Kultūras ziņas

Sarunas par Hermani

Kultūras ziņas

Gruzijas un Igaunijas kino "Mandarīni"

Atklāts Ūmeo kultūras galvaspilsētas gads

Ūmeo kultūras galvaspilsētas atklāšana pulcina 55 000 cilvēku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 10 mēnešiem.

Aizvadītajā nedēļas nogalē krāšņi atklāts otras Eiropas kultūras galvaspilsētas gads Zviedrijas pilsētā Ūmeo. Svētku kulminācija bija "Degošā sniega" šovs, kuru apmeklēja 55 tūkstoši cilvēku.

Sāmu tauta Zviedrijas ziemeļu reģionā mitusi gadsimtiem. Dzīvojot ciešā saiknē ar dabu, sāmi savā gada ciklā iezīmē astoņus gadalaikus, ko krāsaini apdzied savās tradicionālajās dziesmās – joikās.

Mūsdienu Zviedrijā sāmi aktīvi cīnās par savām tiesībām. Lai arī viņu tradīcijas aizsargā valodu un kultūras likums, viņi vēlas arī savu zemi, lai nodarbotos ar ziemeļbriežu audzēšanu. Tas gan tas vairs nav moderna sāma izdzīvošanas veids. Šodien daudz svarīgāka ir kultūrpiederības un identitātes izjūta.

Tur ir mana dvēsele, mana dvēsele un sirds ir šajā kultūrā... Kā gan es savādāk varētu eksistēt?” saka sāmu dziedātāja Katarina Rimpī.

„Tas saistīts ar maniem senčiem un to, ko jūtu pret šo zemi, kalniem, straumēm, upēm. Tā ir liela daļa no manis. Mana sirds pieder šīm vietām un ir saistītas ar šo kultūru un cilvēkiem,” stāsta Universitātes lektors Mihaels Lindblads.

Sāmu dzīves uztvere ir atšķirīga. Viņi, piemēram, tic, ka viņu senči ir klātesoši ik brīdi...

„Es domāju, ka mana vecmāmiņa tagad skatās uz mani un saka: tu tagad dari pareizi. Es domāju, ka rīkojos pareizi. Viņi ir aiz manis un varu ar viņiem sarunāties savās domās. Ir tāda sajūta, ka viņi ir klātesoši, lai arī viņi ir miruši,” turpina Lindblads.

Līdzās sāmu kultūrai Ūmeo programmā piedāvā arī laikmetīgās mākslas projektus. Nedēļas nogalē pilsētas ielas kļuvušas par atvērtu un jebkuram pieejamu mākslas telpu – te slejas ledus skulptūras, tiek lasīta dzejam rādīts ēnu teātris un interaktīvas isntalācijas.

Būs interesants gads ar daudziem kultūras notikumiem. Lai gan daudzi no tiem jau notiek te parasti, piemēram, džeza festivāls un citi. Tagad to vienkārši būs ārkārtīgi daudz,” uzsver Ūmeo iedzīvotāja Annika Nūrlonda Šasuāra.

„Es dzīvoju vietā, ko sauc par Likslouču. Tā ir apmēram 112 kilometru uz ziemeļiem no šejienes, bet es te pavadu diezgan daudz laika Ūmeo,” skaidro pasākumu apmeklētājs Joans Sandbergs Makgine. „Šis gads būs labs sāmiem, jo patiesībā diemžēl ne tik daudzi ļaudis par mums zina, tā būs iespēja parādīt tautas kultūru nevien Eiropai, bet arī pašiem zviedriem.”

„Gada garumā ir gaidāmi tik daudz notikumi – es plānoju doties uz koncertiem un izstādēm. Lielais atklāšanas pasākums noteikti būs pārsteidzošs,” domā Ūmeo iedzīvotāja Lēna Fjalborga.

Neraugoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu pilsētā – 120 tūkstošiem, Ūmeo ir savs opernams, vairāki teātri, Laikmetīgās mākslas muzejs, tiek celts jauns, plašs kultūras centrs, tikko atvērts ģitāras muzejs un Sūna Jonsona dokumentālās fotogrāfijas centrs, kura atklāšanu pagodināja viņas augstība Zviedrijas kroņprincese Viktorija ar dzīvesbiedru Danielu.

Pagājušajā gadā Ūmeo tiek minēta kā viena no trim pilsētām, kas piedzīvojusi straujāko ekonomisko izaugsmi Eiropā. Pilsētas vadība tic, ka kultūra un tās būves būs ekonomiskās attīstības dzinējspēks arī nākotnē. Kopējais Eiropas kultūras galvaspilsētas budžets Ūmeo sasniedz aptuveni 40 miljonus Eiro.

„Mēs gribam iedrošināt cilvēkus, jo, ja runājam par kultūru, tas nozīmē – satiekam cilvēkus. Ja mākslinieki, pilsēta un arī Rīga un Ūmeo to dara, tas jādara kopā. Tas ir kreatīvi, tas ir inovatīvi, jo kultūra dara lietas atšķirīgas, piešķir tām nozīmi,” stāsta Ūmeo mērs, Eiropas Kultūras galvaspilsētas projekta vadītāja Marija Līse Renmarka. „Mēs esam izvirzījuši kultūru kā vadošo nozari jau pirms ilga laika, jau pirms kādiem 30 gadiem. Tas nozīmē, ka Ūmeo aug, ne tikai iedzīvotāju skaita ziņā, bet arī tādā nozīmē, ka cilvēki, kas te atbrauc, vēlas te dzīvot! Šajā gadā ir nepieciešams runāt par kultūru. Mūsdienās daudzi runā par depresiju, sarkanajām līnijām, kas kan tas ir. Mums jādomā par nākotni pozitīvi. Kultūra dod iespēju tā darīt. Sveicieni Rīgai!”

Lai attīstītu savstarpējo sadarbību uz atklāšanas pasākumiem bija ieradušies arī Latvijas pārstāvji.

Tas, kas mani šeit pārsteidza, ir tiešām tāda integrēta pieeja kultūrai un izpratne par kultūru nevis tikai kā par skaistu brošu, bet par kultūras plašāku lomu attīstībā,” norāda Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde.

„Redzot, cik veiksmīgi pilsēta strādā pie kultūrvides veidošanas, kas neprasa nemaz tik daudz pūļu, tas lielā mērā ir plānošanas un attieksmes jautājums. Mēs arī Rīgā varētu izveidot tomēr šo kultūras infrastruktūru, tas mums ļoti ātri nestu atpakaļ dažāda veida ieguvumus. Būtiski varētu mainīties arī cilvēku līdzdalības iespējas,” pieredzētajā dalās ministre.

Savukārt nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja Diāna Čivle stāsta, ka atklāšanas pasākumu laikā Ūmeo jūtama pilnīgi citāda atmosfēra.

Uzsildīta, tādas pozītīvas dzirksteles tūlīt šķīdīs pa gaisu,” saka Čivle. „Tas ir svarīgi jebkurai pilsētai, lai šis Eiropas kultūras galvaspildsētas gads radītu šo atmosfēru, citādu atmosfēru. To šeit Ūmeo var just.”

Par svētku kulminācijas brīdi kļuva multimediāls uzvedums „Degošais sniegs” uz aizsalušās Ūmeo upes ledus. Izmantotās augsta līmeņa tehnoloģijas ļāva to realizēt projekcijās, dejā un mūzikā, noslēgumā iededzot milzu ugunskuru aizsalušas upes vidū. Krāšņais šovs apstiprināja – Ūmeo ir visziemeļnieciskākā no visām jebkad bijušajām Eiropas kultūras galvaspilsētām.

„Domāju, tās izskatījās kā zvaigznes, vai redzējāt tās? Domāju tas bija visbrīnišķīgākais... Bet es neredzēju to, kas notika uz ledus, lielākoties to, kas notika debesīs,” iespaidos dalās Eleonora Gustavsone.

Gada garumā Ūmeo vēl gaidāmi ap 250 daudzveidīgu kultūras pasākumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti