„Pirms dažiem gadiem daudz runāja par digitālo plaisu. Es domāju, ka bibliotekāri ir bijuši vieni no tiem cilvēkiem, kas ir palīdzējuši šo plaisu ievērojami mazināt. Taču tas būs liels izaicinājums arī turpmāk, ja jaunie cilvēki ļoti brīvi jūtas digitālajā vidē, tas nenozīmē, ka viņi ļoti labi spēj atrast un izvērtēt informāciju. Un tas ir viens no tiem laukiem, kurā bibliotekāram ir primārā funkcija – palīdzēt cilvēkiem tikt pie zināšanām. Pie informācijas viņi jau tiek. Nav nekādu problēmu uzsists Google atslēgvārdus un atvērt Vikipedia, bet bibliotekārs ir viens no tiem, kam ir tā zināšana un prasme pastāstīt cilvēkiem, kā šo informāciju pārvērst zināšanās, tai skaitā digitālā formā,” skaidro Zariņš.
„Bibliotēkas tāpat kā Rīga nekad nav gatavas; visu laiku mainās un attīstās,” norāda Uldis Zariņš. „Tai skaitā digitālajā lomā, jo mums vēl ļoti daudz ko darīt. Es domāju, ka mēs tikai esam sākuši. Ja mūsu ilgtermiņa mērķis ir padarīt digitālā veidā pieejamu un izmantojamu visu to, kas mums, Nacionālajai bibliotēkai, ir pieejams fiziskā veidā, tad mums vēl ir ilgs laiks nepieciešams un liels darbs darāms.”
Savukārt Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Silvija Tretjakova norāda uz to, ka bibliotēkas Latvijā pēdējos gados ir piedzīvojušas radikālas izmaiņas.
„Bibliotēkas patiešām ir ļoti, ļoti mainījušās,” saka Tretjakova. „Ja kāds cilvēks nav bijis, teiksim, divus gadus bibliotēkā un tagad ieiet, viņš uzreiz pamana šīs izmaiņas. Nerunājot par tiem, kas varbūt desmit gadus nav spēruši kāju bibliotēkā. Tiem, man šķiet, ir liels šoks labā nozīmē ieiet bibliotēkā. Tāpēc man prieks, ka mums bija konference ar tādu nosaukumu, kas atklāj to pārmaiņu straujumu „Bibliotēkas tagad! – Iedvesmojošas, pārsteidzošas, iedrošinošas!”.
Uz konferenci bija sabraucis rekordliels bibliotekāru skaits – 320. Tretjakova atceras, ka vienīgi Bibliotekāru biedrības atjaunošanas gadā Rīgā bija sabraukuši vairāk bibliotekāru.
„Bibliotēka ir mainījusies. Infrastruktūra ir uzlabota. Jaunas ēkas ir celtas. Ne tikai Gaismas pils tiek celta Rīgā, bet arī reģionālās Gaismas pilis ļoti daudzas mēs varam nosaukt,” turpina Tretjakova. „Līvānos, Ventspils Pārventas bibliotēka un arī Valmierā – brīnišķīgi integrēta augstskolu publiskā bibliotēka. Arī mazās pagastu bibliotēkas tiek atjaunotas un visa infrastruktūra apkārt tiek sakārtota. Bibliotēkas lapenēs vasarā var brīvā dabā lasīt grāmatas un arī lietot portatīvos datorus, jo bibliotēkas apkārtnē ir taču Wi-Fi.”
Šonedēļ Latvijā notiek Bibliotēku nedēļa. Tās vadmotīvs ir mantojuma sardzē, tādēļ tiek rīkoti pasākumi, kas veltīti kultūras mantojumam un tā izzināšanai. Bibliotēkas šīs nedēļas laikā centīsies ieinteresēt līdzcilvēkus ģenealoģijas pētījumos, pilsētas un novadu ievērojamu cilvēku veikumā, māju, iestāžu un uzņēmumu vēsturē.
Latvijā Bibliotēku nedēļa tiek atzīmēta kopš 1997. gada, kad pirmo reizi to organizēja pēc Latvijas Bibliotekāru biedrības ierosinājuma. UNESCO, novērtējot grāmatas un to lasīšanu, 1996. gada 23. aprīli pasludināja par Pasaules grāmatu un autortiesību aizsardzības dienu. Arī Latvijā ir nostiprinājusies tradīcija 23. aprīlī - Svētā Jura vai latviešiem Jurģu dienā - dāvināt rozes un grāmatas. Šī tradīcija ir atceļojusi no Spānijas provinces Katalonijas, kur līdz pat mūsdienām tiek pieminēta leģenda par Svēto Juri, kas cīnījās ar tumsonību un māņticību, izglāba no pūķa princesi. Vietā, kur ievainotā pūķa asins skāra zemi, uzplauka sārta roze.
