Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Par šo vārdu zināms, ka par pamatu tam esot vārds tāms jeb pamazināmā formā tāmulis. Tas esot bijis gandrīz vai lamuvārds jeb precīzāk: par tāmiem vai tāmuļiem būs saukti tie, kas runājuši neskaidru valodu. Savukārt Vecais Stenders latviešu valodas gramatikas grāmatā rakstījis, ka tāmnieki savu nosaukumu ieguvuši no vārda tām, lietojot citu latviešu frāžu līdz šim vai līdz tam vietā.
Protams, līdz mūsdienām šis vārds nonācis bez negatīvas papildnozīmes – tā sevi ar lepnumu dēvē gan paši Kurzemes lībiskā dialekta runātāji, gan valodnieki zinātniskajā literatūrā.
Viena dialekta ietvaros īpatnību intensitāte atšķiras, tāpēc katrs dialekts iedalāms arī vairākās izlokšņu grupās. Piemēram, lībiskais dialekts iedalīts trīs izlokšņu grupās – Kurzemes dziļajās, Kurzemes nedziļajās un Vidzemes izloksnēs.
Šāds izlokšņu grupu dalījums skaidrojams ar to, ka katrā apvidū lībiešu valodas ietekme bijusi citādāka, piemēram, Kurzemes lībiešu krasta ciemos pēdējie lībieši, kam lībiešu valoda bijusi dzimtā valodā, vēl dzīvojuši pavisam nesen, bet citās teritorijās lībieši dzīvojuši pirms vairākiem gadsimtiem. Tomēr visas lībiskās izloksnes vieno noteikts īpatnību kopums, kas gan var atšķirties pēc to intensitātes, piemēram, patskaņa zudums galotnē jeb tautā dēvētā galotņu noraušana, arī sieviešu dzimtes zudums, kā rezultātā pat sieviešu personvārdi un dzīvu būtņu nosaukumi izrunāti kā vīriešu dzimtes vārdi, piemēram, meitens, Anns, ups, kā arī 3. personas darbības vārdu formu lietojums citās personās, piemēram, es, mēs, tu, jūs, viņš, viņi iet u. c. īpatnības būs labi saklausāmas kā Kurzemes, tā Vidzemes lībiskā dialekta apgabalā.
Kartē skaidri iezīmētas dialektu, izlokšņu un izlokšņu grupu robežas, tomēr nevar noliegt, ka realitātē striktas robežas nepastāv, jo tās plūstoši mainās. Dialektu noturība un intensitāte atkarīga no dažādiem faktoriem, kurus īpaši veicina mūsdienu dzīvesveids, proti, plašsaziņas līdzekļu lietojums, kur dzirdama pārsvarā literārā valoda, kā arī iedzīvotāju došanās uz lielajām Latvijas pilsētām, lai iegūtu izglītību, strādātu un veidotu ģimeni.
Protams, ka šādu procesu dēļ dialektu runātā valoda zaudē savu noturību. Mūsdienu situācija nav salīdzināma ar laiku, kad katra izloksne bija teju vai izolēta, to no pārējās sabiedrības nodalīja ne tikai lielais attālums, to veicināja arī ģeogrāfiski šķēršļi, piemēram, meži, upes un ezeri. Interesanti, ka arī mūsdienās viena izloksne no otras var krietni atšķirties pat gadījumā, ja tās ir blakus, visbiežāk tādā gadījumā tās šķīrusi, piemēram, upe, un, lai gan tā mūsdienās ir pavisam viegli šķērsojama, sekas valodā varam dzirdēt vēl šodien.
