No 8. maija līdz 23. maijam Turaidas Baznīckalnā būs skatāma izstāde, kas atspoguļos leģendu par Turaidas Rozi kā iedvesmas avotu māksliniekiem, literātiem, mūziķiem un citiem radošajiem cilvēkiem jaunu darbu radīšanā.
1601. gadā zviedru karapulki ieņēma Turaidas pili, un pils rakstvedis Greifs starp nogalinātajiem atrada mazu, dzīvu meitenīti, ko nosauca par Maiju. Viņas skaistuma dēļ ļaudis meiteni dēvēja par Turaidas Rozi.
“Dārznieks Viktors Heils bija no Siguldas pils, un Maija Greifa dzīvoja šeit, Turaidā. Pa ceļam ir tāda vieta kā Gūtmaņa ala, un tā bija vieta, kur Maija ar Viktoru dažkārt mēdza satikties,” Turaidas Rozes mīlasstāstu iesāk Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Zaķīte. Maijas mīlestība pret dārznieku Viktoru un tai pretī kaislīgā Jakubovska apmāns iedvesmojis daudzus māksliniekus, tai skaitā Raini un Emīlu Melngaili. Liecības par leģendas mantojumu kultūrā varēs aplūkot izstādē Turaidas pils Baznīckalnā.
Viens no pirmajiem darbiem, kas tika izdots 1848. gadā, ir dzejnieka Adalberta Kamerera poēma “Turaidas jaunava”.
Savukārt Rainim, kā stāsta Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane, ar Turaidas Maijas traģēdijas – lugas “Mīla stiprāka par nāvi” – uzrakstīšanu gājis grūti: “Viņš ilgi pie tās strādāja. Bet viņš ticēja leģendas patiesumam. Un pēc pirmizrādes 1927. gadā viņš ieradās pie Turaidas Rozes piemiņas vietas un nolika lielu baltu rožu pušķi.”
