Vāgnera nams un pazudušās seifa durvis – Nacionālās bibliotēkas vēsturisko ēku stāsti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

29. augustā Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) atzīmēs savu 101. dzimšanas dienu. Gaidot svētkus, radīts īpašs Rīgas ielu veloekskursijas maršruts, kurā var iepazīt 12 vēsturiskos bibliotēkas namus. Katrs bibliotēkas nams glabā aizraujošus stāstus, laikmetu liecības, saiknes ar nozīmīgām personībām, kā arī atspoguļo arhitektūras meistarību. Šajā stāstā – par ēku Vāgnera ielā 4, kur no 1993. līdz 2008. gadam mita Latvijas Nacionālā bibliotēka.

Vāgnera nams un pazudušās seifa durvis – Nacionālās bibliotēkas vēsturisko ēku stāsti
00:00 / 04:02
Lejuplādēt

Stāstus apkopojusi vēsturniece un bibliotēkas pētniece Kristīne Zaļuma.

Sarunā ar Latvijas Radio Zaļuma pastāstīja: “Es sāku savas darba gaitas LNB tieši Vāgnera ielā, un tur ir īpašs šarms. Pirms pāris gadiem kopā ar pētnieku Ilmāru Direviku, kas pētīja šo namu no arhitektoniskās izpētes viedokļa, mēs atradām tajā namā beidzot tās seifa durvis, kas savulaik tika pārnestas no bojā gājušā Rātsnama.

Izrādījās, ka bibliotēkas veidotājs Jānis Straubergs tolaik tās durvis vienkārši pārveda un neviens to nezināja.

Tās ir tērauda durvis, kuras bija ievietotas kā durvis bibliotēkas retumu glabātavā.”

Latvijas Nacionālās bibliotēkas 101. dzimšanas dienas centrālā aktivitāte būs īpaša velo ekskursija “Ceļš uz Gaismas pili”. Ekskursijā būs iespēja kopā ar pilsētvides pētnieku un gidu Mārtiņu Eņģeli apmeklēt 12 vēsturiskos LNB Rīgas namus un klausīties stāstus par šo ēku likteņiem, arhitektūru un iemītniekiem.

Mārtiņš Eņģelis ir pilsētvides pētnieks un tūrisma kritiķis, kurš šajā sezonā pievienojies LTV žurnālistes Lilitas Eglītes 18 gadu garumā izlolotajam raidījumam “Ielas garumā”. Eņģeļa domas par pilsētām un to, kāpēc Rīgas centra ielu stāstus stāstīt ir visgrūtāk, lasāmas šeit.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājvieta Vāgnera ielā 4

Latvijas Nacionālā bibliotēka Vāgnera ielas 4 nama telpās atradās no 1993. līdz 2008. gadam.

Klasicisma arhitektūras piemineklis būvēts 1781. gadā pēc arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta kā pirmā teātra ēka Rīgā. Šeit jāpiebilst, ka jau kopš 1772. gada Rīgas vācu teātra aizgādnis bija valstsvīrs un mecenāts, viens no Vidzemes ietekmīgākajiem vīriem Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls, kurš devīgi finansēja teātra ēkas celtniecību. To jaunajā ēkā atklāja 1782. gadā ar Gotholda Eiframa Lesinga lugu “Emīlija Galotti”. Agrākā Rīgas teātra zāle ar 900 sēdvietām atradās nama apakšējā stāvā ar izeju uz Vaļņu ielu. Bet līdzās teātrim savu mājvietu namā bija atradusi vācu biedrība “Musse” ar iekārtotu bibliotēku un lasītavu nama otrajā stāvā.

No 1837. līdz 1839. gadam, vēl nebūdams slavens komponists, Rīgas pilsētas vācu teātrī strādāja Rihards Vāgners.

Taču 1842. gadā pa ceļam uz Pēterburgu Rīgā koncertējis tolaik pasaulslavenais mūziķis un komponists Ferencs Lists, Rīgas pilsētas teātrī sniedzot trīs koncertus. Teātris šajā ēkā atradās līdz 1863. gadam, kad pārcēlās uz jaunuzcelto ēku, ko mūsdienās pazīstam kā Latvijas Nacionālās operas un baleta namu. Ievērojama koncertdarbība teātrī turpinājusies arī vēlāk – 19. gadsimta 40. gados šeit koncertējusi vācu pianiste Klāra Jozefīne Vīka-Šūmane, bet pēc divdesmit gadiem – arī slavenais krievu komponists un pianists Antons Rubinšteins.

Lielākā nama pārbūve notika 1880. gadā, kad pirmajā stāvā iekārtoja veikalus un dzīvokļus nama personālam. Šajā laikā pārbūvē fasādi, izbūvējot vitrīnlogus apakšējā stāvā.

20. gadsimta pirmajā pusē nama telpas izmantoja sabiedrība, kas organizēja vācbaltiešu repatriāciju, taču līdz 1993. gadam namā atradās Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka. Pēc Otrā pasaules kara, iekārtojot telpas Valsts Vēsturiskajai bibliotēkai, uz Vāgnera ielu no izdegušā Rātsnama krātuves pārvietoja vienas no seifa durvīm un seifa bruņas. Pārvietotās Rātsnama seifa durvis šeit saglabājušās līdz mūsdienām.

70. gadu sākumā restaurēja bibliotēkas Vispārējās lasītavas telpu. Tajā atradās divas 18. gs. baltu podiņu krāsnis krievu ampīra stilā, bet tās priekštelpā – klasicisma laikmeta kamīns un logs ar vēsturisku vitrāžu, kur attēloti visu valdību ģerboņi, kas valdījuši Rīgas pilsētā.

Pēc restaurācijas 1988. gadā, ko paveica arhitekta Jura Guseva vadībā, namu nosauca ievērojamā vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā un izmantoja kā koncertzāli, kas tur darbojās līdz 2006. gadam.

1993. gadā Latvijas Nacionālās bibliotēka īrei saņēma 900 kvadrātmetrus plašas telpas, ko no 2. līdz 4. stāvam, ieskaitot kāpņutelpu, izremontēja. Ēka bija valsts īpašums, un bibliotēka īri maksāja Latvijas Filharmonijai.

Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 2018. gada pirmajā pusē veikta ēkas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, un pastāv cerība, ka vēsturisko namu atjaunos.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas vēsturisko namu stāsti portālā LSM.lv:

 

Lai iepazītu arī pārējo namu pagātni, ''Spotify'' kanālā “Klausītava” un bibliotēkas mājaslapā pieejami audio ieraksti, kurus ieskaņojuši Gaismas pils darbinieki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti