Parlamentārieši atbalstīja priekšlikumus, kas nosaka gadījumus, kuros Vāgnera zāle nonāktu atpakaļ valsts īpašumā. Tas notiks, ja Rīgas Riharda Vāgnera biedrība beigs pastāvēt.
Tāpat paredzēts, ka īpašums nonāks valstij, ja nebūs nodrošināta tā īpašuma publiskā pieejamība vai zāli neizmantos noteiktajiem mērķiem.
Arī gadījumā, ja Vāgnera zāles saglabāšana un atjaunošana netiks uzsākta triju gadu laikā un desmit gadu laikā nebūs pabeigta atjaunošana, īpašums atkal kļūs par valsts īpašumu.
Katrā no šiem gadījumiem valsts nekompensēs Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai veiktos ieguldījumus nekustamajā īpašumā, paredz likumprojekts.
Vienlaikus jaunais likums paredz
tiesības valstij un pašvaldībai piedalīties nekustamā īpašuma saglabāšanas un atjaunošanas finansēšanā.
Likumprojekts Saeimai vēl jāatbalsta galīgajā lasījumā; termiņš priekšlikumiem – 9. jūnijs.
KONTEKSTS:
Jau vairākus gadus Rīgas Riharda Vāgnera biedrība ar dažādām zibakcijām pievērsusi sabiedrības uzmanību Vāgnera zāles pamestībai. 2017. gadā Māra Sirmā vadībā ikviens interesents Doma laukumā varēja dziedāt "Svētceļnieku kori" no Vāgnera operas “Tahneizers”, 2018. gadā Vāgneru stacijas tunelī dziedāja Egils Siliņš.
Vai Vāgnera zāle Rīgā tiks pie jauna saimnieka - par to turpināsies diskusijas Saeimā, kur tapis likumprojekts ar mērķi nodot šo ēku Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai. Uzņēmēja Māra Gaiļa vadītā un vairāku redzamu kultūras personību atbalstītā biedrība jau vairākus gadus cīnās par zāles atjaunošanu un tagad apņēmusies to veikt pilnībā par pašu piesaistītu naudu, no valsts neprasot ne centa.
Biedrības piedāvājumu zāli atjaunot par saviem līdzekļiem un valstij to pakāpeniski atpirkt iepriekšējā valdība tomēr noraidīja.
