Šajā laikā bibliotēkas ir kā miera saliņas, kur arī Ukrainas kara bēgļiem iespējams atsākt mācības vai bagātināties, izmantojot to krājumus vai interneta resursus. Tās ir telpas darbam, mācībām, komunikācijai. Piemēram, Ventspils augstskolas bibliotēkas telpās kāds pasniedzējs no Ukrainas organizē mācību stundas attālinātas saziņas platformā "Zoom", tāpat daudzviet Ukrainas jaunieši turpina studijas, izmantojot vietējo bibliotēku materiālus.
„Tāpat bibliotēkās ir pieejami ne tikai iespiestie materiāli, grāmatas un prese, vai jau pieminētais internets, bet arī dažādi audio, video materiāli, kā arī spēles, kas varētu būt noderīgas ģimenēm ar bērniem. Arī bibliotekāri piedāvā ne tikai uzziņas un atbild uz jautājumiem, bet arī organizē dažādas radošās nodarbības, piemēram, bērniem un ģimenēm. Bibliotēkām ir daudz ko piedāvāt," stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra galvenā bibliotekāre, Latvijas Bibliotekāru biedrības vadītāja Māra Jēkabsone.
Viens no piemēriem, ka bibliotēkas ir platforma ļoti dažādām aktivitātēm, ir Latgales Centrālā bibliotēka Daugavpilī. Tās septiņās nodaļās dažādās vietās pilsētā Ukrainas kara bēgļiem pieejama ne tikai literatūra, bet arī informatīva palīdzība par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem un dažādas aktivitātes grupās un ģimenes digitālo aktivitāšu centrā. Tās labprāt izmanto desmitiem viesu no Ukrainas, stāsta bibliotēkas pārstāve Jana Konopecka.
"Viņi ļoti aktīvi nāk uz šo centru gan lai atpūstos, gan lai pilnveidotu savas prasmes digitālajā jomā. Tāpat viņi ir pieteikušies nodarbībām. Darbu sākusi robotikas grupa, tāpat tiek saskaņots laiks arī 3D modelēšanas grupai. Pieaugušajiem mēs piedāvājam angļu valodas sarunvalodas klubu, tāpat mums ir angļu valodas kursi dažādiem zināšanu līmeņiem un senioriem pieejami datoru kursi. Tas, ko piedāvājam vietējiem iedzīvotājiem, piedāvājam arī ukraiņu bēgļiem. Mēs necenšamies šos cilvēkus dalīt, kaut kā mākslīgi norobežot. Šie cilvēki ir sabiedrībā,” uzsver Konopecka.
Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka, sadarbojoties ar vēstniecībām, sagādājusi vairāk nekā 100 grāmatu Rīgas Ukraiņu vidusskolai, kurā šobrīd izglītojas arī daudzi no kara skartajām teritorijām aizbēgušie bērni. Skolai nodotas grāmatas par Ukrainas vēsturi, kultūru, daiļliteratūra, kā arī Imanta Ziedoņa “Epifānijas” ukraiņu valodā. Pašlaik daudzas bibliotēkas meklē iespējas papildināt savus krājumus ar grāmatām ukraiņu valodā vai šīs valsts literatūras tulkojumiem citās pieejamās valodās.
"Mums jau nav to grāmatu ukraiņu valodā. Ir dažas tulkotās un viss. Protams, ka mēs tagad skatīsimies, ir dots uzdevums komplektēšanas un apstrādes nodaļas darbiniekiem, ja tas iedāvājums parādīsies. Bērniem mēs piedāvājām grāmatas angļu valodā. Tās šobrīd ir paņemtas," stāsta Ventspils bibliotēkas direktores vietniece Vija Baško.
Rēzeknes pilsētas bibliotēka šajās nedēļās izvērsusi akciju „No sirds uz sirdi”, aicinot ziedot grāmatas, galda spēles, krāsojamās grāmatas un citas lietas. Arī citas bibliotēkas šajā situācijā cer uz ziedotāju atsaucību, stāsta Māra Jēkabsone.
"Ja kādam ir radusies vēlme ziedot grāmatas vai līdzekļus to iegādei, aicinu sazināties ar konkrēto bibliotēku vai bēgļu palīdzības centru. Varbūt nepērciet paši, jums ieteiks, kāda literatūra ir vēlama un kas ir nepieciešams."
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
