Kultūras ziņas

“Sapraši un nesapraši” virtuālās dekorācijās

Kultūras ziņas

Kārļa Kazāka atmiņas par muzikālo velobraucienu

Vai Rīgas ūdenstorņus gaida jauna dzīve?

Ūdenstorņus Āgenskalnā un Čiekurkalnā gaida «jauna dzīve»

Planetārijs, koncertzāle, kāpšanas siena, apkaimes kultūrvieta, velodarbnīca vai kino – tās ir tikai dažas no Āgenskalna iedzīvotāju idejām par to, kādai būtu jābūt vēsturiskā Alīses ielas ūdenstorņa nākotnei. Āgenskalna torni un tā divus gadus jaunāko "brāli" Čiekurkalnā plānots iedzīvināt un rast jaunu pagaidu un pastāvīgo risinājumu.

Spožā vācbaltu arhitekta Vilhelma Bokslafa projektētais un 1910. gadā celtais ūdenstornis Āgenskalnā jau sen nepilda ūdensapgādes funkciju. Apmēram desmit gadus tas stāv tukšs. Savulaik uzņēmums "Rīgas ūdens" torni centās pārdot, iznomāt, un tagad jau vairākus gadus  gaisā virmo doma par tā nodošanu citam apsaimniekotājam.

SIA "Rīgas ūdens" pārstāvis Artūrs Mucenieks stāsta: "Šie torņi vēl pagājušā gadsimta beigās, šī gadsimta sākumā tika izmantoti kā tehniskās telpas, kur tika izvietotas mūsu brigādes, cilvēki šeit dežurēja, un, ja bija kādi darbi, avārija, devās uz remontdarbiem pilsētas ielās. SIA "Rīgas ūdens" funkcija nav nodarboties ar kultūras pieminekļu uzturēšanu, un, protams, ka mēs ar to nevēlamies nodarboties, un tomēr kaut kā daudzmaz šie torņi mums ir jāuztur, un mēs būtu priecīgi par to, ja šie torņi nonāktu gādīgās rokās."

Uzņēmums gatavs īpašuma tiesības nodot galvaspilsētas vietvarai. Rīgas domes (RD) Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijā uzskata – šim mantojumam jārod jauns, sabiedrībai pieejams pielietojums. Un šobrīd vēlas saprast, vai un kāda cilvēkiem ir interese par vēsturisko objektu.

RD Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Eva Našeniece ("Jaunā Vienotība") skaidro: "Šobrīd šeit varētu būt pagaidu īrnieki vai īrnieks, un tajā laikā mēs gatavojam investīciju projekta pieteikumus, jo investīciju periods ir līdz 2027. gadam. Rīga nekad nav izmantojusi Eiropas fondu iespējas, ko izmantojušas citas pilsētas attiecībā uz materiālo mantojumu; Jūrmalā vēsturisko ūdenstorni atjaunoja tieši ar šāda veida finansējumu. Mēs runājam par 2–4 gadiem, kad mums būs skaidrs, kas īstenībā notiek ar šo torni."

Viens no pastāvīgajiem risinājumiem varētu būt ūdens muzejs. Patlaban priekšizpēti un ideju apkopojumu veic kustība "Free Riga". Tās pārstāve Anna Miesniece norāda: "Priekšizpēte nozīmē, ka mēs precizējam konceptu un tehniskos nosacījumus, lai mēs varētu šo ēku izmantot pagaidu lietošanai. Un šobrīd tas scenārijs izskatās, ka tā būs pagaidu lietošana kopā ar līdzattīstību. Mēs esam funkcijas meklējumos – atdzīvināt šīs vietas ar mūsu paņēmienu, kas nozīmē izveidot cenā pieejamu telpu, piesaistīt partnerus, kas visbiežāk ir dažādi sociālie uzņēmēji, radošas iniciatīvas, apkaimes iniciatīvas, šos pieteikumus mēs turpinām uzņemt līdz novembra vidum."

Nesen bija atvērto durvju diena, kuru apmeklēja vairāk nekā 100 cilvēki, un gandrīz puse izteica dažādas idejas, pieteikumus telpām.

Iedzīvināt plānots arī Čiekurkalna ūdenstorni, kas tika uzbūvēts kā pēdējais no četriem Rīgas ūdenstorņiem un ir augstākais galvaspilsētā. Kāda gan būs tā jaunā pagaidu vai pastāvīgā funkcija, šobrīd nav zināms, un lēšams, ka pilnīgai tā sakārtošanai būtu nepieciešams aptuveni pusotrs miljons eiro. Čiekurkalnā priekšizpēti un funkcijas meklējumus veiks apkaimes biedrība. Un lielā mērā tas, kā sekmēsies ar Āgenskalna ūdenstorņa jaunās dzīves virziena izvēli, atvieglos procesu, kā iedzīvināt vēsturisko torni Čiekurkalnā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt