Aktuāli

Latvijas "černobiļieši" no valsts saņem nepietiekamu veselības aprūpi

Aktuāli

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis par kompetenču izglītības diskusiju LNB

Vāgnera zāles atgriešanās apritē - garš un sarežģīts process

Vāgnera zāles atgriešanās apritē - garš un sarežģīts process

Sperts solis pretim ilgi slēgtās Vāgnera zāles atdzimšanai. Kopš pērn kļuva zināma iecere ēku atjaunot publiskās-privātās partnerības ceļā, Kultūras ministrija pasūtījusi pētījumu par nama izmantošanas finanšu un ekonomiskos aprēķinus, kas Vāgnera zālei paredz plašas kultūras un tūrisma iespējas. Taču ieceres dzīvotspēja pagaidām nav pārliecinājusi valsts maciņa turētāju – Finanšu ministriju. Pēc visa spriežot, Vāgnera zāles iespējamā atgriešanās apritē būs garš un sarežģīts process.

Kad pērnziem Latvijas Radio ielūkojās jau desmit gadus slēgtajā Vāgnera zālē, nama saimnieka „Valsts nekustamo īpašumu” (VNĪ) pārstāve Jolanta Grāmatniece atzina – māja ir sliktā stāvoklī, taču naudas pietiek tikai uzturēšanai „izdzīvošanas” režīmā.

„Nododot māju mums, "Valsts nekustamajiem īpašumiem", ar Kultūras ministriju bija vienošanās, ka ēku ar tās vēsturisko vērtību paredzēts arī turpmāk izmantot kultūras pasākumiem. Bet šobrīd ēka ir tukša, tajā nekas nenotiek,” tolaik atzina VNĪ pārstāve.

Ārēji nekas nav mainījies arī vairāk nekā gadu vēlāk. Privātie partneri ekspremjera un uzņēmēja Māra Gaiļa vadībā joprojām lolo cerības, ka valsts ļaus ar privātā kapitāla iesaisti atjaunot teātri, kurā savulaik divus gadus strādāja arī Rihards Vāgners. Tas būtu pirmais publiskās un privātās partnerības projekts Latvijā kultūras jomā.

„Faktiski ir sperts liels solis uz priekšu, ja salīdzina ar pagājušā gada februāri,” Māris Gailis pauž gandarījumu par Kultūras ministrijas pērn pasūtītajiem finanšu un ekonomiskajiem aprēķiniem Vāgnera zāles projektam, bez kuriem nevarētu virzīties tālāk.

„Ja tā godīgi, man liekas, ka tai projekta publiskajai daļai tur nekas ļoti daudz nav ko darīt. Viņiem ir daudz darba, kamēr dabū konkursa noteikumus, izsludina konkursu, nolemj, kas ir uzvarētājs, varbūt cīnās ar pārsūdzībām, kā pie mums tas parasti notiek… Bet, kad lietas sākas, tad jau faktiski viņiem četrus gadus ir tikai tāda mierīga uzraudzība. (..) Svarīgi ir, lai tad, kad [projekts] ir gatavs, tad lai tajā būtu tas produkts, kas ir apsolīts,” stāsta Gailis.

Kā stāsta Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone, pasūtītajā izpētē secināts, ka Vāgnera zālē varētu īstenot vairākas funkcijas: atjaunot Vāgnera laika teātri, kas šodien ir aizbūvēts ar starpstāvu pārsegumiem, un izmantot to kameruzvedumiem; atjaunot Musses zāli ēkas 3.stāvā, ko mūsdienās pazīst kā „Vāgnera zāli”; kā arī iekārtot komponistam Rihardam Vāgneram un viņa laika mūzikai veltītu ekspozīciju.

„Vēl mēs redzam, ka šajā namā, iespējams, varētu rezidēt kāds no kamerorķestriem. Pētījuma izstrādātāji piedāvā šo rezidenci „Kremerata Baltica” un Gidonam Krēmeram. Kā arī bēniņu stāvā varētu būt izvietoti biroji. Šobrīd pētījums rāda, ka kopējās investīcijas varētu būt līdz 30 miljoniem eiro,” Vilsone gan atzīst, ka šis skaitlis ir ļoti aptuvens, jo VNĪ vēl būtu jāveic padziļinātas ēkas tehniskās ekspertīzes.

Renovācijas izmaksas segtu privātais partneris, valsts pēc tam ar apmēram miljonu eiro gadā līdzfinansētu Vāgnera zāles darbību. Bet tieši projekta dzīvotspēja iepretim izmaksām ir tas, kas uztrauc valsts pusi.

Sākotnējos finanšu un ekonomiskos aprēķinus Vāgnera zāles projektam par nepilniem 19 tūkstošiem eiro veica SIA „PKC”. Par publiskās un privātās partnerības projektu uzraudzību atbildīgā valsts institūcija – Finanšu ministrijas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra – gan to atzinusi par nepilnīgu un pieprasījusi papildu datus no Kultūras ministrijas, kas pierādītu projekta dzīvotspēju, skaidro Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš.

„Tur ir virkne informācijas, kas, mūsuprāt, bija pretrunīga. Tajā skaitā – kā nodrošinās projekta dzīvotspēju, kā nodrošinās pieprasījumu pēc šīs ēkas, proti, kā noslogos to ar kultūras pasākumiem, lai šīs investīcijas varētu atpelnīt. (..) Jo svarīgākais ir veikt ne tikai būvdarbus un ieguldījumus ēkā, bet – kā pēc būvdarbu pabeigšanas ēka tiks izmantota. Bet kopumā mēs neesam pret šāda projekta virzību,” saka Lapiņš.

Taču šobrīd nav skaidrs, kurš būtu Vāgnera zāles projekta publiskais partneris. Pēc likuma tam jābūt ēkas īpašniekam, tātad „Valsts nekustamajiem īpašumiem”, bet Finanšu ministrijā uzskata – projekts jāvirza Kultūras ministrijai kā kompetentākajai šai jomā, jo Vāgnera zāle pildīs kultūras funkciju. Tas nozīmētu, ka ministrijai vismaz uz laiku nāktos kļūt par nama īpašnieci. Turpina KM valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone: „Teorētiski ir iespējams arī modelis, kurā ēka tiek nodota Kultūras ministrijai. Tas gan ir pretrunā ar vispārējo koncepciju valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanā, ka visi īpašumi ir viena saimnieka rokās.”

Vai KM uz to būtu gatava, Vilsone konkrēti neatbild. „Tur ir vajadzīgi ļoti padziļināti papildu pētījumi, jo mēs patiešām nevaram līdz galam pateikt, kāds ir ēkas tehniskais stāvoklis.”

Vāgnera zāles projekts pārrunāts arī ar premjeru Māri Kučinski, kurš rezolūcijā uzdevis Finanšu ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju sagatavot priekšlikumus turpmākai rīcībai un iesniegt tos valdībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti