ĪSUMĀ:
- Vairāk nekā 4300 cilvēku parakstījuši iniciatīvu "Par svētkiem bez salūta".
- Argumenti par labu uguņošanai: izplatīti maldīgi priekšstati par uguņošanas kaitīgumu un izmaksām.
- Pērnavā iedzīvotāji atbalsta salūtu nerīkošanu. Jau šogad gadu mijā gaidāms cita veida šovs.
- Valmierā un Siguldā samazināts salūtu skaits. Tiek vērtēts, vai atcelt salūtus pavisam.
- Rīgas dome: Rīgas salūta apmeklētāju skaits pierāda tā popularitāti.
- Rīkojot personiskos salūtus, pieaug ievainojumu risks un kaitējums dabai.
- Alternatīvas salūtam – droni un lāzeri – pagaidām par dārgu.
Īsi pirms gadumijas vietnē manabalss.lv publicēta iniciatīva “Par svētkiem bez salūta”. Tās autore ir Maija Priedīte, un līdz šim aicinājumam liegt pašvaldībām tērēt līdzekļus salūtiem un saprātīgāk izlietot nodokļu maksātāju naudu atsaukušies vairāk nekā 4300 cilvēku. Lai jautājums nonāktu politiķu dienaskārtībā, nepieciešami vismaz 10 000 parakstu.
Šī gada pirmajās dienās Nacionālā informācijas aģentūra “LETA” apkopoja, ka starp deviņām lielākajām Latvijas pilsētām visvairāk līdzekļu Jaungada salūtam šogad tērēja Ventspils, bet vismazāk – Rēzekne. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datiem Ventspilī salūts izmaksājis 22 919 eiro, Rēzeknē 3000 eiro, savukārt Rīgā 17 600 eiro. Gan Ventspilī, gan Rīgā to nodrošināja uzņēmums SIA “International Fireworks Design”. Līdzīgu summu galvaspilsēta par uguņošanu maksāja arī pērn, bet 2017. gadā izmaksas bija 25 187 eiro bez PVN.
Argumenti par labu uguņošanai: tradīcijas, maldīgi priekšstati par uguņošanas kaitīgumu un izmaksām
“Šo iniciatīvu un lēmumu rosināt, balstoties uz kaitējumu videi, ir vairāk nekā nekorekti, jo vienas Rīgas CO2 izmeši veido apmēram 158,4 kg, kas ir analogi, vienai iekšdedzes dzinēja mašīnai nobraucot 1000 km. Kā adata siena kaudzē.” Tā uzskata “International Fireworks Design” īpašnieks Kalvis Kalniņš.
Viņš arī uzsver, ka iztērētā nauda neesot liela – izdalot izmaksas, piemēram par aizvadīto Jaungada salūtu, tas katram Rīgas iedzīvotājam izmaksājis vienu eiro centu.
“Es pieļauju, ka tas ir informācijas trūkums, cik tomēr tas maz ietekmē vidi un cik mazu – miljono procentu tas sastāda no kopējā piesārņojuma fona,” vērtē Kalvis Kalniņš.
Savukārt Latvijas Pasākumu producentu asociācijas pārstāvis, pasākumu producents Mārcis Gulbis uzskata, ka nodalāmi gadījumi, kuros uguņošana ir jau gadiem iedibināta tradīcija, piemēram Jaunajā gadā, un tādi gadījumi, kuros salūts organizēts kā “punkts uz “i”” pilsētas svētkos vai koncertos. Viņaprāt, otrajā gadījumā salūtu iespējams aizstāt ar ko citu.
Salūta pirmsākumi meklējumi tūkstošiem gadu tālā pagātnē – tā stāsta Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis. Viņš arī norāda, ka zudusi to vēsturiskā funkcija – dzīvnieku, iebrucēju vai ļauno garu aizbiedēšana vai ziņošana par iebrucējiem – šobrīd uguņošana pilda tikai izklaides funkciju.
Rozītis atklāj, ka Vācijā veikti pētījumi par uguņošanas sekām:
“Ir pētījumi Vācijā, kur diennakts periodā šīs koncentrācijas pēc plašām uguņošanām pat pārsniedz vairākus desmitus reižu Eiropas Savienībā noteiktās normas, un cilvēks ieelpo cietās daļiņas.”
Pērnavas piemērs – iedzīvotāji atbalsta salūtu nerīkošanu
Decembrī Igaunijas mediji ziņoja, ka gadumijas salūts netikšot rīkots vairākās mūsu ziemeļu kaimiņzemes pilsētās. Šādu izšķiršanos izdarīja Otepe, Valga un Pērnava. Telefonsarunā ar raidījumu “Kultūršoks” Pērnavas mērs Romeks Kozenkraniuss saka – iepriekšējā Jaungada salūts pilsētai izmaksājis apmēram tūkstoš eiro minūtē.
Viņš atklāj vairākus iemeslus, kādēļ Pērnavā izlemts nerīkot Jaungada uguņošanu: “Pirmkārt, mūsu cilvēku dēļ – lielai daļai pilsētas iedzīvotāju nepatīk troksnis un dūmi uz ielas, iedzīvotājiem mājās ir mazi bērni, un arī vecāki cilvēki baidās no trokšņa. Turklāt arī suņu un kaķu īpašniekiem nepatīk salūts. Vietējais laikraksts veica aptauju, un 61% atzinīgi novērtēja šo lēmumu, un tikai 26% apgalvoja, ka ir mazliet vīlušies par šādu izvēli.”
Pērnavas mērs arī norāda, ka lēmums netika pieņemts finansiālu iemeslu dēļ:
“Tas parāda, kā mēs domājam. Mēs varam organizēt lāzeru vai gaismu šovu uguņošanas vietā, un rādīt piemēru iedzīvotājiem. Šobrīd strādājam pie idejas un ceram – jau šogad gadumijā pieredzēsim cita veida šovu bez raķetēm.”
Valmierā un Siguldā jau samazināts salūtu skaits
Vairākus gadus bez salūta 18. novembrī iztiek Valmiera. Pašlaik norit iedzīvotāju aptauja par atteikšanos no salūta pilsētas svētkos, bet februārī noskaidros valmieriešu viedokļus par gadumijas uguņošanu, kas šogad izmaksāja 8000 eiro.
Izvērtējot pilsētas budžetu kultūras un atpūtas pasākumiem, savulaik nolemts atstāt tikai divus salūtus gadā – Jaunajā gadā un Valmieras dzimšanas dienā, skaidro Valmieras Kultūras centra direktors Toms Upners. Viņš gan atklāj, ka atrast alternatīvu salūtam ir grūti:
“Diskutējot par to, vai svētku uguņošanai ir kāda cita tikpat krāšņa un izmaksu ziņā pieejama alternatīva, esam nonākuši kopīgi pie secinājuma, ka īstenībā nav. Šobrīd salūts ir vispieejamākā alternatīva gan no izmaksu, gan mākslinieciskās koncepcijas viedokļa.”
Siguldā uguņošana atļauta tikai vienu dienu gadā. Turpinot zaļo revolūciju, pilsēta šogad publiskajos pasākumos plāno atteikties arī no plastmasas traukiem un liegs arī hēlija balonu un gaisa laternu izmantošanu.
Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrēvics arī stāsta: “Mēs tuvojamies diskusijai, kas būs balsošana par to, vai atteikties no salūta pilnībā visa gada garumā vai atstāt 31. decembri kā vienīgo reizi, kad ir liels pilsētas organizēts salūts, vai atļaujam tajā vakarā visiem ierobežotā laikā arī savus krājumus iznīcināt.”
Aptaujās Rīgas iedzīvotājus
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite atklāj, ka Kultūras pārvaldē bijušas diskusijas par salūtu nepieciešamību un palikts pie viedokļa, ka Rīgā šāds kulminācijas brīdis 18. novembrī un Jaunajā gadā ir nepieciešams.
To pierādot arī lielais apmeklētāju skaits krastmalā un televīzijas reitingi.
Pērn veiktā iedzīvotāju aptaujā noskaidrojies, ka 72% Rīgas iedzīvotāju atbalsta svētku uguņošanu. Līdzīga iedzīvotāju aptaujāšana galvaspilsētā iecerēta arī šogad, un tās rezultāti prognozēti februārī.
Personiskie salūti – sliktāk dabai un pašiem
Pasaules Dabas Fonda direktors Jānis Rozītis norāda, ka, pieaugot diskusijām par vides piesārņojumu pasaulē, Latvija nav vienīgā valsts, kas aktualizējusi jautājumu par uguņošanas pārtraukšanu:
“Nepārtraukti ir diskusija, vai nevajag atteikties. Ja atsakāmies, tad – atsakāmies pilnībā no uguņošanas vai atsevišķiem pirotehnikas līdzekļiem, ierobežojam laiku, vietu.”
Viņš arī uzsver:
"Bezatbildīgāk ir organizēt šos salūtus savos lauku īpašumos pie ūdens tilpnēm – dabā, jo šeit tieši tā ir ietekme uz dzīvo dabu, dzīvniekiem, proti, gaismas un skaņas piesārņojums rada nevajadzīgu stresu, paniku dažādām dzīvnieku sugām."
Ziņots, ka šogad ievērojami pieaudzis to traumu skaits, kuru izraisījusi pirotehnika.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis atzīst – pašvaldības lēmums nerīkot uguņošanu var izraisīt iedzīvotājos lielāku vēlmi iegādāties savu pirotehniku.
“Mēs uzskatām, ka Rīgas situācijā tomēr labāk ir rīkot organizētu uguņošanu, māksliniecisku priekšnesumu.
Cilvēki ar drošības kontroli krastmalā – tas tomēr ir vērtīgāk un drošāk, jo bija jau daudzus gadus atpakaļ – pirms 2000. gada Jauno gadu Rīgā sagaidīja pie Brīvības pieminekļa, un tieši drošības apsvērumu dēļ, ka pārāk daudz cilvēku pulcējas mazā telpā, šis pasākums notiek krastmalā,” argumentē Rīgas domes pārstāve Baiba Šmite.
Mārcis Gulbis no Latvijas Pasākumu producentu asociācijas arī norāda:
“Vai mēs esam pārliecināti, ka tajā brīdī, kad mēs pateiksim uguņošanai nē, gaismas šovu nevarēsim atļauties un pateiksim – būs tāpat labi, vai mēs neradīsim drīzāk lielas drošības problēmas sabiedrībā.”
Fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu apriti Latvijā nosaka Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums. Tas arī ļauj zemas bīstamības pirotehniskos izstrādājumus iegādāties jau no 14 gadu vecuma, sarežģītākus – pilngadīgām personām. Katrai pašvaldībai, izdodot saistošos noteikumus, ir tiesības ierobežot uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas vietu un laiku.
Vēl aizvien pirotehnikas ierīču izmantošanas jautājumu iedzīvotāju vidū neizdodas atrisināt Nīderlandē. Tur šajā gadu mijā sasniegti jauni pirotehnikas pārdošanas rekordi, un kopumā iedzīvotāji par pirotehniku izdevuši 77 miljonus eiro. Un pēcsvētku statistika – 1300 cilvēku guvuši ar pirotehniku saistītas traumas. Kā norāda Nīderlandes mediji - sabiedrība vēlas panākt pirotehnikas ierīču izmantošanas aizliegumu, bet neseko rīcība no valdības.
Kādas ir alternatīvas salūtam?
Alternatīvas, ar ko potenciāli varētu aizstāt uguņošanu, nav atrodamas – uzskata Mārcis Gulbis. Viņš spriež, ka it sevišķi Jaunā gada uguņošanai ir sava specifika:
“Tā visiem saistās ar prieku, dzirkstošu dzērienu, tuvo apsveikšanu, un vai tajā brīdī tiešām kāds skatīsies video lāzerstāstu vai sekos līdzi kādam notikumam, kas viņam tiks piedāvāts?
Domāju, ka tādi notikumi noteikti var būt, bet tad tie ir īpaši gadījumi, kā “Rīga – 2014” vai "Millennium" sagaidīšana – tajā brīdī šādu dārgāku piedzīvojumu varam sagādāt. Vai tas ir katru gadu? Šaubos.”
Reklāmas aģentūrā DDB uzskata – gadumijas vai citu svētku kulminācijas radīšanā ir iespēja apvienot vietējos zinātniekus un radošos prātus.
“Jauno tehnoloģiju iespējas arī ir diskusiju drusku mainījušas vai parādījušas to, ka var iztikt bez smakas, gaisa piesārņojuma, pārāk liela trokšņa; un dažādas tehnoloģiju kompānijas, sadarbojoties ar programmētājiem, animatoriem ir radījušas iespaidīgus dronu šovus, kur galvenais elements ir gaisma,” stāsta reklāmas aģentūras ''DDB Latvija'' radošais direktors Vairis Strazds.
Tomēr “International Fireworks Design” īpašnieks Kalvis Kalniņš norāda, ka šādi risinājumi ir daudz dārgāki par uguņošanu:
“Kad bija simtgade, mēs arī skatījāmies un vēlējāmies dronus, tās izmaksas bija mērāmas simtos tūkstošu, nevis desmitos.”
Tam piekrīt arī Rīgas domē. “Ņemot vērā, ka Daugava, tās akvatorija ir ļoti plaša telpa, lai to piepildītu mākslinieciski un tehniski – tās ir daudzas reizes lielākas izmaksas, bet, iespējams, nākotnē tas būs iespējams un mēs arī tā rīkosimies,” saka Baiba Šmite.
Ar laiku, lāzeriem un droniem kļūstot lētākiem, šāds risinājums kļūs populārāks, pieļauj Latvijas Pasākumu producentu asociācijas pārstāvis Mārcis Gulbis. Viņš gan uzsver: “Bet nedomāju, ka mūsu mazā valsts ar mūsu budžetiem būs trends pasaulē un pateiks, ka mēs būsim pirmie, kas nekad neuguņos Jaungadā.”
Reklāmas aģentūrā DDB tikmēr piedāvā budžeta jautājumu risināt, meklējot citu finansēšanas modeli modeli – uguņošanu padarīt par sadarbības pasākumu, kurā iesaistās uzņēmumi un zīmoli, kas vēlas parādīt savus tehnoloģiskos sasniegumus.
Skeptiski pret šādu risinājumu izturas Mārcis Gailis, jo sponsori nevēlēšoties ieguldīt naudu, “kas tiek iztērēta 5 minūtēs.”
Rīgas domē sola, ka tiks izskatītas alternatīvas uguņošanai, taču 2020. gadā ieplānotajā budžetā, kurš vēl nav apstiprināts, pilsētas trijiem gada salūtiem – Rīgas svētkos, 18. novembrī un Vecgada vakarā – atvēlēta tāda pati summa kā pērn.
Valsts prezidenta kancelejā raidījumam "Kultūršoks" komentēja prezidenta Egila Levita nostāju:
"Valsts prezidents Egils Levits savā darbībā ilgtspējību ir izvirzījis par vienu no ļoti būtiskiem savas darbības virzieniem.
Diskusijas par uguņošanas ietekmi uz vidi un visu dzīvo dabu pasaulē ir šobrīd aktuālas un arī tiek zinātniski pamatotas.
Ar pārliecību var teikt, ka prezidents būtu tikai un vienīgi iepriecināts, ja noteiktā laikā izdotos panākt jaunu veidu, kā iepriecināt cilvēkus svētku vakarā, izmantojot citus radošos un tehniskos risinājumus nekā klasiskā uguņošana.
Jau ir bijusi iepriekš pieredze ar t.s.lāzeru gaismas izrādēm, šobrīd pasaulē redzam dronu vadītus gaismas uzvedumus. Valsts prezidenta kanceleja būtu par jaunu, kopīgu diskusiju, kas meklētu jaunus, radošus risinājumus.
Kopumā Valsts prezidenta kancelejai ir bijusi ļoti laba sadarbība ar tām komandām, kas veido kopīgu sadarbību valsts svētku nodrošināšanā no Rīgas domes kultūras institūciju puses. Tieši par uguņošanu 2019. gadā saruna nav bijusi (tā ir bijusi apaļo gadskārtu gados)."
