ĪSUMĀ
- Rīgas parkos stādīti reti un vērtīgi koki.
- VNĪ: Koncertzālei iecerētajā teritorijā apsekotie koki ir labā stāvoklī, starp tiem 9 dižkoki.
- Kronvalda parks ietilpst UNESCO aizsardzībā esošajā Rīgas centra teritorijā.
- “Dārzu un parku” vadītājs: Parkā esošos kokus ietekmēs jebkura iejaukšanās parka struktūrā.
- Arī koncertzāles būvēšana pazemē kaitētu parka kokiem.
- Kanālmalas apstādījumi – labās prakses piemērs Eiropas vēsturē.
- Dendrologu biedrības valdes loceklis Andrejs Svilāns: Traģiski, ka uz vēsturiskiem apstādījumiem skatāmies kā uz tukšu vietu, kur kaut ko atkal iebūvēt.
- Mēnesis līdz koncertzāles metu konkursam – ministrs nav izteicies par ēkas arhitektoniskajām ambīcijām.
Šoruden notikušajā starptautiskajā arhitektūras augstskolu plenērā secināts – kaut arī plānotā koncertzāles platība ir pat mazliet mazāka par bijušo Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku, koncertzālei nepieciešams ievērojami lielāks griestu augstums un līdz ar to arī ēkas apjoms.
Tas nozīmē, ka topošā koncertzāle vēl vairāk ietieksies parkā, apdraudot tur augošos kokus. Rīgas Tehniskās universitātes studenti modelēja vairākus variantus, kuros nocērtamo koku skaits svārstījās no 15 līdz pat vairākiem desmitiem. Turklāt viņi ņēma vērā tikai tos kokus, kuru diameters sasniedzis 30 centimetrus.
Rīgas parkos – reti un vērtīgi koki
Kā uzsvēra "Rīgas mežu" daļas "Dārzi un parki" Apstādījumu apsaimniekošanas daļas speciāliste Ilze Pīrāga-Gremze, jebkurš pilsētas parks ir vērtība un “pilsētas plaušas”. “Šeit ir ļoti daudzi veci, vērtīgi koki, un ne tikai koki, arī zālieni ir vērtīgi pilsētai,” atzīmēja Pīrāga-Gremze.
Parkos parasti stāda tikai dendroloģiski retus kokus, kas neaug mežā, skaidroja "Dārzu un parku" vadītājs Jānis Lediņš, norādot, ka tāpēc parkam ir arī izglītojoša funkcija. Rīgā šo praksi, vedot tajā laikā no Eiropas stādaudzētavām dažādus retus kokus, sācis Rīgas centra parku izveidotājs Georgs Kūfalts, kurš bija Rīgas parku un dārzu vadītājs no 1880. līdz 1914. gadam.
“Mēs turpinām līdzīgās tradīcijās. Piemēram, te ir pontijas ozols, viņš arī vests no Eiropas audzētavām, un Rīgas pilsēta to kā dāvanu saņēmusi no Arābu Emirātu vēstniecības,” par Kronvalda parka kokiem stāstīja Jānis Lediņš.
“Tad tepat netālu ir ligzdveida stādījums – Krimas liepa, sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību. Arī tāds unikāls stādījums, un, protams, vēl daudzi citi,” atzīmēja Ilze Pīrāga-Gremze.
Skaidrojot Rīgas parku vērtību, Latvijas Dendrologu biedrības valdes loceklis un Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns, uzsvēra:
“Ja mēs kopumā skatāmies uz Rīgas centra apstādījumiem, tad es savās lekcijās saucu šos Rīgas kanālmalas apstādījumus, arī Esplanādi un Vērmaņdārzu ieskaitot, par vienu no Latvijas botāniskajiem dārziem.
Jo Rīgas centra apstādījumos, kanālmalas apstādījumos šeit ir ginks, šeit ir gurķu magnolija, šeit ir Amūras korķa koks, un vēl varētu skaitīt un skaitīt, kas ir unikāli savas sugas eksemplāri ne tikai visas Latvijas mērogā, bet arī Baltijas valstu mērogā.”
Dendroloģiskā izpēte
“Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) publiskotajos Kultūras ministrijas uzdevumā veiktās koku dendroloģiskās izpētes rezultātos skaidrots, ka īpašumam Elizabetes ielā 2 pieguļošajā Kronvalda parka teritorijā apsekoti 37 koki un koku grupas.
No tiem deviņi atzīti par ļoti vērtīgiem un izciliem, 26 – par vērtīgiem, bet ar zemu ainavisko vērtību konstatēti divi koki.
Koku inventarizācijā, kuru veica SIA “Labie koki eksperti”, kopumā identificētas 19 koku sugas. Teritorijā aug valsts nozīmes dižkoks – parastais skābardis un deviņi Rīgas vietējas nozīmes dižkoki, kuri noteikti jāsaglabā, un to aizsardzībai teritorijas attīstīšanas gaitā jāveic īpaši pasākumi, piemēram, intensīva laistīšana. 26 koki, kuri atzīti kā dendroloģiski vērtīgi, iespēju robežās ir jāsaglabā.
Eksperti noteikuši prioritātes koku tālākajā kopšanā un snieguši rekomendācijas to vitalitātes saglabāšanā. VNĪ arī norādīja, ka aizsardzības pasākumu veikšanai tālākās teritorijas attīstības un būvdarbu gaitā nepieciešams piesaistīt kvalificētu kokkopi – arboristu.
Parks – pilsētbūvniecības piemineklis
Ne tikai dendroloģiskajiem retumiem, bet katram kokam pilsētas centrā ir sava vērtība, atzīmēja Andrejs Svilāns, skaidrojot: “Zaļo zonu pilsētas centrā aizstāt ar betonu, akmeni un stiklu, tā nav māksla. Tā faktiski, it kā par moderno mākslu domājot, mēs sabojājam citu mākslu, dārzu un parku mākslas pieminekli.”
Kronvalda dārzs ir daļa no Rīgas kanālmalas apstādījumiem, kas arī ietilpst UNESCO aizsardzībā esošajā Rīgas centra teritorijā. Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs uzsvēra: “Vairākkārt jau kopš 20. gadsimta beigām, arī mūsu gadsimta sākumā starptautiskie eksperti konstatējuši un fiksējuši to arī rakstveidā, ka šis Rīgas kanālmalas apstādījumu ansamblis tiek uzskatīts tiešām par Eiropas mēroga pilsētbūvniecības pieminekli,
tāpēc jebkas, ko mēs plānojam darīt vai darām šajā teritorijā, ir septiņas reizes jānomēra un jānosver, un tikai tad jāsāk darīt.”
Turklāt parkā esošos kokus ietekmēs jebkura iejaukšanās parka struktūrā, uzsvēra "Dārzu un parku" vadītājs Jānis Lediņš.
Viņš norādīja: “Es domāju, ka šāds būvapjoms, kāds ir plānots, noteikti pavilks līdzi ne tikai pašu būvapjomu, bet arī inženierkomunikācijas, infrastruktūras celiņus un tā tālāk. Būs nepieciešams droši vien izrakt grunti, un zona, kur mēs atrodamies, visa ir pilna koka saknēm. Katra smagās tehnikas vienība braucot sarauj koku saknes. Katrs koks no tā cieš, tas neparādās uzreiz pirmajā gadā. Tas nav tā, kā izdeg lampiņa, koks [nav uzreiz] beigts, nē, koks turpina dzīvot, mokās un pamazām aiziet.
Katra iejaukšanās viņu augšanas apstākļos ir tikai traucējoša, un parks no tā neko neiegūst.”
“Līdz ar to – cik tas ir samērīgi? Mēs iegūstam vietu, kur klausīties skaistu mūziku, un mēs zaudējam kultūrvēsturiskus apstādījumus,” sprieda Lediņš.
Kronvalda parks jau iepriekš ir cietis tagadējā Kongresu nama celtniecības laikā 1980. gadu sākumā, atgādināja vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs.
“Tā daļa, par kuru šobrīd ir runa, kas ir pie Elizabetes ielas trases, tā ir saglabājusies relatīvi mazāk skarta. Un tāpēc tieši Kronvalda dārza gadījumā būtu jādomā arī par to, lai iespējami maz pārveidotu šo teritoriju, kura jau 20. gadsimta otrajā pusē ir vairākkārt cietusi būvniecības dēļ,” uzsvēra vēsturnieks.
“Kanālmalas apstādījumi ir valsts kultūras piemineklis, un viņam ir statuss tāds pats kā aizsargājamai ēkai,” uzsvēra "Dārzu un parku" vadītājs Jānis Lediņš. “Ja mēs skatāmies detaļās, mēs varam izšķirot – tur tas viens krūms nav vērtīgs, vai tas ir vērtīgs, bet ir runa par objektu kopumā, tā kā katra iejaukšanās ir tikai gabalu izraušana no kultūrvēsturiskas vērtības.”
Arī koncertzāles būvēšana pazemē apdraud kokus
Studenti plenērā secināja, ka veids, kā nepaplašināt apbūves teritoriju, būtu – būvēt koncertzāli pazemē. Tomēr, Jāņa Lediņa vērtējumā, arī šāds risinājums kaitētu parka kokiem.
Viņš skaidroja: “Mēs nedzīvojam kalnos, mums ir gruntsūdens līmenis, teiksim, trīs lāpstu dziļumā. Lai to visu atsūknētu, ir nepieciešami speciāli darbi, un tas izmaina hidroloģisko režīmu ne tikai šajā teritorijā, kur tiek tās adatas iedzītas zemē, bet arī visapkārt, jo ūdens jau plūst samērā horizontāli. Līdz ar to, jo dziļāk atsūknē, jo tālāk ūdens tiek atsūknēts pārējiem augiem riņķī, līdz ar to ozoli, bērzi, melnalkšņi un citi apkārtējie koki vienkārši nokaltīs.”
“Tas noteikti būtu tāds ļoti nepieļaujams risinājums,” uzsvēra Lediņš.
Kanālmalas apstādījumi – labās prakses piemērs Eiropas vēsturē
Kronvalda parka aizsākumi meklējami vairāk nekā 150 gadu tālā pagātnē, kad, nojaucot vecpilsētas aizsargmūrus, tika nolemts apbūvei iegūtajā pilsētas daļā veidot apstādījumu un parku zonu.
Rīgas pieeja atšķīrās no citām Eiropas pilsētām, kas, demontējot savas fortifikācijas, to vietā ieviesa apbūvi un ceļus. Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas priekšsēdētāja Helēna Gūtmane skaidroja: “Un mūsu pilsēta atstāja ūdens struktūru, kas bija ļoti, ļoti svarīga, un izveidoja ap ūdens struktūru apstādījumus, nevis ceļu.”
“Iedomājieties, ka bulvāru loka vietā ir četru joslu šoseja, un mēs Rīgas attīstības departamentā sēžam un spriežam, kā to padarīt zaļāku,”
alternatīvu vēstures scenāriju ieskicēja Gūtmane.
“Mūsu bulvāru loks ir unikāla lieta pilsētas centrā, un tā mums pret to jāizturas,” uzsvēra Gūtmane.
Vēsturiskie apstādījumi – brīva vieta būvniecībai?
Latvijas Dendrologu biedrības valdes locekļa Andreja Svilāna ieskatā Rīga pēdējos 20 gados būvniecībai ir zaudējusi daudz vēsturisko apstādījumu, un tā esot hroniska problēma.
“Tas ir traģiski, ka mēs bieži vien uz šiem vēsturiskiem stādījumiem skatāmies kā uz tukšu vietu, kur kaut ko atkal iebūvēt ,” vērtēja Svilāns.
“Nelaime ir tā, ka Rīgas centrs, protams, vienmēr būs ārkārtīgi pievilcīga vieta, un jebkuram ierēdnim vai jebkuram pilsētas priekšniekam var ienākt prātā doma atstāt pēdas vēsturē un kaut ko skaistu uzbūvēt Rīgas pilsētas centrā,” norādīja vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. “Protams, ja tu uzcelsi kaut ko relatīvā nomalē, kas šobrīd varbūt ir nomale, bet pēc 20 gadiem vairs nebūs uzskatāma par nomali, tad, protams, šobrīd to neviens nenovērtēs.
Kā saka, ja manas varas laikā kaut kas notiks Rīgas centrā, tas paliks uz laiku laikiem.”
Tikmēr sabiedrība sagaida, ka kanālmalas apstādījumi tik saglabāti un to vēsturiskā tradīcija turpināta, uzskata "Dārzu un parku" vadītājs Jānis Lediņš. Viņš norādīja: “Kanālmalas apstādījumi ir tapuši pirms 150 gadiem un attīstījušies, un vēl pagājušogad saņēma Latvijas Ainavu arhitektūras asociācijas Dižbalvu par ilgtspējīgu apstādījumu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Līdz ar to mēs esam centušies saglabāt šo Kūfalta radīto ideju un arī nesuši cauri gadsimtiem.”
Koncertzāle – “meža feja”
Ainavu arhitekte Helēna Gūtmane uzskata, ka diskusijās par koncertzāles celšanu Kronvalda parkā būtu jāsāk domāt no pretējās puses.
"Ja mēs runājam par koncertzāli, mēs atkal runājam par apbūvi, mūsu uzmanība tiek pievērsta apbūvei, jautājums, cik tā iejauksies, cik koki tiks nocirsti, kāda veidā tiek kaut kas transformēts, vai smuki, vai nesmuki," norādīja Gūtmane. "Šeit ļoti noderētu mainīt domāšanu un domāt strukturāli un domāt sistemātiski. Mums no sākuma ir jāpaskatās uz šo telpu no Daugavas pie Centrāltirgus līdz Daugavai pie ostas kā uz unikālu zaļi zilo struktūru. Izejot no tā, mēs varam paskatīties, kā parks dzīvo, kā bulvāru loks dzīvo un kas tur jādara šodien, lai padarītu to ilgtspējīgu un atstātu mūsu bērniem mūsu gudras rīcības liecību."
Kultūras ministrs Nauris Puntulis līdz šim uzsvēris ambīciju veidot koncertzāli kā Ziemeļvalstu mūzikas centru, bet nav izteicies par ēkas arhitektoniskajām ambīcijām.
Mēnesi pirms starptautiskā metu konkursa izsludināšanas tas rada bažas, vai Kultūras ministrijai ir skaidrs, kādu uzdevumu tā dos konkursa dalībniekiem.
“Ir divi veidi, kā skatīties uz šādas ēkas kleitu vai tērpu,” atzīmēja Helēna Gūtmane. “Ir viens veids, ka tā pilnībā tiek pilnībā integrēta vidē. Tātad sieviete uzvelk kleitu un kļūst par meža feju, un viņa nav redzama koku stumbros un parādās tikai tad, kad tu pienāc tuvāk un ieraugi viņu, tad viņa atklājas visā skaistumā. Otrs veids ir veidot primadonnu, kura stāv uz skatuves un ir redzama no visām pusēm, kura spēlē galveno lomu ainavā. Ja ēka tiks veidota, tiks pieņemts tāds lēmums, pavisam noteikti tas ir pirmais ceļš ejams, nav iespējams veidot primadonnu, jo tā nav skatuve, tas ir parks, ir jāveido meža feja.
Tās fejas virzienā ja ejam, mums ir ārkārtīgi daudz izaicinājumu un ir iespēja uzrauties uz kaut kādu ļaunu burvi, nevis meža feju.”
KONTEKSTS:
Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Pārvalde šo aicinājumu noraidīja.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".
Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību.
KM rīkotajā Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras foruma-plenērā, kura mērķis bija nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālās novietnes telpisko iespēju pārbaude Elizabetes ielas 2 areālā, studenti savās vīzijās nesteidzās nojaukt bijušo Centrālkomitejas ēku.
Neskatoties uz plenēra secinājumiem, ka vieta koncertzāles būvniecībai nav optimāla, kultūras ministrs no ieceres neatsakās. 2021. gada sākumā plānots izsludināt starptautisku koncertzāles metu konkursu ar novietni Elizabetes ielā.
