Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, labāk zināms ar agrāko nosaukumu Rīgas Amatniecības vidusskola, ir vieta, kur arodu apgūst jaunie kokgriezēji. Līdzīgi kā koktēlnieka Nikolausa Sēfrensa jaunākā mācekļi pirms vairāk nekā 300 gadiem, arī viņi savas prasmes pārbaudījuši Lestenes baznīcas greznajos koka interjeros.
„Te ir dekori, tādi akanti, kas nāk virs kanceles. Šie ir vēsturiskie fragmenti, ko mums atveda, un baltās daļas ir tās, kas tagad ir izgatavotas no jauna. Kad baznīcu [padomju gados] demolēja, tur jau neskatījās, kura akanta lapiņa pazudusi vai kā… Te es to esmu salīmējis atpakaļ,” rāda kokgriešanas pasniedzējs Māris Liepa, kura vadībā skolā tapuši Lestenes baznīcas soli un atsevišķi interjera fragmenti.
Jaunās detaļas meistars izgatavojis gluži kā puzles gabaliņus, skatoties uz oriģinālajiem paraugiem. Daži dekori darināti pilnībā no jauna un vēl tikko jaušami smaržo pēc liepas koka.
„Es negribētu teikt, ka tie bija meistari, kas grieza šos vecos akantus. Tie bija mācekļi, viennozīmīgi. To var pamanīt, piemēram, ir daudzas līklīnijas lūzuma vietas, tur acīmredzot mācekļi tempā bija griezuši. Ja paskatās eņģeļus, svēto tēlus – tur griezumā ir pavisam cits rokraksts. Uzreiz var redzēt, ka tur ir griezis meistars – pats Sēfrenss vai kāds cits, nezinu.”
Sarunas laikā Māris Liepa aizdedzina nelielu skalu un nodzēš gaismu darbnīcā. Tas liek aizdomāties, kādos apstākļos pie oriģinālā Lestenes baznīcas interjera strādāja 18.gadsimta sākuma meistari. Viņu darbs varēja ritēt tikai dienasgaismā, un īsais iekārtas tapšanas laiks – no 1704. līdz 1709.gadam liecina par lielu darba tempu un augstu meistarību.
Trīssimt gadu vēlāk kokgriešanas pasniedzēja Māra Liepas audzēkņi ar aizrautību kokā darinājuši eņģeļu sejas baznīcas kancelei pazudušo vietā.
„Citam sanāk, citam nē. Tas ir tāds treniņš. Protams, labākos mēs sūtīsim uz Rundāli, lai izvērtē. Ja nē – malkā,” smejas meistars. Kā audzēkņi zinājuši, kādas grimases veidot tik atšķirīgajiem koka eņģelīšiem?
„Viņiem bija paraudziņš, bet dīvaini ir tas, ka griežot bieži vien cilvēks izgriež pats savu izskatu. Ja viņam ir uzrauts deguntiņš, viņš beigās arī to dabū tajā savā darbā iekšā.”
Sadarbību ar Lestenes baznīcas atjaunotājiem Rīgas amatniecības vidusskolas meistari un mācekļi turpinās arī nākotnē.
„Visu cieņu tiem cilvēkiem, kas to saglabāja. Jā, es arī laikam, ja būtu tajā laikā to redzējis, būtu glābis. Tur nebija variantu. Mēs tagad glābjam savādāk – kā nu to varam,” spriež Māris Liepa.
Pēdējos mēnešos darbs pie Lestenes baznīcas iekārtas atjaunošanas strauji uzņēmis apgriezienus. Noslēdzies iepirkums par viena no centrālajiem interjera elementiem – kanceles – atjaunošanu. Tajā uzvarējis pieredzes bagātais Rundāles pils restaurators Gunārs Grīnfelds ar komandu.
„Lestenes baznīcas interjerus es pazīstu jau kādus 36 gadus, jo tie stāv ieslodzīti tajā staļļu ēkā. Katru gadu tos apciemoju, aplūkoju un domāju – kad tas brīdis beidzot pienāks…” saka meistars.
„Ir daudz zudušu detaļu, nolupis krāsojums, zeltījums, konstrukcija pati ir zaudējusi savu stiprību un grīļojas. Trūkst arī daudzas figurālās kompozīcijas, kas būs jāgriež kokā,” vēsturiskās kanceles stāvokli raksturo Grīnbergs. Zudušās detaļas atjaunos pēc fotogrāfijām. Un tikai ar rokām.
„Šobrīd jāapzina visi kokgriezēji, kādi mums ir pieejami. Protams, daudzi saka – tagad taču ir 3D tehnoloģijas, ielieciet kopējamā mašīnā un jums tūlīt būs gatavs darbs. Bet tas ir tikpat kā ar roku veidotam apmetumam uzsist virsū rīģipša plāksni. Tas ir nedzīvs veidojums, tālu no tā, ko veidojuši tā laika meistari,” uzsver restaurators.
Pašai pēckara gados izpostītajai Lestenes baznīcai nule kā atjaunots iekštelpu apmetums, un Lestenes baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja Sabīne Branta cer, ka līdz gada beigām apmeklētāju acīm pavērsies arī atjaunotā kancele un milzīgais, turpat 10 metrus augstais altāris. Tā pamatu pārvešana uz Lesteni pērn rudenī apliecinājusi, cik ļoti savu baznīcu mīl un godā vietējie iedzīvotāji.
„Es piezvanīju un palūdzu, vai varētu dabūt palīgā pāris vīru, kuri palīdzētu izkraut tos lielos elementus, ko viens nevar pacelt. Tur vismaz četriem pieciem ir jāceļ. Domāju – labi, ja divi atnāks. Bet mēs piebraucam ar furgonu, un es skatos – ārā stāv padsmit vīri! Pavisam jauni, pavisam sirmām galvām, visi uzreiz ķērās klāt, un tas bija piecu minūšu jautājums, kad viss tika sanests iekšā!” atceras Sabīne Branta.
Arī altāra montāžu uzņēmušies vietējie namdari. Branta cer, ka tā restaurācijai varēs pieķerties nākamgad.
„Šogad mēs veicam sagatavošanas darbus. Un īpaši šajā svētdienā, koncertā, kas būs veltīts Lestenes baznīcas atjaunošanai, mēs ļoti ceram uzrunāt tieši sabiedrību iesaistīties šajā procesā,” saka baznīcas atjaunošanas fonda vadītāja.
Svētdien, 17. aprīlī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks baznīcas atjaunošanai veltīts labdarības koncerts. Gaismas pilī gaidāmais koncerts , kur Lestenes atbalstam uzstāsies Vestards Šimkus un Elīna Šimkus, dzejniece Māra Zālīte, Rundāles pils direktors Imants Lancmanis un daudzi citi baznīcas atbalstītāji, būs nozīmīgs atspēriena punkts ziedojumu kampaņai, lai līdz Latvijas simtgadei izdotos pilnībā atjaunot šo lielāko un greznāko Kurzemes baroka ansambli, tai skaitā ērģeles ar visu balkonu. Bet tam būs vajadzīgs nopietns atbalsts gan no sabiedrības, gan valsts, kura līdz šim Lestenes baznīcas atjaunošanai atvēlējusi apmēram 200 tūkstošus eiro. Kopējās restaurācijas izmaksas tiek lēstas pusotra miljona eiro apmērā.
