Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Kopā ar brāli Aleksandru un vēl dažiem radiniekiem viņš muzicējis zaļumballēs, kāzās un citos godos. Tomēr daudziem talantiem apveltītais zēns beigu beigās izvēlējies līniju un krāsu mākslas ceļu.
Kādu laiku viņš mācījies Rīgas Amatniecības skolā, bet 1894. gadā devies uz Pēterburgu, lai iestātos Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā (1892–1898), kur izglītojušies daudzi vēlāk pazīstami latviešu mākslinieki.
Arī šajā laikā Jūlija Madernieka interese par mūziku nav mazinājusies. Gluži otrādi –
Pēterburgā viņš iepazinies un satuvinājies ar Jāzepu Vītolu, Emīlu Dārziņu, Emili Melngaili un Alfrēdu Kalniņu, ar kuru kopā pat īrējis vienu istabu.
Tieši pēdējā iespaidā Madernieks nopietni pievērsies mūzikas teorijas apguvei un spēlējis vijoli Kalniņa pavadījumā.
Katru vasaru topošais mākslinieks uzturējies savā dzimtajā pusē un joprojām muzicējis arī vietējā kapelā.
Kopā ar Ādamu Alksni, Jani Rozentālu, Teodoru Zaļkalnu, Gustavu Šķilteru un citiem Madernieks aktīvi darbojies latviešu mākslinieku pulciņā "Rūķis", kur piedalījušies arī Pēterburgas konservatorijas studenti. Daudzi no pulciņa dalībniekiem dziedājuši Melngaiļa vadītajā korī.
