Par Sasmakas muižas vēsturi informācija diezgan skopa, tā atklāj pilsētas Tūrisma un informācijas centra (TIC) darba organizatore Inguna Metuzāle. Pirmo reizi tā minēta 1582. gadā Piltenes bīskapijas nodevu sarakstos. Bet Sasmakas muižas pils, kādu mēs to redzam šodien, celta 1886. gadā. Šobrīd muiža ir privātīpašums, bet sliktās uzraudzības dēļ tā tiek izpostīta.
"Logi ir vaļā, virinās, gaudo vējos ar izdauzītiem stikliem. Es saku, laikam gluži pilnīgi tā nav šībrīža mūsu pērle. Vajag līdzekļus piesaistīt, lai viņu saglabātu. Mūsu pilsēta noteikti būtu ļoti, ļoti priecīga, ja to varētu sakārtot un tas būtu atkal viens jauks piesaistes objekts pilsētai," skaidro Valdemārpils TIC darba organizatore Inguna Metuzāle.
Bet pašvaldība neko darīt nevar, lai situāciju uzlabotu. Īpašniekam ir likti neskaitāmi sodi, kuri tiek nomaksāti un nekas nemainās. Un ar katru dienu ēkas stāvoklis kļūst aizvien sliktāks. Īpaši sāpīgi uz to noskatīties tiem valdemārpilniekiem, kuri piedzīvojuši laiku, kad muiža kalpojusi kā skola. Tas bijis no 1947. līdz 1980. gadam.
"Tā ir mana skola, mana mīļā skola. Mācījos te no 5. līdz 11. klasei. Šī vieta ir, kur es bieži arī atnāku. Vismaz reizi mēnesī. Un būtībā, atnākot pie liepas, paskatoties uz skolu, gandrīz jāsaka – neskatieties uz to pusi, tas ir sāpīgi," uzsver valdemārpilniece Aira Saleniece.
Privātīpašumā atrodas arī Elku liepa, kas ir dižākā liepa Baltijā un viena no tūristu apmeklētākajām vietām Valdemārpilī. Par to brīvprātīgi rūpējas vietējie iedzīvotāji, lai gan lielus labiekārtošanas darbus šeit veikt nedrīkst. Ne tikai muiža tiek izpostīta, bet pazūd vēstures liecības, kas atrodas teritorijā.
"Vienā jaukā dienā, pastaigā, pamanīju, ka kaut kas ir pazudis. Pazudis ir pie liepas sens, varētu teikt, vēsturisks objekts, laika liecinieks – lielgabals. Gadsimtiem stāvējis un pēkšņi kādam viņu ievajadzējās, nu tas nav jūsu īpašums," stāsta valdemārpilniece Anda Dzene.
Valdemārpilnieki ir pārsteigti, ka muiža nav Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ne kā arhitektūras piemineklis, ne kā vēsturiska notikuma vieta. Kā pastāsta Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP), lai objekts būtu kultūras piemineklis, kādam tas jāpiesaka.
"Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 8000 kultūras pieminekļu un jebkura jauna iekļaušana ir process, kādam tas ir jāierosina. Ar priekšlikumu var vērsties pilnīgi jebkurš, jebkurš, kuram šis ēkas liktenis ir svarīgs," norāda, NKMP Sabiedrisko attiecību speciāliste Elvita Ruka.
Šobrīd muižai meklē jaunu saimnieku un vietējie iedzīvotāji ļoti cer, ka tas būs kāds, kurš spēs par muižu rūpēties.
