Sadaļas Sadaļas

UNESCO Pasaules mantojuma saraksts papildināts ar 34 jaunām nominācijām

Atjaunojot politikas dokumentu par klimata pārmaiņu ietekmi uz pasaules mantojumu, sniedzot periodiskos ziņojumus un apstiprinot jaunās nominācijas Pasaules mantojuma sarakstā, ir noslēgusies UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 44. sesija, informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pārstāvji.

Sesija norisinājās Ķīnas pilsētā Fudžou un tiešsaistē no 16. līdz 31. jūlijam, apvienojot 2020. un 2021. gada darbu, jo 2020. gadā paredzētā ikgadējā sanāksme tika atlikta COVID-19 pandēmijas dēļ.

“Pasaules mantojuma sirds ir saglabāšana un pasargāšana. Ja mēs nespējam saglabāt izcilākās vietas uz zemes, kas paliktu uz mūsu planētas?” tā, atklājot komitejas sesiju, pauda Pasaules mantojuma centra direktore, Pasaules mantojuma konvencijas sekretāre Mehtilda Reslere, kura šogad noslēdz savu darbību UNESCO pēc vairāk nekā 30 gadu darbības dažādos amatos.

Sesijas laikā Komiteja, kuras sastāvā ir 21 dalībvalsts, pārbaudīja 255 vietu saglabāšanas stāvokli, kas jau ir iekļautas Pasaules mantojuma sarakstā, izskatīja 34 jaunu vietu pievienošanu sarakstam, kā arī apstiprināja trīs vietu paplašināšanu, kas jau ir ierakstītas sarakstā. Veiksmīgi tika apstiprinātas 6 jaunas kultūrainavas, un tagad ir 118 vietas, kas oficiāli par tādām ir atzītas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, kopā veidojot 10,2% no saraksta.

Tika apstiprinātās tādas nominācijas kā Eiropas lieliskās SPA pilsētas (Austrija, Beļģija, Čehija, Francija, Vācija, Itālija, Apvienotā Karaliste), Trans-Irānas dzelzceļš (Irāna, Islāma Republika), Nīderlandes ūdens aizsardzības līnijas, kas ierakstītas kā Pasaules mantojuma sarakstā iekļautās Amsterdamas aizsardzības līnijas (Nīderlande) paplašinājums, Čankilo arheoastronomiskais komplekss (Peru), Sudānas stila mošejas Kotdivuāras ziemeļos (Kotdivuāra), Nica – ziemas kūrortpilsēta Rivjērā (Francija), Boloņas portiki (Itālija), Oņega ezera un Baltās jūras petroglifi (Krievijas Federācija) un citas.

Pašreiz UNESCO Pasaules mantojuma vietu kopskaits ir 1154. Jaunās, apstiprinātās nominācijas ietver 29 kultūras un 5 dabas vietas. Jauno 34 vietu sadalījums pa reģioniem, kas ierakstīti sarakstā pagarinātajā 44. sesijā: Āfrika: 2 vietas, Arābu valstis: 2 vietas; Āzijas un Klusā okeāna reģions: 9 vietas; Eiropa/Ziemeļamerika: 17 vietas; Latīņamerika/Karību jūras reģions: 4 vietas.

Pasaules mantojuma komiteja atzina kā pietiekamus uzlabojumus Salongas Nacionālā parka (Kongo Demokrātiskā Republika) pasaules mantojuma vietas saglabāšanai, lai attaisnotu tās svītrošanu no Pasaules apdraudētā mantojuma saraksta. Roșia Montană kalnrūpniecības ainava (Rumānija) vienlaikus tika iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā un Pasaules apdraudētajā mantojuma sarakstā, līdz tiks novērsti tās integritātes apdraudējumi, ko rada iespējamā akmeņogļu raktuvju darbība.

Īpaša uzmanība tika pievērsta Venēcijai, kura Pasaules apdraudētā mantojuma sarakstā pagaidām netika iekļauta, pateicoties Itālijas valdības pēdējā brīdī pieņemtajam lēmumam aizliegt lielo kruīza kuģu ienākšanu Venēcijas lagūnas centrā.

Pasaules mantojuma komiteja pieņēma arī ārkārtas un retu lēmumu – svītrot Liverpūli – Jūras preču pilsētu (Apvienotā Karaliste) no Pasaules mantojuma saraksta, jo neatgriezeniski ir zaudētas tās īpašības, kuru dēļ tā bija tur ierakstīta. Pēc Elbas ielejas Drēzdenē (Vācija) un arābu Oriksu svētnīcas (Omāna), Liverpūle ir trešā vieta vēsturē, kas zaudējusi Pasaules mantojuma statusu.

Pilns jauno UNESCO Pasaules mantojuma vietu saraksts pieejams UNESCO mājaslapā.

Latvijas delegāciju UNESCO Pasaules mantojuma komitejas pagarinātā 44. sesijā pārstāvēja Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā Indulis Ābelis un viņa vietniece Zanda Grauze, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes attīstības daļas vadītāja Baiba Mūrniece, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika un kultūras sektora vadītājs Jeremejs Reinis Druvietis. Oficiālajā atklāšanas ceremonijā Ķīnā, Fudžou pilsētā, Latviju pārstāvēja Latvijas vēstniecības Ķīnā vadītāja vietniece, padomniece Inguna Vīksne.

Pasaules mantojuma komitejas 45. sesija notiks Kazaņā (Krievijas Federācija) 2022. gadā no 19. līdz 30. jūnijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt