Monumentālo Brāļu kapu memoriālo ansambli kritušo karavīru piemiņai pabeidza 1936.gadā. Tā radīšanai izmantoti trīs tūkstoši kubikmetru Allažu šūnakmens. Kaprīzais materiāls gadu gaitā bija apdrupis un nomelnējis, radot pamatīgus izaicinājumus akmens restauratoriem.
„Faktiski tās virsmas bija tādas, ka augšējie bareljefi vairs „nelasījās”,” saka restaurācijas darbu vadītājs Ivo Graudums, Rīgas pieminekļu aģentūras galvenais speciālists. Ar Brāļu kapu atjaunošanu viņš saistīts jau teju 20 gadu.
Graudums stāsta, kā šūnakmenī veidotie strēlnieku bareljefi laika gaitā bija cietuši no ūdens: „Šiem mūriem nebija virsmu noseguma, un rezultātā augšējās plāksnes bija atdalījušās, saplaisājušas. Bareljefu zona bija traģiskākā, atsevišķi posmi bija pilnīgās lauskās. Tie tika demontēti, nesti lejā, konteineros līmēti, armēti… Arī nesošās pamatnes tika uztaisītas, un uz tām tie ir montēti atpakaļ. Līdz ar to virskārta – šūnakmens cilnis – tagad ir tikai dekoratīva un nekādas slodzes nenes.”
Šūnakmens zudumi ar zobārstam līdzīgu virtuozitāti aizstāti ar mākslīgu materiālu, imitējot šūnakmens struktūru tā, ka atšķirības praktiski nevar redzēt. „Jāņem vērā vairāki faktori: pirmkārt, lai sakrīt īstais tonis. Kā redzam uz sienas, šūnakmens vienā vietā ir mazliet brūnāks, citā mazliet gaišāks… To ir ļoti grūti notrāpīt. Arī faktūru – šūnakmens kavernas un caurumi ir ļoti dažādi,” skaidro restaurators Mārtiņš Zemturis.
Daudz darba prasījusi un arī nākotnē prasīs šūnakmens tīrīšana no augu saknēm, kas pirms rekonstrukcijas uz „Mātes Latvijas” skulptūras esot sazēlušas pat mazos kociņos.
Brāļu kapu memoriāla noslēdzošās sienas restaurācija meistariem prasījusi četrus gadus, tā bijusi prakses vieta arī daudziem topošajiem restauratoriem. Memoriāls ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas uzraudzībā.
Par restaurācijas metodiku atbildīgā inspekcijas pārstāve Dace Čoldere par paveikto ir gandarīta: „Te ir skaidrs mērķis, pareizi izvēlēti līdzekļi un arī kvalitatīvs izpildījums.”
Noslēdzošās sienas atjaunošanai atvēlēti 167 tūkstoši eiro ziedotāju naudas. Līdzās par apmēram 800 tūkstošiem eiro no pašvaldības maciņa sešu gadu laikā sakārtots mūra žogs, celiņi, Svētās uguns altāra terases segums un citas Brāļu kapu memoriāla daļas. Taču visi darbi vēl nav galā.
Tāpēc ziedojumu vākšanu pirms desmit gadiem nodibinātais Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds turpinās arī šoruden. „11.novembrī sadarbībā ar Latvijas Televīziju mēs atkal sāksim [kampaņu], par ko esmu ļoti pateicīga režisorei Svetlanai Rudzītei ar komandu. Šoreiz vāksim naudu galveno vārtu restaurācijai – vispirms kreisajai pusei ar zirgiem, tad nākošgad – otrai pusei un visbeidzot – visai iekšpusei un lielajam zvanam. Tas ir trīs četru gadu projekts,” stāsta fonda valdes priekšsēdētāja Mirdza Stirna.
Tāpat naudu un restauratoru rūpes arī turpmāk prasīs jau atjaunotās memoriāla daļas – šūnakmens virsmas un baltais travertīns jātīra reizi trīs līdz piecos gados, jāpielabo šuves un jānotīra sāļu notecējumi. Vai šādai regulārai apkopei pietiks līdzekļu, pagaidām skaidrības nav.
