Valmieras novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks lepojas: "Mums ir vairāk nekā 30 kultūras iestādes pa visu novadu, kas var visu ko saorganizēt un patreiz aktīvi darbojas. Mums ir vairāk nekā 100 dažādi pašdarbības kolektīvi, kas aktīvi uztur kultūras mantojumu. Mums ir vairāk nekā 200 kultūras pieminekļu, katrā kaut kas notiek, tiek attīstīti kopā ar industriju un visu pārējo. Tas viss lika mums paskatīties uz to, ka gribam būt vēl labāki, un pie viena, veidojot jaunā novada kultūras stratēģiju, mēs sapratām, ka tas viss iet ļoti labi kopā."
Eiropas kultūras galvaspilsētas projekta veidotāji Valmierā vēlas attīstīt kultūras un emocionālās atpūtas pieejamības nozīmību gan vietējās kopienas, gan arī visas Eiropas Savienības attīstības kontekstā.
"Valmiera – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" mākslinieciskās programmas vadītājs Reinis Suhanovs ir pārliecināts, ka būtiskākais ir pats Valmieras gars: "Nonācām darba grupā pie secinājuma, ka Valmiera ir viena no pilsētām ar vismazāko potenciālu uzvarēt. Un, ejot ar šo lozungu, mēs sapratām, ka gribam veidot pārbūvi…
Tas mūsu mērķis bija Valmierai kā tādai biznesa, industriālai un sporta pilsētai piešķirt kultūras seju. Meklējot stāstu, nolēmām tālu nemeklēt, un stāstīt stāstu tieši par saimniecisko veiksmi."
Valmieras centrs šobrīd ir pārvērties būvlaukumā – sākusies Valmieras Drāmas teātra rekonstrukcija, iepretim Ziloņu iela pārtop par gājēju ielu, kur atradīsies labiekārtots laukums ar vides skulptūru ''Krodera ābele'', bet pilsdrupās noris jauna Valmieras pils kultūrvides centra būvniecība. Savukārt veco kurtuvi ir mērķis pārvērst par jaunu kultūrvietu laikmetīgās mākslas un radošo industriju norisēm.
Projekta vadītāja Liene Jakobsone atklāj: "Mūsu stāsts noteikti nav par esošās kultūras izdaiļošanu vai uzfrišināšanu, tas ir par milzīgas, lielas iniciatīvas, savas kultūras un savas identitātes apzināšanos. Stāsts nav skaists klasiskajā izpratnē, tas ir ļoti niansēts, ass, trāpīgs un pilns ar dažādām problēmām, tajā pašā laikā risinājumiem – kā pilsētai ar tik daudz sasāpējušām kultūras vajadzībām un lietām ir iespējams to visu uztvert kā milzīgu potenciālu pārmaiņām."
Valmieras galvenā arhitekte Zanda Lapsa:
"Ja mēs skatāmies, ka visa pilsēta attīstās nepārtraukti, tad mēs visu šo telpu kā pilsētu un novadu jau tagad gribam redzēt kā vienu lielu skatuvi, kā vienu atvērtu telpu kultūrai, mākslai.
[..] Ciematos un mazpilsētās ir ļoti daudz neizmantotā potenciāla, ko šī konkursa ietvaros mēs gribam akcentēt un izcelt. Tās ir zaļā ainava un viensētas, kas ir ļoti netipiska tipoloģija salīdzinoši priekš visas Eiropas."
Īpaša uzmanība tiks pievērsta Valmieras novada muižām. Šobrīd Valmiermuiža ir spilgts piemērs, kā izveidot kultūrvietu.
Valmiermuižas alus darītavas saimnieks Aigars Ruņģis skaidro: "Mēs ticam, ka Valmiera var kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu un ar visu Eiropu mēs varētu dalīties ar pieredzi, ka muižas var kļūt par lokālām, mazām kultūrvietām, lai piedāvātu augstvērtīgas kultūras daudzveidību un pieejamību, jo es saprotu, ka katra pilsēta un katrs ciems nevarēs atļauties savu opermāju vai savu akustisko koncertzāli, tāpēc es ticu, ka katra muiža varētu kļūt par vietu augstsvērtīgiem kamermūzikas un kamerizrāžu pasākumiem."
Vai Valmiera 2027. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, uzzināsim nākamā gada pavasarī.
