Kultūršoks

Kultūršoks: «Promocijas darbi tikai angļu valodā?»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai turpināsies dzelzceļa staciju konteinerizācija?»

Kultūršoks: «Vai Vaivaros konteineru vietā uz perona atgriezīsies vēsturiskā stacija?»

Vai Vaivaros konteineru vietā uz perona atgriezīsies vēsturiskā stacija?

Aktīvākie Vaivaru iedzīvotāji vēlas panākt, lai vietējā atpazīstamības zīme – vēsturiskā Vaivaru stacija – no meža malas tiktu pārcelta atpakaļ uz perona – vietu, kur šobrīd atrodas konteineru arhitektūra, kuras parādīšanās 2016. gada izpelnījās plašu sabiedrības nosodījumu. Tomēr gan “Latvijas dzelzceļa”, gan Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji atklāj, ka tuvākajos gados Vaivaru stacijā nav plānots neko mainīt. Tikmēr vēsturiskā stacijas ēka stāv tukša un gadu gaitā nav izdevies atrast tai nomnieku.

ĪSUMĀ:

“Šis ir reāls skandāls un apkaunojums Vaivariem” – tā 2016. gada pavasarī iesākās sabiedrības sašutums par Jūrmalas dzelzceļa staciju modernizācijas projektu, kura rezultātā Vaivaros nojauca vēsturisko 1911. gadā celto koka ēku un uz perona arhitektūras pieminekļa vietā uzstādīja moduļu tipa būves – divus konteinerus.

2015. gadā pašvaldības preses ziņojumos par projektu lasāms Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja Gata Trukšņa komentārs, ka Jūrmalas dzelzceļu staciju modernizācija ir ļoti nozīmīgs atbalsts pilsētas infrastruktūras sakārtošanā – gan no vides pieejamības un drošības viedokļa, gan arī vizuālā koptēla.

Kopumā gandrīz 15,5 miljonus eiro vērtais projekts tapa triecientempā par nenotikušā “Pasažieru vilciena” iepirkuma līdzekļiem. Infrastruktūras modernizācijas darbi 13 Jūrmalas un trīs Jelgavas virziena dzelzceļa stacijās sākās 2015. gada maijā, un projekts bija jāīsteno līdz tā paša gada beigām, lai nezaudētu Eiropas fondu naudu.

Vaivaru stacijas ēkas pārcelšana bija kļūda, taču arī labākais tā brīža risinājums

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde tolaik ieteica jaunu ēku celt blakus, bet saņēma atbildi, ka tas neesot iespējams. Pēc lielas cīņas Vaivaru stacijas veco koka ēku restaurēja, un pēc tam uz jauniem pamatiem novietoja 200 metrus tālāk, bet bez stacijas funkcijas – drīzāk kā brīvdabas muzeja eksponātu.

Mākslas zinātnieks, Jūrmalas Aizsardzības biedrības pārstāvis Rihards Pētersons uzskata, ka Vaivaros notikušais bija liela kļūda, taču vienlaikus labākais risinājums tā brīža apstākļos.

“Galvenais, ka tā māja fiziski saglabājās, viņa tika pārcelta jaunā vietā, bet, protams, ēkas arhitektūra un funkcija ir savstarpēji ļoti saistīti jautājumi.

Šinī gadījumā fiziskais veidols tika saglabāts. Funkcija pilnībā nomainīta, tā bija tiešām liela aplamība, bet es ceru, ka paies kāds laiciņš un cilvēki sapratīs, cik tas viss tur izskatās neloģiski un nejēdzīgi,” skaidro Rihards Pētersons.

Arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas inspektore Ausma Pētersone norāda – risinājums, kā saglabāt kultūras pieminekli, nav ideāls:

“Tobrīd uzskatīja, ka tas ir vienīgais iespējamais līdzeklis, un tā tas arī ir palicis. Es nevarētu teikt, ka tā ir pagaidu situācija.”

Jau pirms vairākiem gadiem īpašnieks un Jūrmalas staciju modernizācijas projekta pasūtītājs “Latvijas dzelzceļš” vēstīja, ka vēsturiskajai stacijai tiks meklēts nomnieks, taču tā vēl aizvien ir tukša. Tomēr fakts, ka ēka ir neapdzīvota un sabiedrībai pieejama tikai no ārpuses, neesot pretrunā ar likumu – apgalvo Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektore.

Arhitekte Sintija Vaivade, komentējot situāciju, pauž: “Es uzskatu, ka tas ir “dizāsters”, jo šāda attieksme no jebkuras no institūciju pusēm manās acīs ir nepieļaujama. Neviena no institūcijām, kas ir Jūrmalas pilsētas būvvalde, pieminekļu inspekcija, arī pasūtītājs, nav spējuši sadarboties, vienoties par kaut kādu jēdzīgu risinājumu.”

Aktīvākie jūrmalnieki apņēmušies atgriezt vēsturisko ēku tās sākotnējā vietā

Tomēr aktīvākie Vaivaru iedzīvotāji apņēmušies panākt vēsturiskās stacijas atgriešanos uz perona pašreizējo konteineru vietā.  

13. Saeimas deputāte, jūrmalniece Inese Ikstena skaidro:

“Es gribu ar "Latvijas dzelzceļa" vadību un ministru tikties, jo nevajag savu zemi un kultūrmantojumu tā postīt.”

Viņa uzsver – uz vietējo iedzīvotāju atbalstu varot paļauties: “Ja mums teiktu – savāciet parakstus – mēs savāksim. Te ir daudz cilvēku.”

Arhitekts un arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs Vaivaru iedzīvotājiem kā stratēģiju ieteiktu atgādināt, ka oriģinālā stacijas ēka ir nozīmīga vietas zīme un viens no Vaivaru identitātes elementiem. Viņaprāt, risinājums būtu meklēt nevalstisku organizāciju vai investoru atbalstu un atrast veidus, kā stacijas ēku padarīt par neaizskaramu kultūras zīmi, kurā atrasties varētu ne tikai stacijas uzgaidāmā telpa, bet arī kultūras vai izklaides centrs.

“Pasaulē arī ir daudz piemēru, kur viņas dzīvo kaut kādu savu atsevišķu kultūras vai komercbūves funkciju, pie viena saglabājot arī pieminekļa statusu,” norāda Vīnbergs.

Ella Pētermane, VAS “Latvijas dzelzceļš” Korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja un preses sekretāre, skaidro, ka jau modernizācijas procesa laikā tika konstatēts, ka oriģinālo ēku nav iespējams izmantot stacijas vajadzībām:

“Viņa bija zemāk un nepieciešamas citas komunikācijas [..] tāpēc viņu pārvietoja tālāk. Tagad to arī nav iespējams izdarīt, jo ir jaunās komunikācijas izvietotas, un, ja ēku gribētu vai pašā perona galā vai tālāk par šo platformu, tas nav iespējams, jo tur jau uzreiz sākas privātīpašnieka zeme.”

Konteineru arhitektūra – lielākas problēmas pazīme

2016. gadā, kad tapa iepriekšējā raidījuma “Kultūršoks” reportāža par Vaivaru stacijas modernizāciju, konteineri bija apšūti pretrunā ar pieminekļu sargu norādījumiem. Tagad kļūda ir labota un mainījies arī to krāsojums.

Projektu realizēja Rīgā bāzētais uzņēmums SIA “Olimps”, kura klientu lokā galvenokārt ir ostas. Būvēja – pilnsabiedrība RBSSKALS. Kā raidījumam 2016. gada aprīlī atzina projekta autori, arī viņi neesot bijuši mierā ar Vaivaru pieturas punktā realizēto.

Arhitekte Sintija Vaivade uzskata: “Zem vārda “modernizācija” ir palikti apakšā ļoti vienkāršoti procesi, ko mēs varētu saukt par remontdarbiem. Tas ir ļoti devalvēts, novienkāršots process, kas ir noticis, un tā noteikti nav Jūrmalas jaunā seja.

Tam pamatā ir šī problēma, ka netiek piesaistīts projektētājs, arhitekts, ar to es domāju arhitekts šī vārda tiešā nozīmē, kas tiešām projektē, domā, analizē, un darba rezultātā tiek saņemts kvalitatīvs projekts.”

“Šie divi konteineri tik tiešām ir konteineri – tā nav pat ēka,  tā nav arhitektūra, tas ir visnožēlojamākais veids, kā kaut ko risināt,” atzīmē Vaivade.

Vaivade uzskata, ka Vaivaru stacija ir tikai viens piemērs problēmai, kas sastopama arī citur valstī – projekts top, tikai balstoties uz būvnieka un pasūtītāja vienošanos, un arhitekta loma zaudē nozīmi.

“Šī sistēma, uz ko iet šobrīd valsts attiecībā uz arhitektūru, projektēšanu – tā ir jau sen, un par to tika runāts, bet varbūt ne tik skaļi, bet es uzskatu, ka šis novienkāršotais veids, ko projektēšanā sauc par “Design & Build”, ka tiek nostumtas malā jebkuras projektēšanas funkcijas, jebkura arhitekta ietekme uz būvniecības procesu. Šī ir tā problēma, kas ieskicējās gan šajā projektā, tas jau ilgāku laiku eksistē, bet šinī brīdī es to personīgi sajūtu kā ļoti lielu apdraudējumu jebkurai estētiskai vērtībai vai arhitektoniskai ēkai; tiekšanās uz labāku rezultātu vai sasniegt labu arhitektūru pie mums nebūs iespējams, ja šāds princips turpināsies.”

Kā vēl vienu piemēru Vaivade min Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projektu:

“Šis process iet uz tādu formulu, kur arhitektam vairs nebūs teikšanas funkcija un tas tiek risināts Ekonomikas ministrijas līmenī.”

Pašvaldībām jāuzņemas atbildība par dzelzceļa infrastruktūras integrāciju pilsētvidē

Arhitekts un arhitektūras kritiķis Vents Vīnbergs norāda – pašvaldībām būtu jāuzņemas lielākas rūpes par dzelzceļa infrastruktūras integrāciju pārējā pilsētvidē:

“Redzams, kā tas Rīgā notiek, kāda grūstīšanās starp pilsētu un tās interesēm un dzelzceļu, kurš lielā mērā ir Latvijā tomēr padomju mantojums, nevis 19. gs. industriālās revolūcijas mantojums. Padomju laikā tā bija stratēģiska, faktiski militāra infrastruktūra. Un kaut kādā ziņā tas mums turpinās. To ir redzējuši tie, kuri ir mēģinājuši kaut ko ar dzelzceļu saskaņot. Viņi dzīvo kaut kādu savu, pilnīgi atrautu dzīvi.”

Tomēr Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece uzsver, ka pašvaldības iespējas iejaukties būvniecības procesā ir ierobežotas:

“Protams, es domāju, ka tā ir gan pieminekļu inspekcijas, gan pašvaldības sadarbība, ka šī ēka nepazuda vispār un viņai tomēr tika atrasta vieta. Tā tas ir, ka mūsu valstī ir nodalītās zonas, kur vairāk tieši šīs zonas īpašnieki [Latvijas Dzelzceļš] regulē būvniecības procesu.”

Atrašanās vietas dēļ vēsturiskajai stacijas ēkai būs grūti atrast nomnieku

Pēc “Latvijas dzelzceļa” teiktā tikai šoruden atjaunotā vēsturiskā Vaivaru stacijas ēka nodota ekspluatācijā. VAS “Latvijas dzelzceļš” Korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja, preses sekretāre Ella Pētermane atklāj, ka līdz šim nav bijusi interese no potenciālo nomnieku puses:

“Ja pieteiksies kāds potenciālais nomnieks, tad arī izvērtēs viņu piedāvājumu.”

Rihards Pētersons gan norāda, ka nomnieku atrašana nav ticama ēkas atrašanās vietas dēļ – tā ir pārāk nomaļa.

“Nekāds īrnieks jau tur nebūs nekad, tā bija blefošana – mēs visi izlikāmies, ka mēs tam piekrītam, un mani nemaz neizbrīna tas, ka tur nekas nenotiek šobrīd,” pauž Pētersons.

Jūrmalas pilsētas domes Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja Vita Zvejniece uzsver – pašvaldības rīcības iespējas, lai vēsturiskajā (atjaunotajā) stacijas mājā iepūstu jaunu dzīvību, ir ierobežotas:

“Mēs varam atbalstīt uzņēmējus, kam ir iniciatīva un ja tā atbilst pašvaldības konkursa noteikumiem. Taču diemžēl likt īpašniekam atvērt kādu objektu piespiedu kārtā – pašvaldībai šādas iespējas nav.” 

Jūrmala – pilsoniskā aktīvisma eksperiments

Vaivaru pieturas punkta biļešu kases logā šobrīd lasāms paziņojums, ka kase no 25. novembra ir slēgta. Raidījums “Kultūršoks” no uzņēmuma "Pasažieru vilciens" noskaidroja, ka nav zināms, uz cik ilgu laiku kase slēgta un ka tas noticis nepietiekamā pasažieru apgrozījuma dēļ, jo biļetes galvenokārt tiekot iegādātas elektroniski. 

“Ja izlasām, ka stacija ir ciet – tad, kāda jēga vispār ir tai stacijai kā tādai?” jautā 13. Saeimas deputāte, jūrmalniece Inese Ikstena.

“Un kāda jēga divas mājas uzturēt – vienu pie dzelzceļa un vienu tagad šeit? Kaut kāda bezjēdzīga situācija.”

Jūrmalas gadījumu īpaši der atcerēties projekta “Rail Baltica” priekšvakarā. Arī šis projekts ieviesīs pārmaiņas pašreizējā dzelzceļa asinsritē. Jau tagad zināms, ka, piemēram, Torņakalna stacija tiks pārcelta tuvāk Rīgas centram.

“Jūrmala bija tāds neliels eksperiments un turpina būt tam, kā šīs lietas vienkārši nenorīt, bet par viņām runāt,” uzsver Vents Vīnbergs. “Jūrmala ir piemērs, kā nedrīkstētu darīt, tās nav cita no citas atrautas lietas – dzelzceļa infrastruktūra, pilsētas dzīve un kultūrvēsturiskais mantojums. Tās visas ir saistītas.”

“Latvijas dzelzceļam” tuvākajos gados nav plānu kaut ko mainīt Vaivaru stacijā

Nacionālā mantojuma pārvalde neplāno iesaistīties un izskatās, ka Vaivaru dzelzceļa stacijā viss paliks tā, kā tas ir šobrīd.

“Neesmu dzirdējusi šādus variantus, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde kaut ko plānotu šajā jomā. Paliek, kā ir,” saka Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas inspektore Ausma Pētersone.

Arī VAS “Latvijas dzelzceļš” Korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja, preses sekretāre Ella Pētermane atklāj, ka divi konteineri turpmākos gadus paliks Vaivaru stacijā.

“Šī ēka, ņemot vērā, ka tā ir “Latvijas dzelzceļa” bilancē, tad uzņēmums par to rūpējas, turklāt tas piemineklis nebūtībā netiks aizlaista un [ēka] tiks uzturēta tādā stāvoklī, kādā ir, un, protams, turpinām gaidīt nomnieku,” piebilst Pētermane.

Vēl 22 citās dzelzceļa stacijās gaidāma modernizācija

Ar vizuālajām izmaiņām Jūrmalas līnijā vēl nekas nebeidzas. “Latvijas dzelzceļš” līdz 2023. gada beigām plāno modernizēt vēl 22 dzelzceļa pasažieru stacijas. Piemēram, Baložu, Ozolnieku, Ķemeru, Milzkalnes, Vecāķu, Saulkrastu un Carnikavas staciju. Iepirkums par projektēšanu izsludināts šovasar.

“Saskaņā ar daudzgadu līgumu, kas ir noslēgts starp “Latvijas dzelzceļu” un Satiksmes ministriju, ir noteikts konkrētu staciju un pieturas punktu saraksts, kuras ir tuvākajos gados jārenovē, un tad katrai mums ir izstrādāts tehniskais projekts, konkrētas prasības, kā šīs stacijas, pieturas punkti un pasažieru infrastruktūra jārenovē. Šobrīd viss notiek ļoti precīzi un pēc izstrādātajiem projektiem,” informē VAS “Latvijas dzelzceļš” Korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja, preses sekretāre Ella Pētermane.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti