ĪSUMĀ:
- Drīzumā varētu izsludināt metu konkursu Kongresu nama pārbūvei.
- Arhitekti norāda – izveidot labi funkcionējošu koncertzāli tur nebūs viegli, jo ēkas platība ir par mazu, lai tajā ietilpinātu visas iecerētās funkcijas.
- Publiskajā telpā izskan viedokļi, ka koncertzālei īstā vieta būtu Uzvaras parkā pēc tur esošā pieminekļa nojaukšanas.
- Ministrs: Lēmums par Kongresu namu pieņemts atbildīgi; teritorija Uzvaras parkā arī tika izskatīta.
Pirmā fāze – metu projekts un būvprojekta izstrāde
Maija vidū Kultūras ministrija un Rīgas dome vienojās par sadarbību Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanā.
Plānotais finansēšanas modelis ir, ka Rīgas pilsēta aizņemas līdzekļus un pārbūvē Kongresu namu, un pēc tam Kultūras ministrija ir kā nomnieks un lieto ēku koncertzāles un mūziķu vajadzībām.
Šobrīd notiek visu finansiālo un juridisko jautājumu saskaņošana, kas ir sarežģīts process, bet kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) ir pārliecināts, ka tas jau pavisam drīz vainagosies ar rezultātu un varēs uzsākt projekta īstenošanas pirmo fāzi: "Tas nav tik vienkārši. Šobrīd šis īpašums nav Rīgas domes īpašums, tas ir "Rīgas namu" kā kapitālsabiedrības īpašums, līdz ar to tur ir mazas juridiskas nianses, ar ko mums ir jātiek galā. Es esmu drošs, ka mums to beidzot izdosies šīs nedēļas laikā paveikt un nākamajā otrdienā, 5. jūlijā, mēs jau pieņemsim valdības gala lēmumu. Tikko tas būs pieņemts, tā es parakstīšu nodomu protokolu ar Rīgas domi un mēs iespējami ātri rīkosim vēl šo metu konkursu."
Projekta pirmās fāzes – metu konkursa rīkošanu un projektēšanu – īstenos Rīgas dome, un tas, visticamāk, varētu noslēgties 2026. gadā, stāsta Rīgas mērs Mārtiņš Staķis: "Kad precīzi tiks izsludināts konkurss, šobrīd vēl nevar pateikt, bet, ja finansējums tiks apstiprināts, mēs uzreiz to arī darīsim. Mēs esam tie, kas realizējam šo pirmo fāzi, kas ir starptautiskais skiču projekts. Tas aizņems gadu, un pēc tam, kad meti būs gatavi, tad būs konkurss, tiks noteikts, kurš ir uzvarētājs, un varēs sākties projektēšanas fāze, kuru attiecīgi arī veiksim mēs. Projektēšanai vislabākais scenārijs ir divi gadi, tādējādi 2026. gads ir visticamākais, kad šo fāzi varēsim pabeigt.
Par šo fāzi mums īpaši daudz jautājumu nav. Mums vairāk jautājumu ir par nākamo fāzi, kad jau sāksies pati būvniecība, kā tas notiks, kāds būs finansējums? Par šo vēl notiek pārrunas.
Mūsu redzējums ir, ka to attiecīgi realizē "Rīgas nami", kas arī ir šī īpašuma īpašnieks, bet tur būs ļoti sarežģīts process tādēļ, ka tur ir jāapvieno vairāki zemes gabali ar dažādiem īpašniekiem, un lai tos apvienotu, visticamāk, būs vajadzīgs īpašs likums, tas, protams, jau būs Kultūras ministrijas atbildība."
Pārbūves izaicinājumi
Viens no arhitektiem, kurš vislabāk pārzina Kongresu nama reālās iespējas, ir arhitektu biroja "Nams" valdes priekšsēdētājs Sergejs Ņikiforovs. Vēl pirms lēmuma pārveidot Kongresu namu par Nacionālo koncertzāli, ēkai jau bija izstrādāts pārbūves projekts, lai pielāgotu to mūsdienu vajadzībām un izveidotu par modernu t.s. Kronvalda koncertzāli, un to bija veikuši "Nama" arhitekti.
Kad parādījās ideja par Nacionālo koncertzāli šajā vietā, tieši šim birojam uzticēja veikt arī padziļinātu ēkas izpēti, lai noteiktu, vai koncertzāles izveidošana tajā iespējama.
Atzinums bija, ka visu koncertzālei nepieciešamo programmu esošajās platībās nav iespējams ietilpināt un ir jāmeklē veidi, kā iegūt papildu platības, skaidro Sergejs Ņikiforovs: "Tā lielākā problēma, protams, ir ka Kongresu namā ir pārāk maza platība, zālē pārāk maza kubatūra.
To ir iespējams pārbūvēt līdzīgi kā, teiksim, normālu vieglo automašīnu ir iespējams pārbūvēt par mikroautobusu.
Ļoti labi saprotam, cik tas maksā un kāds darbs tur jāiegulda. Iespējams, ka taupīgs cilvēks nopirktu jaunu mikroautobusu un tai vecajai vieglajai mašīnai vienkārši veiktu remontu. Un izmantotu gan vienu, gan otru par to pašu naudu."
Vaicāts, vai Kongresu namu pārbūvēt būs dārgāk, nekā nekā uzcelt jaunu ēku, arhitekts norāda: "Jebkura pārbūve maksā apmēram divreiz dārgāk."
Piedāvā versiju par koncertzāli Uzvaras parkā
Sergeja Ņikiforova redzējums ir, ka saistībā ar ģeopolitiskās situācijas maiņu, ir negaidīti parādījusies, viņaprāt, ļoti piemērota vieta, kur uzcelt jaunu, "nesamocītu" koncertzāles ēku, kas būtu arī kā simboliska vietzīme: proti, tā noslēgtu Rīgas pilsētbūvnieciskās kompozīcijas galveno, tā sauktā Brīvības ceļa asi, kas savieno Brīvības ielu un bulvāri ar Brīvības pieminekli ar 1919. gada Latvijas atbrīvošanās cīņām veltīto Uzvaras parku Pārdaugavā.
"Šobrīd daudz tiek diskutēts par to, ko tad darīt vietā, kur šobrīd atrodas Uzvaras piemineklis. Nu tad kāpēc tur, tajā vietā nevarētu atrasties koncertzāle?
Izcila vieta, kuru varētu realizēt šobrīd uzreiz, konkursu novirzot tieši uz to un mēģinot saprast, kādā veidā šai vietai piešķirt jaunu tēlu,"
uzsver Sergejs Ņikiforovs. "Kongresu namam savukārt ir jau gatavs projekts. Ja šobrīd realizētu šo iecerēto renovāciju, tad, izlaižot vienu sezonu, nākamajā sezonā ēka jau būtu gatava."
Kongresu nams ir atzīts par kultūrvēsturiski vērtīgu ēku, kas nozīmē, ka to nedrīkst nojaukt, bet kvalitatīvi pārveidot atbilstoši mūsdienu funkcijām un vajadzībām var.
To, ka tajā izveidot labi funkcionējošu akustisko zāli nebūs viegli un arī būves programma būs jāveido pieticīgāka, nekā iecerēts, atzīst arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis. Vienlaikus viņš arī uzsver, ka dažkārt arhitektūrā tieši grūti uzdevumi rada labus risinājumus.
Viņš nenoliedz, ka Uzvaras parks ir pateicīga vieta kādam izcilam arhitektūras objektam, taču koncertzāle, viņaprāt, vislabāk tomēr iederas Rīgas vēsturiskajā centrā: "Manuprāt, ļoti svarīgi, lai šī koncertzāle atrastos Rīgas centrā, ļoti tuvu citiem kultūras objektiem, ērti lietojama arī no tāda lokācijas viedokļa. Ja mēs skatāmies no šī aspekta, tad gan Kongresu nams, gan Elizabetes iela 2 ir izcilas vietas. Es kā arhitekts Kongresu namā redzu iespēju uzbūvēt, bet, protams, tad ir jāpiekāpjas ar programmu. Šajā vietā nevar atrisināt visu to, kas ir iecerēts, bet tomēr, manuprāt, tāda nemitīga vietas maiņa nebūtu lietderīga, tās dēļ cieš mūzika, cieš kultūra. Un tādos ilgos novietnes meklējumos nevajadzētu iestigt."
Pēc Jura Dambja domām, jaunais ģeopolitiskais konteksts tomēr liek arī ar citām acīm paraudzīties uz kādreizējās Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku Rīgā, Elizabetes ielā 2 un varbūt pat pie tās atgriezties kā koncertzāles vietas: "Jo ēka Elizabetes ielā 2 nav tikai vienkārši ēka, tā ir ēka, kur bija padomju režīma ideoloģiskais centrs. Droši vien, ka šodien mēs uz to ēku skatāmies ar citām acīm nekā pirms gada vai diviem. Līdz ar to šai ziņā arī ir jādomā, kas tajā vietā būs, kas tajā ēkā būs."
Ministrs: Lēmums par Kongresu namu pieņemts atbildīgi
Kultūras ministrs Nauris Puntulis uzskata, ka lēmums par Nacionālās koncertzāles izveidi Kongresu namā ir pieņemts atbildīgi, ļoti plašu diskusiju ceļā, tādēļ neredz nekādu pamatu šo lēmumu mainīt: "Mēs nevaram šo projektu balstīt tikai uz ģeopolitiskās situācijas maiņu un šobrīd kaut ko mainīt tikai tādā "urrā" patriotisma ietekmē. Atgādināšu, ka mums šis ceļš līdz Kongresu namam ir bijis ļoti garš un sarežģīts, pēc vislabāko lietu kārtības, absolūti caurspīdīgi, caurskatāmi, diskutējot ar ļoti plašām sabiedrības grupām. Tā kā nav ne mazāko šaubu, ka šis lēmums ir pieņemts absolūti atbildīgi. Cita starpā, teritorija Uzvaras parkā arī tika izskatīta. Tā gan gluži nebija pieminekļa teritorija, bet parka teritorija kā tāda.
Un tur bija ļoti daudz mīnusu, salīdzinoši ar Kongresu namu, tādēļ arī šī teritorija palika otrajā trijniekā."
Paredzams, ka nākamnedēļ, 5. jūlijā, valdība pieņems gala lēmumu par Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas modeli, kas tad ļaus arī uzsākt projekta pirmo fāzi un izsludināt starptautisku arhitektūras metu konkursu.
Līdz šim prognozēts, ka projekts kopumā varētu izmaksāt 60–70 miljonus eiro un to varētu pabeigt līdz 2029. gadam, bet visdrīzāk – līdz ar globālajām problēmām – gan izmaksas, gan termiņi var būtiski mainīties.
