, atjaunošanai, pārbūvei, remontu darbu veikšanai un labiekārtošanai.

Programmu administrē un lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem VKPAI, priekšlikumus finansējuma sadalei sniedz reliģiskās savienības (baznīcas) vai reliģiskā organizācija, kura neietilpst nevienā reliģiskā savienībā (baznīcā), un tos izskata jaunizveidota konsultatīva institūcija - Sakrālā mantojuma padome.

Lai nodrošinātu plānveidīgu programmas izlietojumu, priekšlikumu sakrālā mantojuma finansēšanas programmai reliģiskā savienība (baznīca) var iesniegt līdz kārtējā gada 31.decembrim, iesniedzot vienu, kopēju priekšlikumu sakrālā mantojuma objektu atjaunošanai, norādot objektus prioritārā secībā.

Baznīcu pieteikumi atbalstam tiks vērtēti pēc šādiem kritērijiem - sakrālā mantojuma objekta:

  1. Faktiskais stāvoklis (t.sk. nepieciešamība glābt kritiskā stāvoklī esošu sakrālā mantojuma objektu);
  2. Publiskā pieejamība;
  3. Praktiskās konservācijas un restaurācijas risinājumi, konservācijas un restaurācijas darbi - to plānojums, vadība un uzraudzība;
  4. Autentiskuma nodrošināšana un oriģinālās substances saglabāšana;
  5. Atjaunošanas darbu izmaksu atbilstība vietējam tirgum;
  6. Prioritāte būs pieteikumam, kurā ir prognozējamas zemākas darbu, materiālu un mehānismu izmaksas, ņemot vērā darbu veikšanas īpatnības, speciālistu kvalifikāciju un materiālu kvalitāti, kā arī veicamo darbu apjomu;
  7. Prioritāte būs pieteikumam, kurā projekta ietvaros paredzēta restaurācijas amatu apmācība, pieredzes pārņemšana, kā arī izmantoti labas prakses piemēri;
  8. Paredzēto darbu atbilstība tiesību aktu un VKPAI izvirzītām prasībām.

Finansējums likumprojekta īstenošanai ir paredzēts likumā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” 2018.gadam 1 000 000 eiro apmērā un atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra sēdē nolemtajam 2020. gadā piešķirts papildu finansējums 500 000 eiro apmērā.

VKPAI administrētās Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas ietvaros 2016.gadā kopējais finansējums bija 856 386 eiro, kas, ņemot vērā finansējuma nepieciešamību arī citu kultūras pieminekļu neatliekamai glābšanai, ir nepietiekams dievnamu - kultūras pieminekļu izpētei, glābšanai un restaurācijai.

Sakrālais mantojums veido ievērojamu kultūras pieminekļu skaitu. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautas 357 baznīcas (4,02% no valsts aizsargājamo pieminekļu kopskaita (pavisam 8 921 kultūras pieminekļi)), tai skaitā 13 klosteri, kas ir ievērojamākā un izcilākā daļa, nozīmīgākais, bet ne viss sakrālā mantojuma apjoms.

Laika posmā no 2013. līdz 2016.gadam valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļauti 112 sakrālā mantojuma objekti, no tiem 19 kulta celtnes un 93 mākslas pieminekļi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti