"Šīs ir telpas, sākot faktiski no tās gala sienas, no tās telpas, kurā mēs pašlaik esam, un turpinoties uz priekšu – uz turieni, plus klāt no jauna pieremontētās telpas," Irina Zeibārte, Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece, vizualizē izstādes „Latvijas gadsimts” tīri fizisko vērienīgo ietilpību, bet pats galvenais, protams, būs tās iecerētais emocionāli spēcīgais un ļoti dažādu auditoriju piesaistošais vēstījums.
Izstāde būs retrospektīva, un izies cauri 10 dažādiem laikmetiem Latvijas vēsturē, tomēr tā nebūs īsti klasiska un pašiem vienīgi slavas dziesmas dziedoša, tā būs ļoti daudzveidīga, stāsta tās koncepcijas autors Toms Ķikuts: „Izstāde par vērtībām, kas raksturo 10 dažādus laikmetus Latvijas vēsturē. Kā izstādes centrālais jautājums postulēts – kas ir Latvija katrā no šiem periodiem. Šī hronoloģija sākas mazliet agrāk – pirms Latvijas Republikas pasludināšanas, jo tā pirmā atbilde uz jautājumu – kas ir Latvija, ir jaunlatviešu formulējums 19.gadsimta vidū, ka Latvija jeb Lātava ir zeme, ko apdzīvo latvieši. Mēs ejam no šī pirmā formulējuma cauri Latvijas valstiskuma 100 gadiem un nonākam līdz 2004.gadam, kad Latvija pievienojās ES un NATO, no tā brīža mēs dzīvojam šodienas situācijā."
Katra desmitgade izstādē būs vizualizēta ar scenogrāfisku ainu, par laiku liecinās arī zīmīgi dzīvesstāsti un vēl citas liecības, bet, protams, kā jau muzejā, galvenais medijs izstādē būs muzeju krājumu priekšmeti – visdažādākā veida, vecuma, gan unikāli, gan tipveida, bet visi – autentiskas vēstures liecības.
Toms Ķikuts: „No tādiem unikāliem eksponātiem kā, piemēram, Rakstniecības un mūzikas muzejā glabātais zvaniņš, ar kuru Gustavs Zemgals esot zvanījis Latvijas Tautas padomes pirmajā sēdē, kad tika lemts par Latvijas valsts pasludināšanu, līdz tādiem, varētu teikt, tipveida priekšmetiem, kas ir glabājušies padomju laiku sekcijas antresolos."
Šobrīd simtgades izstādei no 60 Latvijas muzejiem atlasīti 1000 dažādi priekšmeti.
Tā, piemēram, viena no liecībām, ko par pagājušā gadsimta 50.gadu periodu piedāvā Valkas novadpētniecības muzejs, ir matu griežamā mašīna, atrasta nacionālo partizānu bunkurā Valkas rajona Launkalnes pagastā, stāsta muzeja pārstāve Aija Priedīte: „Bunkurā dzīvoja brālēni. Mašīnu atrada 1953.gada 1.maija rītā, kad partizānus vajāja. Tajā rītā viņiem izdevās aizbēgt no vajātājiem, bet, diemžēl, vēlāk čekas operāciju laikā viņus abus nogalināja. Un mašīnu muzejam uzdāvināja cilvēks, kurš tā maija rītā bija piedalījies vajāšanā."
No Turaidas muzejrezervāta izstādei tiks plāksne ar uzrakstu „Padomju iela” latviešu un krievu valodā, izmantota Siguldā un noņemta atjaunojot vēsturisko ielas nosaukumu, stāsta muzeja pārstāve Līga Kreišmane: „Siguldā nebija Ļeņina ielas, kā tas bija daudzās citās pilsētās, mums bija Padomju iela, un 1989.gada 18.novembrī Tautas frontes Siguldas nodaļa rīkoja mītiņu par vēsturisko ielu nosaukumu atjaunošanu un kā pirmo noņēma šo Padomju ielas plāksni, atjaunojot seno nosaukumu Pils iela."
Izstādē iekļaus fragmentus arī no Jēkabpils pionieru nama kinopulciņa veidotās amatierfilmas „Daugavas teika”, kurā fiksēta Pļaviņu HES appludinātā Daugavas ieleja.
Par unikālo kinomateriālu stāsta Jēkabpils Vēstures muzeja speciāliste Iluta Bērziņa: „Šī filma ir uzņemta 1964.gadā, laikā, kad tiek celts Pļaviņu HES, un tajā var redzēt iemīļotās vietas, kas būtībā dažu gadu laikā pazuda, kur cilvēki brauca atpūsties pie Staburaga, Pērses ūdenskrituma, Liepavota."
Šobrīd noslēdzies darbs pie vērienīgās izstādes „Latvijas gadsimts” pirmā posma, un Latvijas Vēstures muzejā to plānots atklāt nākamā gada maijā.
Jau šobrīd plašāka informācija par izstādi pieejama tikko izveidotajā mājaslapā latvijasgadsimts.lv.
