Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Sociālais psihologs: Nauda par vakcinēšanos ir bezizejas risinājums

Labrīt

"Citādais" izglītībā: nespējot atrast asistentu skolā, vecāki kļūst par bērna solabiedru

Izstādē pie saimes galda sapulcinātas Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības

Tradīciju «Saimes galds» Brīvdabas muzejā – Maija dziedājumi, stikla pūšana, nēģu ķeršana

Siguldas spieķa darināšanas prasmes, Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē, nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā – tās ir dažas no Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtībām. Kopumā sarakstā šobrīd iekļautas 24 vērtības, bet saraksts katru gadu ir atvērts jauniem pieteikumiem. Būt sarakstā nozīmē tradīcijas nozīmības un savdabības izcelšanu, kā arī tās dzīvu pastāvēšanu, jo sarakstā iekļauj tikai tās tradīcijas, kas joprojām tiek koptas.

Kopš 2000. gadu sākuma pēc UNESCO iniciatīvas šādus sarakstus veido lielākā daļa pasaules valstu. Lai Latvijas sarakstu popularizētu un ļautu iepazīt dziļāk, no 16. jūnija Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā būs skatāma izstāde “Saimes galds”. Izstāde simboliskā nozīmē pie saimes galda būs sapulcinājusi visas 24 dzīvās tradīcijas, atklājot tās kā īpašu mūsu kultūras bagātību.

Hāgenskalna muzikantu spēlētajā valsī labi novērtējams dūru cītaru skanējums. Dūru cītaras būvēšanas un spēles tradīcija pērn iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. 20. gadsimta sākumā cītaras bija plaši izplatītas Eiropā, un pēc to parauga mūsu vietējie meistari 20. gadu beigās izveidoja būtībā jaunas konstrukcijas instrumentu, kas īsā laikā ieņēma nozīmīgu vietu latviešu instrumentālajā mūzikā. Dūru cītaras spēlēja visā Latvijā, bet jo īpaši Vidzemē un Latgalē, un arī šodien instrumentu izmanto daudzi folkloras un tautas mūzikas ansambļi.

Līdzās Latvijai raksturīgajām cītarām pērn sarakstā iekļauta arī, piemēram, stikla pūšanas un amata prasme Līvānos, rakstainu dubultcimdu darināšana Mazsalacā un Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē.

Sarakstu Latvija sāka veidot pirms četriem gadiem pēc Nemateriālā kultūras mantojuma likuma pieņemšanas. Sarakstā šobrīd ir 24 vērtības, kam rudens pusē piepulcēsies vēl citas, kad eksperti būs izvērtējuši šī gada iesniegumus.

Nemateriālā kultūras mantoja eksperte un arī izstādes “Saimes galds” veidotāja Gita Lancere skaidro – vērtības ir jāpiesaka pašiem to kopējiem, un tad eksperti iesniegumus izvērtē pēc vairākiem kritērijiem: “Viens no tiem ir kopienas atbalsts. Tas nekad nevarēs būt viena eksperta, viena entuziasta vēlmes atspoguļojums. Ja sarakstā gribēja iekļaut Carnikavas nēģu zveju, tad bija, protams, pieteikuma rakstītājs, bet ļoti svarīgi bija, lai tam būtu nēģu zvejnieku atbalsts, un viņi arī bija ļoti aktīvi atbalstītāji.

Otrkārt, svarīgi, lai tradīcija būtu dzīva, lai būtu sajūta, ka tā turpināsies. Protams, ir tradīcijas, kas ir apdraudētākas, bet tomēr jābūt sajūtai, ka tās turpināsies vēl kādu laiku.

Mums ir arī jāiesniedz saglabāšanas un attīstības plāns, un mēs arī to vērtējam, vai tas ir pietiekams, vai tas palīdzēs tradīcijai izdzīvot.”

Piemēram, jau pieminētie Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē ir viena no apdraudētajām tradīcijām, ko rada gan iedzīvotāju skaita dramatiska samazināšanās laukos, gan tas, ka lokālo dziedāšanu formu sāk aizstāt populārāki dziedāšanas varianti. 

Bet saraksta misija ir izcelt ikvienas šādas tradīcijas unikalitāti, kas varētu palīdzēt gan to saglabāt, gan dažādi citādi atbalstīt. 

“Ieguvums noteikti ir uzmanības pievēršana, arī pašcieņas jautājums, jo kopienai ir tomēr svarīgi atrasties šādā visas Latvijas sarakstā. Un patiesībā ieguvumi veidojas arī pamazām. Jo bieži vien, lai spriestu, vai finansējums ir nepieciešams tam vai šim, tad tas, ka atrodies šādā nacionālā sarakstā, var būt izšķirošais brīdis, lai varbūt izlemtu par labu tieši šai vērtībai,” stāsta Lancere.

No šī gada visas 24 vērtības var iepazīt jaunā tīmekļvietnē, kur ir gan apraksts, gan audio un video materiāli, bet Nacionālā kultūras centra speciālistiem šķitis, ka ir vajadzīgs vēl kāds resurss, kas vērtības popularizētu varbūt ne tik ierastā veidā, un tā radās doma par izstādi, kuras dizainu varētu veidot Mākslas akadēmijas studenti.

“Mēs aicinājām Mākslas akadēmijas studentus nākt ar savām idejām. Jo bija skaidrs, ka izstādei ir jābūt tomēr novatoriskai, nepietiks vienkārši ar planšetēm, ir vajadzīgas labas, svaigas idejas. Un arī šīs vērtības ir tik dažādas, sākot no suitu kultūrtelpas un beidzot ar nēģu ķeršanu, un tātad izstādei tas viss ir jāspēj atklāt. Un tādēļ konkursā uzvarēja Scenogrāfijas nodaļas studente Patrīcija Baltiņa, kuras ideja par Saimes galdu, pie kura apsēžoties tu ar visām šīm vērtībām iepazīsties, šķita visatbilstošākā,” atklāj Lancere.

Pie Saimes galda vienkopus pulcēsies gan bieži daudzinātas vērtības – tādas kā suitu kultūrtelpa, Gaujas plostnieku amata prasmes, gan, iespējams, retāk dzirdētas tradīcijas, piemēram, Pededzes pagasta pareizticīgo iedzīvotāju tradicionālais kāzu rituāls, dubultauduma šatiera segu aušana Ziemeļvidzemē un Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija, kas ir raksturīga Vidzemei, bet pieder pie apdraudētajām tradīcijām.

Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtību izstāde “Saimes galds” Brīvdabas muzejā būs atvērta līdz 4. jūlijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt