Uz atjaunotā Okupācijas muzeja piebūves sienas mitrā laikā rodas tumši pleķi; VNĪ to sauc par efektu

Atjaunotais Latvijas Okupācijas muzejs ir nodots ekspluatācijā tikai šovasar, bet muzeja piebūves "Nākotnes nama" ārsiena mitrā laikā jau vietumis kļūst slapja. Būveksperts norāda, ka, visdrīzāk, ēkā ir zema temperatūra un muzeja siena ir nepietiekami labi siltināta. Eksperts arī atzīmē, ka mitrums uz ārsienas bojā nama fasādi. "Valsts nekustamie īpašumi" speciālista pieņemto noraida, skaidrojot, ka daļēji slapjā siena ir nevis defekts, bet gan efekts.

Atjaunotā Okupācijas muzeja piebūves siena mitrā laikā vietām kļūst slapja; VNĪ to sauc par efektu
00:00 / 05:59
Lejuplādēt

Atrodoties Strēlnieku laukumā un skatoties uz Latvijas Okupācijas muzeja piebūvēto "Nākotnes namu", var pamanīt, ka lietainā un mitrā laikā daļa no jaunās celtnes sienas ir slapja. Par to liecina krasā krāsu atšķirība. Piemēram, skatoties uz piebūves stūri, kas atrodas tuvāk Grēcinieku ielai, var redzēt, ka siena ir gaiši pelēkā krāsā, turpretim, tas stūris, kas ir tuvāk Rīgas Tehniskajai universitātei, ir izteikti pelēkā krāsā. Vecrīgā novērotais satrauc cilvēkus, kuri par to negatīvi izsakās mikroblogošanas vietnē "Twitter". Savukārt būveksperts Juris Biršs Latvijas Radio izsakās, ka lietainā laikā "Nākotnes nama" ārējā siena izskatās netipiski.

"Šis mitrums jeb slapjā siena ir parādījusies tieši Baltijas jeb Latvijas klimatisko apstākļu dēļ. Varētu teikt, ka mēs esam pasaules rekordisti kondensācijas ziņā. Visvairāk tas parādās no +2 grādiem līdz -2 grādiem. Šajā konstrukcijā otrā pusē, jo ārpusē mēs nekādas izmaiņas neredzam, otrā pusē atrodas vai nu ļoti daudz metāla konstrukciju, kas atvēsina šo sienu un apkures sistēmas. Un viss ir ļoti vēsi, un gaiss ir silts. Tāpēc veidojas kondensāts tieši šajā zonā. Tas ir dabīgs process," norāda būveksperts.

Vietās, kur uz sienas mitrumu var redzēt visvairāk, ir nepietiekama siltumizolācija. Viņš skaidro – ja kondensāts veidojas uz sienas ārpuses, tas nozīmē, ka ēkas iekšpusē temperatūra ir zemāka, nekā tā ir ārpusē. Esošais mitrums bojā fasādi. It īpaši liels risks rodas aukstā laikā, kad slapjā siena sasalst.

"Tas vienkārši rāda, ka šī zona vēlreiz ir jāpārskata un iekšpusē jāsiltina, lai šādos gadījumos tas neatkārtotos," norāda Biršs. Uz jautājumu, vai sienu nevar atstāt tādu, kāda tā šobrīd ir, viņš atbildot uzsver: "Bezsaimnieciski var atstāt visu un cerēt, ka viss būs labi. Katrā gadījumā vajadzētu pārkontrolēt. Mēs neesam bijuši iekšā un nezinām, kas tur iekšā, bet tāds ir mans pieņēmums. Man tāds iespaids, ka šajā pusē ir vairāki aukstuma tilti – metāla konstrukcijas vai ļoti biezi betona masīvi, vai dabiskais akmens – praktiski visi materiāli, kas ir auksti un kurus ir grūti sasildīt. Te [tādu] ir vairāk nekā citā zonā."

Latvijas Radio iekšā ēkā tikt gan nav izdevies. Latvijas Okupācijas muzeja īpašnieks "Valsts nekustamie īpašumi" lūgumu apskatīt "Nākotnes namu" no iekšpuses atteica, aizbildinoties, ka ieraksta tapšanas dienā muzejā neviena no uzņēmuma darbiniekiem nav. Turklāt attālinātā darba laikā nodrošināt iespēju apskatīt ēku nav tik vienkārši.

VNĪ korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļa komentēja radušās situācijas interpretāciju: "Žurnālists vērsās pie VNĪ pieprasot piekļuvi ēkai pusstundas laikā, ko ņemot vērā attālinātā darba apstākļus nebija iespējams nodrošināt un VNĪ žurnālistam atbildēja sekojoši: "Šodien muzejā nav neviena no atbildīgajiem VNĪ darbiniekiem. Tā kā mums ir attālinātā darba režīms, tik strauji nevaram nodrošināt iekļuvi. Ja nepieciešams, var organizēt citā dienā, iepriekš saskaņojot laiku."

Latvijas Radio gan ir izdevies sazināties ar muzeja direktori Solvitu Vību, kura interviju sniedz muzeja pagaidu telpās Raiņa bulvāri 7. Viņa stāsta, ka atjaunotais muzejs ekspluatācijā nodots augustā un tagad iestāde pārvācas uz jaunajām telpām. Plānots, ka visus iecerētos pārvietošanās darbus paveiks līdz nākamās nedēļas beigām.

Vība piekrīt, ka uz ēkas redzamie mitruma pleķi sabiedrībai var nepatikt, taču viņa apgalvo, ka ēkas iekšpusē nekādas problēmas nav novērotas.

"Es nevaru teikt, ka iet cauri ūdens un mēs jau jūtam kaut kādus defektus, kur nebūtu izolācija vai kaut kas tāds. Es pieņemu un ceru, ka tā tiešām ir vizuālā situācija, kura varbūt nav pieņemama ar aci, bet es ļoti ceru, ka pēc kāda laika tas mainīsies un ka tas nebūs tā, kā mēs redzam šobrīd," norāda Vība.

Vība būveksperta Birša pieņēmumam, ka ēkā, visdrīzāk, ir ļoti zema temperatūra, kategoriski nepiekrīt, norādot, ka muzejā ir pieslēgta apkure. Arī "Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs apstiprina, ka ēka ir apsildīta. Viņš arī norāda, ka siltumizolācijas darbi ir paveikti kvalitatīvi un tie atbilst mūsdienu prasībām. Savukārt par slapjo fasādes sienu mitrā laikā uzņēmuma vadītājs atbild, ka tā tas ir iecerēts: "Es vairāk apgalvotu, ka tas ir efekts nekā defekts. Tādēļ, ka tas bija apzināti plānots kopā ar lietotājiem un kopā ar arhitektu. Ēkas fasādei tika izvēlēts dabīgs un ilgmūžīgs materiāls, kas ir granīts.

Jāsaprot, ka granīts kā jebkurš cits dabīgs materiāls lietū maina toni. Tas spēj samirkt un arī izžūt. Attiecīgi, kad tas izžūst, tonis mainīsies."

Griškevičs arī uzsver, ka, iestājoties salam, plāksnēm plaisāšana nedraud: "Plāksnes pilnīgi noteikti nesāks plaisāt, jo tas ir dabīgs materiāls. Šis materiāls kalpo gan mitros laikapstākļos (lietū, salā) un ir paredzams, ka materiāls muzeja fasādei kalpos ilgi."

Pēcāk telefoniski sazinoties ar būvekspertu Biršu, noskaidrojies, ka viņš uz Griškeviča apgalvoto raugās skeptiski: "Apšaubu to, ka bija iecerēts, ka māja būs plankumos. Ja tas bija iecerēts, tad iecerēts, ka visa fasāde lietus laikā izmaina krāsu, bet ne tajā gadījumā, kad mums ir nenosakāms konfigurācijas traips no augšas līdz apakšai vienā vietā un pārējās vietās tā nav.

Kas tas par efektu? Man liekas, ka ir tikai defekts. Grūti iedomāties kaut ko tādu, kas ir paredzēts traipu veidā uz ēkas fasādes."

 

Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projekta autore, SIA "5. Iela" galvenā arhitekte Ija Rudzīte skaidroja: "Tieši tajā sienas daļā, kur publicētajā fotogrāfija ir tumšāks – salijis, ir vislielākā siltumizolācijas kārta fasādes mūra sienai. Fasāde ir projektēta un realizēta kā vēdināma fasāde, līdz ar to aukstuma tilti nav iespējami un nedraud. Starp fasādes izolāciju un granīta plāksnēm ir vēdināma gaisa šķirkārta. Pirms izteikt šādus komentārus no speciālistu puses par aukstuma tiltiem, vēlams iepazīties ar objektu vai pašu projektu, pajautājot lietotājam vai VNĪ, lai neizteiktu nepārdomātus secinājumus. Projekta laikā, izvēloties fasādes apšuvuma materiālu,  tika meklēts materiāls, kas tika izmantots Brīvības piemineklim. Īpašs akcents tika likts uz gaišo "balto" toni. Izvēlētās Somijas granīta plāksnes tika īpaši sausi zāģētas, palika apzināti neapstrādātas, lai radītu gaišo "balto" toni.

Jebkurš granīts, ja tam veic apstrādi pret nokrišņiem, paliek tumšāks un "baltais" tonis paliek jau par pelēku toni. Jebkurš neapstrādāts granīts uzņem nokrišņus, maina krāsu un pēc tam izžūst, ieņemot tā sākotnējo nokrāsu. Tāda bija sākotnējā ēkas pārbūves projekta autora – Gunāra Birkerta iecere, kas tika īstenota."

Latvijas Okupācijas muzejs atjaunotās telpas interesentiem varētu atvērt martā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt