Aculiecinieks

Aculiecinieks: Drīdža glabātie noslēpumi

Aculiecinieks

Aculiecinieks. Restaurators

Aculiecinieks. Gabaliņš Latvijas. Bērzaine Vācijā

Vācijas kalnos atdzimusī Bērzaine. 3x3 nometne spēcina lielus un mazus latvietības svinētājus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ir pēdējais svarīgais darbs pirms lielā, ilgi gaidīta notikuma, un pēdējais brīdis, kad Bērzaine vēl ir klusa. Tūlīt šeit, Vācijas pilsētā Freiburgā, Cēringenas kalna viducī, no malu malām ieradīsies lieli un mazi latvieši, lai nedēļu visi kopā svinētu latvietību.

Būs danči, būs dziesmas, būs rupjmaize. Veidosies draudzības un piepildīsies sapņi. Vismaz Bērzaines saimnieku – noteikti. Latviešu nams Vācijā būs ļaužu pilns, visapkārt skanēs latviešu valoda un tikai ar grūtībām būs iespējams atcerēties, ka neesam Latvijā.

Galda dziesma – tā ir dzelžaina 3x3 nometnes tradīcija. Kamēr tā nav nodziedāta, katlus virināt nedrīkst, – to zina katrs, kas kaut reizi bijis 3x3. Bet šoreiz ir arī daudz jauniņo. Viņi visi gatavi pieredzēt, ko šī nedēļa nesīs. Bet tas pēc tam, kad nometne būs svinīgi atklāta.

Karogs plīvo augstu mastā Bērzaines Varoņu laukumā un svinīgo klusumu ļoti ātri nomaina pamatīga burzma, kas nerimst septiņas dienas. Sarīkot un uzņemt labu nometni – tas ir milzīgs darbs. 

Šī ir jau otrā 3x3 nometne Bērzainē, un jau tagad saimnieki zina, ka būs vēl.

"Mēs ar manu dēlu Induli pirms 30 gadiem Višķos pirmo reizi ienirām 3x3 latviskuma nometnē, tad mēs esam to bacili saņēmuši," pastāstīja latviešu centra "Bērzaine" saimniece Inese Avena. "Tas bija mūsu sapnis, ka mēs šeit varētu organizēt 3x3. Remontējām, iekārtojām, apzinājām cilvēkus un pirms četriem gadiem uzdrošinājāmies. Mums ir gandarījums, ka gan Latvijas latvieši, gan Eiropas latvieši, kas šeit ir ciemos, ka viņi grib saglabāt mūsu tautu, mūsu valodu, mūsu kultūru. Es ceru, ka arī mūsu ciemiņi saslims ar 3x3. Es gribu, lai tā ideālā Latvija kā 3x3, tā draudzīgā, darbīgā, izturīgā, izglītojošā, lai viņa ir vairāk visur, kur esam mēs. Latvijā un tālāk." 

3x3 nometnes dalībnieku kopbilde
3x3 nometnes dalībnieku kopbilde

Latviskā nometne iemieso visu, kā dēļ pēdējos 10 gadus šajā īpašumā tik daudz pūļu ieguldījuši saimnieki Inese un Āris Aveni, un arī Ineses dēls Indulis. Skaistais, koši dzeltenais nams un vēl dažas ēkas jau 70 gadus pieder leģionāru pašpalīdzības organizācijai – "Daugavas Vanagu" fondam Vācijā.

"Kara beigās uz Vāciju plūda gan bēgļu straumes, gan arī karavīri palika šeit, Vācijā. Leģionāri, kuri bija stipri, vairāk civilie latvieši – tie, kam bija laba veselība  un arī atbalsts citās valstīs, devās tālāk bēgļu gaitās uz Ameriku, Austrāliju, Kanādu," paskaidroja latviešu centra "Bērzaine" saimniece Avena. "Tie latvieši, kas nebija tik stipri, viņi palika Vācijā, sevišķi karavīri bez rokām, bez kājām, kāds nestabils savā domāšanā, šeit viens pats, bez dzimtenes. Organizācija "Daugavas Vanagi" nolēma, ka vajadzētu šiem ne tik veiksmīgākajiem cilvēkiem, latviešiem Vācijā, namu. Un izsludināja ziedojumu vākšanu tiem latviešiem, kas bija tālumā un arī Vācijā tepat."

Naudu trimdas latvieši saziedoja un  šeit mājas rada vairāki desmiti cilvēku – karavīri, atraitnes, bērni.

Vēl daudziem tā tolaik bija kā brīvdienu māja, kur reizēm atpūsties. Gāja laiks, uzradās arvien vairāk citu īrnieku, latviešu valoda skanēja aizvien retāk un Bērzaine arvien vairāk attālinājās no tā, par ko reiz sapņots.

"Tad, kad pirms 10 gadiem Bērzaine nonāca tādā finansiālā situācijā, kad bija balsošana par pārdošanu vai lielas daļas nogriešanu, jo bija vajadzīgs liels skaits remontu, mēs sapratām, ka Bērzaine var pastāvēt tikai tad, pat nevis pastāvēt, bet tā ir misija – būt atvērtai latviešiem visā pasaulē," teica latviešu centra "Bērzaine" vadītājs Indulis Bērziņš. "Mēs atnācām, kad bija nepieciešama nenormāla mobilizācija, lai kaut ko uzsāktu. Puse vairs nedomāja, ka vispār kaut kas te ir iespējams."

Iedvest dzīvību senajā namā bija viens no priekšnoteikumiem, kad pirms 15 gadiem Vācijas "Daugavas Vanagi" ievēlēja par priekšsēdētāju Induli Bērziņu. Bija vajadzīgs plāns, kā īpašumu glābt no pārdošanas. Un komanda, kas plānu spēj ne tikai uzrakstīt, bet arī īstenot. Tāpēc Indulis aicināja palīgā savu ģimeni iedegties par ideju arī bez milzīgas algas. Jo kam gan izdošanās rūpēs vēl vairāk kā mammai? Un kur vēl spilgtāks pierādījums tam, ka plāns ir izdevies un ka šeit notiek dzīve. 

Bērzaine kļuvusi par apmeklētu viesu namu, jo atrodas tikai dažu desmitu kilometru attālumā no Francijas un arī Šveices robežas. Īpaši iecienītu tieši latviešiem, jo šeit vakariņās var dabūt  rupjmaizi un gaileņu mērci, arī latviešu dziesmas pie ugunskura. Šeit svin gan skaļus un lielus latviešu svētkus, gan atzīmē piemiņas dienas, rīko koncertus, semināros pulcējas diasporas skolotāji, šeit Vācijas latvieši piedalās vēlēšanās. Bērzaine nav māja, tā ir misija. Latvijas filiāle, saka Āris, kurš sauc sevi par Bērzaines tehnisko direktoru.

"Mēs neesam atbraukuši uz Bērzaini meklēt, kur maizei plānāka garoza. Mēs esam misijā," uzsvēra Āris Avens. "Atgādināt, ka Latvija un latvietība mūsu globalizētajā pasaulē ir vērtības, ko obligāti vajadzētu saglabāt."

"Mums ir svarīgi parādīt, ka latviešu centri var pastāvēt, var atrast biznesa modeļus, var atrast komandas, kam tas rūp," piebilda latviešu centra "Bērzaine" vadītājs Indulis Bērziņš. "Tas ir svarīgi, ka katrs latvietis Daugavpilī vai Rīgā zina, ka pasaulē ir šādi īpašumi, kur var ne tikai aizbraukt, bet arī reāli kopt latvietību."

"Gandarījums ir, kad atbrauc no Latvijas cilvēki, ka viņi dzied šeit ar asarām acīs,"

atzina Avena. "Ka atnāk vāciešu draugi un ir pārsteigti, ka latvieši tā dzied, kā dejo, ka latviešiem ir gardi ēdieni,  ka latvieši ir viesmīlīgi. Es lepojos ar to, ko mēs te darām."

Un noteikti lepotos arī visi tie, kas reiz ziedoja naudu Bērzainei, invalīdu namam karavīriem. Jo arī palīdzības misija karā cietušajiem ir joprojām dzīva. Tikai tagad nevis Latvijas, bet Ukrainas ļaudīm. Vēl nebija pārgājis pirmais šoks par to, ka Krievija tiešām sākusi karu, kad Bērzainē jau gatavoja istabas un klāja gultas bēgļiem. Kopā šeit bijuši vairāk nekā 40 ukraiņi, bet ilgstoši dzīvo 5 ģimenes. Un tāpēc arī nometnes dalībnieki tiek pie īsta boršča.

Vēl bez šīs vienas, fiziskās vietas, kur satikties latviešiem, Induļa pārraudzībā ir otra – virtuāla. Portāls latviešiem ārzemēs. Dibinājis, jauns students būdams, lai dažu klikšķu attālumā būtu informācija par visām diasporai svarīgākajām ziņām un arī latviešu pasākumiem un vietām ārzemēs. Liela daļa dzīves veltīta tam, lai latvieši turētos kopā, lepotos ar sevi un koptu tradīcijas. 

"Man vectētiņi ļoti agri nomira. Kaut kad esot Garezerā starp kārtīgiem vīriem, oriģinālajiem "Daugavas vanagiem", pēc ceturtās viskija glāzes es domāju – ko es te daru? Tā vietā lai tusētu ar līdzaudžiem, es laiku pavadu ar viediem vīriem.

Ir tāds teiciens, ka Latvijā pārāk maz puiši ir vectēvam klēpī sēdējuši, jo tā jau ir tā vieta, kur zināšanas nodod,"

sacīja Bērziņš. "Man liekas, tas bija tāds dabīgs ceļš, kur es pats piesūcos klāt veciem, gudriem vīriem. Ne tikai tāpēc, ka viņi mani ar alu uzcienāja, bet tāpēc, ka man bija zināma vilkme pēc tām zināšanām."

"Kas ir pats labākais Bērzainē? Ka var atbraukt un darīt kopā ar vecākiem," teica 3x3 nometnes dalībnieki Indriķis Ilo Krūmiņš un Herberts Ķerselis. 

Līgošana Bērzainē
Līgošana Bērzainē

"Mūsu laikos bērni ļoti maz redz vecākus, bieži vien ir sadalīta dzīve – bērni skolā, dārziņā, lielie darbā. Agrāk tas viss notika kopā, bērni redzēja, ko dara vecāki, kā strādā. Tas notika kopā," uzsvēra 3x3 nometnes dalībniece Ilga Reizniece. "Šodien it kā māksloti mēs nododam tradīcijas, bet dabiskā veidā tas vairs nenotiek. 3x3 ir tā vieta, kur bērni redz labāko no tradīcijām."

"Te visur ir latvieši, mēs runājam vienu valodu un mums visiem ir kopīgas intereses," atzina 3x3 nometnes dalībnieks Eduards Zeltiņš-Kalniņš. 

Kad nedēļa paskrējusi, tik piepildītās dienas jau sajukušas, laiks kravāt somas. Vēl pēdējo reizi sadevušies rokās, 110 dalībnieki tūlīt dosies prom – uz Valmieru, Strasbūru, Rīgu, Ķekavu, Štutgarti, Losandželosu un citām tuvākām un tālākām pilsētām. Vēl tikai  somās jāatrod vieta pastalām, izšuvumiem, un pats sarežģītākais – bultām un lokiem. Labi, ka atmiņas, sajūtas un  dziesmas vietu neaizņem – tas ir pats svarīgākais gabaliņš Latvijas, ko līdzi katram grib iedot Bērzaine un 3x3.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti