Viņi nevar iedomāties savu dzīvi bez dejas un skatuves, bet kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā viņiem vairāk nācies dzīvot pagrabos. Šomēnes laikmetīgās dejas kolektīva "Tornado" dalībniekiem no Harkivas par dzīves un mēģinājumu vietu kļuvusi Jelgavas pamatskola "Valdeka".
Deju kolektīva dalībniece Ļiza, kura "Tornado" dejo jau sešus gadus, stāsta, ka arī tad, kad mēģinājumi nenotika, mājās iespēju robežās centusies saglabāt formu, tomēr ilgais pārtraukums esot jūtams: "Mēs ļoti sen neesam uzstājušies – kādi četri, pieci mēneši. Pirmoreiz pēc ilgāka laika mēs uzstājāmies šeit pirms dažām dienām un arī šodien uzstāsimies, bet tik un tā jau esam mazliet atraduši."
Pamazām gan mazie dejotāji atgūst iekavēto. Jau bijuši koncerti Cēsīs un Olainē. Plānots uzstāties arī Jelgavā, bet galvenais, ka bērnu sejās atkal atplaukst smaids.
Laikmetīgās dejas kolektīvā "Tornado" trīspadsmit grupās darbojas 300 dalībnieku, mazākajiem ir seši gadi, bet vecākajiem tuvu pie trīsdesmit. Jelgavā pašreiz atrodas tikai ap četrdesmit cilvēku. Kā skaidro kolektīva vadītāja un horeogrāfe Andželika Udalova, daudzi bērni neesot varējuši izbraukt no Ukrainas, jo neesot bijušas ārzemju pases. Citiem tēvi karo frontē, tāpēc neesot varējuši dot atļauju bērna izvešanai no valsts. Tomēr esot liels gandarījums, ka vismaz atbraukušie var ļauties dejai un citkārt ikdienišķām bērnu izklaidēm. Ziņas no Harkivas gan neesot iepriecinošas. Udalova stāsta: "Katru dienu lasām, vecāki zvana un stāsta, ka pie viņiem ir apšaudes, krīt bumbas. [..] Gribam atgriezties mājās, bet visur, kur mūs uzņem, iesaka vēl tomēr mazliet uzkavēties, pasargāt bērnus. Arī vecāki prasa, lai pasargājam bērnus, kamēr vecāki sēž pagrabos un cenšas izdzīvot."
Biedrības "Ukrainas centrs bērniem un jauniešiem Latvijā" vadītāja teic, ka pagaidām pie pašvaldības ar lūgumu kolektīvu izmitināt ilgāk neesot griezusies, tomēr šonedēļ to darīšot. Kā skaidro Ukrainas civiliedzīvotāju koordinatore Jelgavā Linda Vovere, Jelgavā reģistrēti 1158 Ukrainas civiliedzīvotāji, un, tāpat kā citās pilsētās, daudzi esošie sadarbības partneri no tālākas sadarbības atsakoties.
"Ja runā par izmitināšanas vietām, tad pašvaldībā tās ir 307 personas, un diemžēl kritums ir par 23 vietām. Sakarā ar sadarbības partneru spiesto atteikšanos, jo izmaksas par vienu izmitināto personu nenosedz visus komunālos maksājumus. Daudzas pilsētas runā par to, ka, iespējams, tās varētu būt sporta zāles vai skolas, tad tas nav iespējams. Tūlīt atsāksies mācību gads un tur noritēs mācību process. Līdz ar to vietu atrašana ir ļoti problemātiska ne tikai Jelgavā, bet arī visur citur," uzsver Vovere.
Risinājuma meklēšanā šonedēļ iesaistīšoties arī domes vadība. Tikmēr dejotāji izbauda iespēju būt kopā un, neraugoties uz to, vai paliks tikai līdz jūlija beigām vai ilgāk, ir pārliecināti, ka arī virs Harkivas reiz būs mierīgas debesis un viņi atkal varēs būt kopā savās mājās.
KONTEKSTS:
Kopumā kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti aptuveni 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, bet teju 26 000 bēgļu izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.
