Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Īrs Fiakra piedzima augstdzimušiem ļaudīm ap 590. gadu Kilkenijā. Jauneklis izcēlās ar dāsnumu pret nabadzīgajiem un mazāk laimīgajiem. Nealkdams valdīšanas, klosterī viņš apguva vārdu un augu dziedinošās spējas, prasmi strādāt ar zemi un kļuva plaši pazīstams ar gudrību un spriestspēju.
Īrijā joprojām dzied par Fiakra iejaukšanos desmitās tiesas laikā: apkārtnes ļaudis lūdza palīdzēt, kad viņu liellopi bija aizvesti un daudzas zemnieku ģimenes bija palikušas gluži vai bez iztikas. Pirms vēl liellopi bija nokļuvuši līdz Ballitiglī tiltam, Fiakrs lūdzies par viņu drošu atgriešanos. Tad parādījies bišu spiets, kas atdzinis liellopus atpakaļ tādā ātrumā, ka lopu vedēji nespējuši tos apturēt.
Visdrīzāk, šī senā dziesma tēlaini vēsta, kā Fiakrs apmācījis zemniekus dravniecībā, un viņu iztikšanai bišu koki varējuši aizstāt liellopus.
Fiakrs godprātīgi kalpoja ļaudīm, taču aizvien pieaugošais mācekļu pulks neļāva ikdienā rast dziļāku mieru. Fiakrs izlēma pamest dzimto Īriju un ap 628. gadu ieradās Francijā, lūdzot piešķirt zemi dārzam un vientuļnieka mītnei Brevilas klosterī, netālu no vietas, kur šodien plešas Senfjakres pilsēta.
Jau drīzumā Fiakrs atkāpās no sava aicinājuma noslēgties vientulībā un sāka pielāgot piešķirto zemi garāmejošo svētceļnieku uzņemšanai. Viņš lūdza dārzam vairāk zemes, un bīskaps atvēlēja tik, cik Fiakrs spēs uzrakt vienas dienas laikā.
Smagais darbs ritējis tik raiti, ka tuvējā ciema sieva Beknaude aiz skaudības devās bīskapam apsūdzēt Fiakru burvestībās, jo viņš, lāpstu aiz sevis kā spieķi vilkdams, esot apvērsis velēnu milzu platībā ar sātana spēku. Bīskaps, apskatījis paveikto, apliecinājis, ka viss darīts ar Dieva gādību.
Tomēr noskumis par apsūdzību, Fiakrs apsēdies uz akmens, un tas tūlīt kļuvis mīksts zem viņa raižu smaguma.
Visdrīzāk bijis tā, ka no pārmērīgās piepūles bija radušās problēmas ar sēžamvietas asinsvadiem – hemoroīdiem, un senais dārznieks bija atradis veidu, kā no šīs kaites atbrīvoties, jo drīz aizvien vairāk sirdzēju ieradās Brevilā, lai ārstētu hemoroīdus.
Vienlaikus šie svētceļnieki no tālienes atveda vērtīgas augu sēklas, tādējādi vairojot klostera dārza daudzveidību. 670. gada 30. augustā Fiakrs savas zemes gaitas bija beidzis, taču ļaudis aizvien turpināja apmeklēt vietu, kur viņš tika veicis savus dārza un brīnuma darbus.
Bet ap 1645. gadu uzņēmējam Nikolasam Suvāžam ienāca prātā tālredzīga doma iegādāties 20 nelielas karietes un 50 zirgus, noīrēt pagalmu iepretim Parīzes namam ar izkārtni "Svētā Fiakra viesnīca", kurā svētceļnieki apmetās, un piedāvāt braucienus līdz 55 kilometrus attālajai senā Fiakra dārza vietai.
Drīz šo ideju pārņēma citi uzņēmīgi vīri, piedāvātie braucieni sniedzās tālāk par dārza kapelu, tomēr visas šīs karietes, vēlāk arī taksometrus, turpināja dēvēt par fiakriem. Nu dārznieks Svētais Fiakrs bija kļuvis arī par taksistu aizbildni, un viņa svētbilde, rūpēs par drošu braucienu, rotāja karietes, bet svētceļnieki apģērbam piesprauda metāla nozīmītes ar Fiakra tēlu.
1852. gadā dārza vietā no jauna tika uzcelta neliela kapela, kas joprojām ir labi kopta, taču grūti atrodama dubļainas lauku takas galā. Joprojām 30. augustā Fiakra dienā Īrijā, Beļģijā un Francijā rīko ziedu gājienus un dārzkopības darbnīcas.
Ieskatieties dārznieku aizbildņu ikonās! Tās ir kā logs, caur kuru var aprunāties par pagātnes dārznieku rūpēm. Svēto Fiakru attēlo kā vīru ar lāpstu un sakņu grozu, un parasti viņš raugās – kur būtu jārok.
Viņa vairogu rotā latīņu vārds humilitas – pazemība kā auglīgas dzīves pamats. Tas cēlies no vārda humilis – pie zemes, un humus – auglīga augsne.
Stāstiet Fiakra dienā savus dārza stāstus un ieklausieties citu dārzu augšanas stāstos!
