Ulmanis, aģitpunkts, bērnudārzs – «Dauderi» jubilejā aicina iepazīt ēkas vēsturiskos iemītniekus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

30 gadu jubileju svin Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderu” nodaļa, kas atrodas Sarkandaugavas greznajā sarkano ķieģeļu namā. Savulaik tā bijusi gan alusdarītavas īpašnieka ģimenes villa, gan Kārļa Ulmaņa darba vieta, gan padomju laika aģitpunkts un pat bērnudārzs. Svētku reizē interesenti skaisto ēku, kā arī tajā iekārtoto muzeju un grezno dārzu varēs apmeklēt bez maksas, tiesa – vizītei iepriekš piesakoties.

Vairāk nekā 120 gadus senajā ēkā, kas celta kā grezna savrupmāja ar ainavisku parku un mākslīgām pilsdrupām, jau trīsdesmit gadus mājo muzejs “Dauderi”. 27. jūnijā tiks svinēta jubileja, cienājot ar kliņģeri, apdāvinot pirmos trīsdesmit apmeklētājus un aicinot bezmaksas ekskursijā aplūkot atjaunoto ekspozīciju, kas interaktīvā veidā atklāj ēkas vēsturisko stāstu.

“Ekskursijā mēs stāstīsim par trim jaunajam zālēm, pirmais nama saimnieks ir Ādolfs fon Bingners un viņa periods namā, tad sekos Kārļa Ulmaņa darba kabinets un viņa vēsture Dauderos, un noslēgsim ar padomju periodu – aģitpunktu, kas bija šeit ierīkots, vēlāk bērnudārzs, un tad jau ir 1990.gads, kad namā izveido muzeju,” stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas vadītāja Olga Miheloviča.

Nams celts 1897. gadā. Alusdarītavas īpašnieka Ādolfa fon Bingnera greznā villa pēc Pirmā pasaules kara stāvēja neizmantota, līdz kļuva par Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci.

Olga Miheloviča atklāj, ka joprojām saglabājies oriģinālais Kārļa Ulmaņa galds:

“Neskatoties uz to, ka uz galda virsmas ir Kārļa Ulmaņa personīgais logo: vanags, kas tur ķetnās Nameja gredzena, nākamās varas pārstāvis Augusts Kirhenšteins 40. gados nekautrējās to izmantot arī savā darba kabinetā.”

Padomju laikos šajā ēkā darbojās arī bērnudārzs un aģitpunkts. Pateicoties trimdas latvieša – kolekcionāra un mecenāta Gaida Graudiņa iniciatīvai un Mākslas muzeju apvienības apņēmībai restaurēt šo grezno Sarkaundaugavas pērli, 1990. gada 27. jūnijā, XX Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku laikā, šeit tika atklāts muzejs “Dauderi”. Kopš pirmsākumiem tajā strādā Astrīda Forsta.

“Sākās viss ar lielo mākslas muzeju, jo ekspozīciju tur taisījām, un visas saimniecības lietas vajadzēja darīt tā, lai būtu skaisti uz atklāšanu,” atminas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļas darbiniece Astrīda Forsta. “Daudzus eksponātus es esmu atdevusi muzejam, jo savā laikā dzīvoju centrā un mūsu mājā bija daudzi veci cilvēki, kas vienkārši atdeva man un tad es muzejam.”

“Muzejnieks ir muzejnieks, viņš atnāk uz muzeju kā uz svētkiem, nevis tā kā uz darbu, bet – šeit būs kaut kas jauks, te būs cilvēki, viņiem interesēs šis muzejs, tas arī ir tas gariņš, kas šeit dzīvo,” atzīmē Astrīda Forsta.

Par skaistākajiem eksponātiem ilggadējā muzeja darbiniece uzskata mecenāta Gaida Graudiņa dāvāto Vilhelma Purvīša gleznu un grezno kamīnu ar septiņiem rūķīšiem. Jaunākos apmeklētājus noteikti ieinteresēs meklēšanas spēle “Atklāj Dauderus!”

Olga Miheloviča skaidro: “Jaunākos, atraktīvākos muzeja apmeklētājus iepriecināsim ar mobilās lietotnes “Actionbound” spēli “Atklāj Dauderus!”. Vajadzēs atbildēt uz āķīgiem jautājumiem, taisīt selfijus muzeja ekspozīcijā. Tā ir spēle, kas interesantā un interaktīvā veidā ļaus iepazīt Dauderu namu, nama vēsturi un jauki pavadīt laiku Dauderos.”

Līdz jūlija vidum Dauderu muzejā skatāma arī mākslinieces Gitas Palmas gleznu izstāde “Apvedceļš” – vizuāls stāsts par vilcieniem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti