Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
"Ja kādu nomāc slikti sapņi, tam jāpieliek līdzās pātaines lapas, kad tas iet gulēt. Ja kādam galva sāp un dūc, kā būtu tapis kurls, tam jādod krustnagliņas ēst, tās noņems dūkšanu galvā. Ja sirds ir vāja un noskumusi, lai pagatavo deviņvīru spēku ar gaļu vai zivi, tas stiprinās sirdi un darīs to līksmu. Kam miesa sākusi pūžņot, tam novāri vībotnes lapas un uzliec samitrinātu linu audumu uz brūcēm, bet, kad ūdens nogājis, arī pašas lapas uzliec, tā turpini, līdz pūžņošana pāriet. Ja cilvēks ir aizmāršīgs un grib to ārstēt, lai izspiež nātru sulu un ierīvē pirms gulētiešanas sev krūtis un deniņus, lai dara to bieži un aizmāršība pāries." Šīs ir tikai dažas receptes no darba “Physica, sive Subtilitatum diversarum naturarum creaturarum libri novem”, ko sarakstījusi Hildegarde no Bingenes, benediktīniešu ordeņa mūķene, kas dzimusi 1098. gadā un nodzīvojusi ilgu mūžu, atstājot pēc sevis trīs sējumus ar vīziju pierakstiem, ap 400 vēstuļu, kas adresētas pāvestiem, karaļiem un abatiem, septiņdesmit muzikālus skaņdarbus, no kuriem zināmākais un iespaidīgākais ir "Ordo Virtutum" jeb Tikumu kārtība, kas sastāv no 82 dziesmām.
Hildegardes vadītajā klosterī bija ārstniecisko augu dārzs, medikamentu laboratorija un slimnīca.
Grāmatā "Fizika" aprakstītas dažādu augu, minerālu, zvēru, zivju un rāpuļu īpašības un to ārstnieciskais pielietojums. Citā grāmatā – "Causae et Curae" apkopoti saslimšanu cēloņi un to ārstēšana, aprakstīta cilvēka ķermeņa uzbūve un tā saikne ar apkārtējo pasauli.
Hildegardes grāmatas ir unikāls rakstu piemineklis, kas ļauj izzināt viduslaiku medicīnas praksi, jo parasti sievietes, kas tolaik nodarbojās ar dziedniecību, nerakstīja latīņu valodā.
Taču šis darbs ir ievērības cienīgs ne tikai ar dažādām receptēm un padomiem par asinsnolaišanu, interesantākais ir tā struktūra un sistemātiskā uzbūve, kas liecina par oriģinālu zinātnisku metodi, sākot ar pasaules radīšanu un cilvēku kā tās augstāko virsotni, velkot paralēles starp cilvēka ķermeni un kosmosa uzbūvi, skatot cilvēka seksualitāti, fizioloģiju un psiholoģiju saistībā ar apkārtējo dabu, nevis atrauti no tās.
Aprakstot izplatītākās saslimšanas, Hildegarde pievērš uzmanību ne tikai simptomiem, bet arī to cēloņiem, ņemot vērā tādus faktorus kā vecums, dzimums, mēness fāzes.
Savā klasifikācijā Hildegarde izmanto četrdaļīgu struktūru – četrus elementus, četras debespuses, četrus gadalaikus, četrus cilvēka garastāvokļus, kas ļauj ne vien vieglāk iegaumēt un izprast aprakstīto, bet arī norāda uz pārliecību par racionālu kārtību, kas valda pasaulē.
Pārsteidzošākais no viņas izgudrojumiem ir mākslīgi radīta valoda Lingua Ignota un īpašs alfabēts, kas kalpoja kā slepens šifrs un veicināja mūķeņu savstarpējo solidaritāti, ļaujot tām sazināties brīvi un neatkarīgi no apkārtējiem.
